Stirnu mazuļi, skudras un ugunspuķes - ko redzēt dabā jūlijā

Jauns.lv

Šis ir laiks, kad briežu un stirnu mātes dzemdē mazuļus. Stirnām parasti dzimst divi raibi bērniņi, mātes tos noslēpj zālā krietnu gabalu vienu no otra un pašas dodas plūkt zāli. Un dažas reizes dienā pie tiem atgriežas zīdīt. Lai sameklētu mazo, māte un bērns sasvilpjas apmēram tādā toņkārtā, kā mēs svilpjam caur zāles stiebriņu.

Stirnām un aļņiem dzimst jaunā paaudze

Cilvēki bieži vien iedomājas, ka stirnu bērns ir pamests, un stiepj nelaimīgo mājās. Tāpēc vēlos bargi atgādināt: savvaļas dzīvnieku turēšana mājās ir stingri aizliegta, un to var bargi sodīt, kaut tā notiek reti. Ja esat savākuši medījamo dzīvnieku – sods kā par malu medībām no Valsts mežu dienesta. Ja aizsargājamu – būs jāskaidrojas ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Bet tajā pašā laikā Dzīvnieku aizsardzības likumā teikts, ka nedrīkst atstāt dzīvnieku bezpalīdzīgā stāvoklī. Labi, ja esat gana izglītots un spējat saprast, kad vajag jūsu palīdzību un kad viss jāatstāj Dabas mātes ziņā. Ja spriežat, ka palīdzība dzīvniekam nepieciešama, ziņojiet vietējai pašvaldībai, viņiem valsts uzlikusi pienākumu ar šo problēmu tikt galā.

Skudras: ferma uz zāles stiebra

Mēs pat iedomāties nevaram, kādas kaislības notiek uz zāles stiebriņa! Te skudras aprauga savu laputu fermu, jo šie sīkie kukainīši ne tikai čakli sūc augu sulu, bet arī gardi čurā tā saukto medusrasu. Labu mantu nedrīkst žāvēt vējā, un skudras apsargā savu fermu, pie reizes sātīgi ieturoties. Ja laputi pakutina, viņa naskāk slapina. Tiesa, ne vienmēr cilvēki priecājas par skudrām. Lai tās atvairīšanai no dobēm, iesaku izmantot kanēli, tas skudrām patiesi riebjas – šovasar jau pārbaudīju.

Mazais nātru raibenis: divi taureņi vienā

Šaurlapu ugunspuķe: skaists augs vērtīgai tējai

Plašos klājienos jūlijā zied šaurlapu ugunspuķes Chamerion angustifolium. Es jau ceturto gadu pati fermentēšu ugunspuķu lapas un arī tev iesaku izmēģināt, jo šī ir tēja, kas varētu glābt tos, kas cieš no galvas asinsvadu sašaurinājumu izraisītām atmiņas problēmām, migrēnas un saaukstēšanās. Kopš ikdienā to lietoju, esmu pamanījusi, ka slimoju retāk, mati aug labāk, krunkas neveidojas, un – galvenais – šī tēja dod brīnišķīgu iedvesmu.

Ugunspuķu lapas vākt ir ļoti viegli – uz elkoņa uzkar maišeli, ar kreiso roku satver auga galotni un ar labo roku brauki lapas, līdz pirmajiem gliemežiem, kas sanākuši uz maltīti. Uzvelc rokā cimdu, tad neuzberzīsi tulznas. Vienu nakti lapas apžāvē, otrā rītā samaļ gaļas mašīnā vai kā citādi saberz, līdz izdalās sula (kā kāpostus skābējot), un sabāz lielajās 2–3 litru stikla burkās līdz divām trešdaļām un uzskrūvē vāku.

Tagad jāsāk fermentēt: 1–3 diennaktis lapas jāsutina 50–70 grādu karstumā. Es to daru pirtī, citi – cepeškrāsnī un panāk, ka lapas kļūst tumšas kā melnajai tējai. Jūlijs un augusts ir labākais laiks, kad vākt dziedinošās lapas. Ugunspuķes garšo ne tikai gliemežiem, bet arī briežu dzimtas dzīvniekiem, tās ir arī vērtīgs nektāraugs.