Nekaunīgas jaunietes dēļ Ingas mamma iekuļas smagos parādos un gandrīz pazaudē dzīvokli
Pirms sešiem gadiem kāda vecāka kundze ar labu sirdi savā dzīvoklī atļāva ievākties tuvu radinieku meitai. Pavisam nesen par savu izpalīdzību pensionāre pretī dabūja spļāvienu sejā – gandrīz 6000 eiro lielu parādu par komunālajiem pakalpojumiem, kurus bezkaunīgā meitene, visticamāk, apzināti, gadu garumā nemaksāja.
Briestošo parādu teju vai nejaušības dēļ izdevies atklāt ar meitas palīdzību – tas, gluži kā ļaundabīgs finansiāls audzējs gadiem, neviena netraucēts briedis nabaga kundzes bankas kontā radinieku meitas bezkaunīgās rīcības dēļ. Pensionāre viņai bija uzticējusi rēķinu apmaksāšanu, taču jaunā dāma visu šo laiku gan rēķinus, gan arī pēcāk sasūtītās brīdinājuma vēstules sviedusi pa taisno miskastē. Vecākiem tikmēr teikts, ka viss ir kārtībā un rēķini tiek maksāti.
Tiesu izpildītājs arestē pensionāres kontu
„Mamma ļoti rūpīgi seko savām finanšu lietām un, tā kā internetbanku nelieto, pensijas saņemšanas dienā vienmēr izņem no bankas automāta rakstisku apliecinājumu konta stāvoklim,” stāsta pensionāres meita, žurnāliste Inga Gorbunova, „nevaru saprast, kas te bankā notiek – parādās kaut kāds četrciparu skaitlis ar mīnusu. Tas nav mans. Laikam kaut ko sajaukuši – viņa man pa telefonu teica.” Sarunas laikā noskaidrojies, ka četrciparu skaitlis ir 5667 eiro un mīnusa zīme liecina par parādu šādā apjomā.
„Lūdzu, lai nekavējoties sazinās ar banku. Protams, ka bankas šādi kļūdīties nemēdz. Pēc brīža mamma, joprojām neizpratnē un samulsusi ,jau stāstīja par kādu Rolandu, kura uzvārdu nebija paguvusi pierakstīt – tas esot arestējis viņas kontu. Vīrieša tālruņa numuru iedeva bankā un piezvanot uzzināju, ka esmu sazinājusies ar tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga biroju,” stāsta pensionāres meita Inga.
Atgādinām, ka Rolands Veinbergs vēl nesen nokļuva gan mediju, gan Tieslietu ministrijas redzeslokā. Viņš 1500 eiro liela gāzes parāda dēļ elektroniskajā izsolē izlika Rudītei Gibzei piederošo īpašumu Rīgā. To par 180 000 eiro nopirka „Latvijas Pasta bankas” valdes priekšsēdētājs Boriss Uļmans. Pats tiesu izpildītājs par paveikto saņēma 9170 eiro, kā arī tika nomaksāts nekustamā īpašuma nodoklis, savukārt atlikušie apmēram 170 000 eiro pienācās kreditoram – DNB bankai. „Latvijas gāze”, kura piecus gadus bija tiesājusies par parāda piedziņu, nesaņēma ne centa. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 3. maijā pieprasīja Veinbergam šajā lietā sniegt rakstveida paskaidrojumu un 3.jūnijā pieņemts lēmums sākt disciplinārlietu pret tiesu izpildītāju. Beigās gan viņa rīcība atzīta par likumīgu.
„Sākumā pat negribējās ticēt”
Ingai izdevies uzzināt, ka mamma, pašai to nezinot, apjomīgo summu ir palikusi parādā Rīgas namu pārvaldniekam (RNP). Taču tas vēl nav viss – izrādās, ka saistībā ar šo parādu jau bijusi arī tiesa un kaut kur blakus šai summai figurē arī kārtējais tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga honorārs. „Izdzirdot par RNP, vismaz sāka rasties skaidrība – tik nelāga, ka sākumā pat negribējās ticēt. Mammai piederošais mazais dzīvoklītis atrodas labā Rīgas rajonā, piektajā stāvā, mājā bez lifta. Pirms dažiem gadiem par viņas neatņemamu aksesuāru kļuva kruķi un uz piekto stāvu uzkāpt bija par grūtu.
Toreiz mamma, cerot, ka veselība uzlabosies, aizgāja padzīvot pie dēla. Sagadījās, ka tieši tolaik uz Rīgu no mazpilsētas studēt un strādāt pārcēlās tuvu radu, cienījamu cilvēku meita. Vecāki lūdza, vai meitene nevarētu kādu brītiņu padzīvot pie manas mammas. Par to viņi izremontētu virtuvi un vannas istabu, kā arī uzturēšanās laikā segtu komunālos maksājumus,” ķibeles aizsākumus stāsta Inga. Pensionāre šādam darījumam piekritusi.
Meita sešus gadus melo pensionārei un vecākiem
„Tālākais stāsts ir vienkāršs – vecāki deva naudu, meitene teica, ka maksā, bet nemaksāja. Mamma pilnībā paļāvās un bija priecīga, ka dzīvoklis ir pieskatīts un komunālie maksājumi tiek segti. Ik mēnesi ar meiteni sazvanījās, apvaicājās, vai viss kārtībā, vai nav pasta sūtījumu un tamlīdzīgi. Arī meitenes mamma katru mēnesi apvaicājās, vai par dzīvokli samaksāts. Teica, ka samaksāts. Kā tagad zinām, gan pasta sūtījumi, gan rēķini tika pa taisno nogādāti miskastē. Vēlāk arī atgādinājumi, brīdinājumi un beigu beigās – aicinājumi uz tiesu,” nopūšas Inga.
Viņa ir pārliecināta, ka, ja kundze gados nebūtu tik uzmanīga sava konta izdruku pētītāja, droši vien attaptos tikai tad, kad viņas īpašums jau būtu atsavināts: „Es tagad neapspriedīšu to jauno sievieti. Īsti pieklājīga apzīmējuma, ko viņai veltīt, manā leksikā nav. Lai viņas vecāki tiek skaidrībā, kas notiek cilvēka galvā, ja viņš spējīgs tik kretīniski rīkoties. Pašlaik arī viņi ir šokā, jo par savu meitu galvoja. Un, tā kā tiešām ir cienījami cilvēki, šobrīd gādā naudu, lai varētu parādu nomaksāt. Citādi mums, radiem, būtu jātiesājas.”
Sarunā ar Kasjauns.lv Inga atklāj, ka parāds ar šādu bezkaunību kultivēts aptuveni sešus gadus, kopš brīža kad meitene ievākusies dzīvoklī 2010.gada nogalē. Pensionāre ticējusi radinieces vārdiem un nav pieprasījusi uzrādīt apmaksātus rēķinus, no kuriem apmaksāti vien daži sākotnējie.
Kāpēc pensionārei neviens nepiezvanīja?
Pašu Ingu gan visvairāk interesē RNP rīcība. Viņa pauž neizpratni par to, cik ilgi šī iestāde ir klusībā ļāvusi mātes finansiālajām saistībām pāraugt pensionāram nepanesamā parādu slogā: „Cilvēks nenāk izņemt ierakstītas vēstules. Ilgstoši nemaksā rēķinus. Neatsaucas uz tiesas pavēsti un palēnām iekrāj vairākus tūkstošus lielu parādu. Vai tiešām tas ir normāli? Vai šādā situācijā nevajadzētu painteresēties, kas par lietu? Viens vienīgs telefona zvans šo procesu būtu nocirtis jau saknē un nekāda parāda nebūtu!”
Tiesu izpildītāja pārstāvis paskaidrojis – likums nosaka, ka pietiek izsūtīt ierakstītu vēstuli. „To jau skolā mēs visi zinājām, ka atļauts ir viss, kas ar likumu nav aizliegts. Kas tad tie, pie velna, par likumiem, ja ļauj šādi attiekties pret cilvēku – savu klientu? Vai tiešām katru cilvēcisku darbību, teiksim, zvanu klientam, iespējams veikt tikai tad, ja tas noteikts ar likumu? Ja nu cilvēks tajā dzīvoklī bezpalīdzīgā stāvoklī lēni mirtu badā? Vai tiešām Rīgas namu pārvaldniekam nav vismaz jāpainteresējas, kas ar klientu notiek?” sašutusi ir pensionāres meita.
Inga saskata „labi atstrādātu sistēmu”
Ingai aizdomas vieš arī citi notiekošā faktori. „Šajā gadījumā es varu iztēloties nevis vienkāršu nevērību, bet viegli saprotamu un labi atstrādātu sistēmu. Dzīvokļa īpašniecei ir 81 gads. Dzīvoklis atrodas vienā no labākajiem pilsētas rajoniem. Deklarēta tikai viena persona – visdrīzāk vientuļa. Naudiņas nav, jo nemaksā. Kāpēc gan par viņu būtu jāpainteresējas? Varbūt labāk ļaut, lai cipars pieaug līdz tādam, ko pat strādājošam nav vienkārši nomaksāt, kur nu vēl pensionāram? Dzīvokli būs ļoti viegli realizēt izsolē un tā kaut kas atlēks visiem,” spekulē Inga. „Nu, iespējams, protams. Tikai iespējams. Taču izskatās pēc ļoti, ļoti iespējams,” viņa spriež. Kāds Ingas paziņa, advokāts, savukārt izteicies sekojoši: „Ja tā ir shēma, viņi pieļāva vienu neuzmanības kļūdu – ielīda pensijas kontā. Nebūtu tur parādījušies, jūs uzzinātu par notikušo tikai tad, kad dzīvoklis jau būtu atsavināts.”
Atklājas parādu aisberga neredzamā daļa
Vismaz šobrīd ir pamats uzskatīt, ka stāstam būs samērā laimīgas beigas – vien dažas stundas pēc tam, kad par notikušo plaši izstāstījusi savā blogā, Inga saņēmusi ziņu, ka visa prasītā summa ir ieskaitīta tiesu izpildītāja kontā. Taču nākamajā dienā viņa uzzinājusi, ka pastāv vēl viens parāds. Kļuva skaidrs, ka meitenes iznīcinošās saimniekošanas laikos nav iesniegti arī skaitītāja rādījumi un likums pret šādu nolaidību paredz uz dzīvokļa uzlikt visas mājas ūdens parāda slogu, kurš šajā gadījumā ir tuvu 3000 eiro.
RNP izsaka kundzei līdzjūtību
Kasjauns.lv sazinājās ar RNP un lūdza ieviest skaidrību notiekošajā. RNP komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma visupirms pauda nožēlu par to, ka kundzi tā pievīluši viņas tuvinieki: „Ir skumji lasīt, ka cilvēku uzticība tiek izmantota ļaunprātīgi – kā šajā gadījumā, kad dzīvokļa iemītniece, iespējams, apzināti ilgstoši neinformēja dzīvokļa īpašnieci par neveiktiem maksājumiem, saņemtajiem rēķiniem, augošo parādu, kā arī dzīvokļa pastkastītē saņemtajiem brīdinājumiem un tiesas pavēstēm.
RNP gan norāda, ka Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka to, ka deklarētā dzīvesvieta jānorāda tāda, kurā persona ir sasniedzama valsts un pašvaldības institūcijām: „Vairākus gadus pakalpojumi faktiski dzīvoklī izmantoti – siltums, ūdens, dzīvojamās mājas atkritumu savākšana un sanitārā uzkopšana, taču rēķinu apmaksa netika veikta, kā rezultātā dzīvokļa īpašniecei parāds pakāpeniski audzis. RNP saprot, ka aprakstītā situācija ir nepatīkama, taču norādām, ka RNP ik mēnesi nosūta gan rēķinus, gan brīdinājumus, gan aktuālo informāciju dzīvokļa īpašniekam uz norādīto adresi atbilstoši mūsu rīcībā esošajai informācijai par dzīvokļa īpašnieku.”
Dzīvokļa īpašniecei bijis jāinformē RNP
RNP atklāj, ka pēdējie dzīvokļa īpašnieces iesniegtie dati ir no 2007.gada, kas ir gandrīz 10 gadus seni. „Diemžēl šajā gadījumā dzīvokļa īpašniece nebija informējusi RNP par savas faktiskās dzīvesvietas maiņu un par rēķinu saņemšanas adreses maiņu. Nav saņemts arī jebkāds informācijas pieprasījums par dzīvokļa īpašuma finanšu situāciju – RNP piecu gadu darbības laikā kliente ne reizi nav vērsusies ne rakstveidā, ne klātienē. Fakti liecina, ka diemžēl dzīvokļa īpašniece nav interesējusies par savu īpašumu ilgstoši, vairāku gadu garumā,” RNP redzējumu izklāsta iestādes pārstāve.
RNP arī atgādina, ka parāds par dzīvokli ietekmē ne tikai konkrētā dzīvokļa īpašnieku, bet arī māju kā kopīpašumu. Pakalpojumu sniedzēju rēķinu apmaksu RNP veic pilnā apmērā, neskatoties uz to, vai visi mājas dzīvokļu īpašnieki ir savlaicīgi norēķinājušies par saņemtajiem pakalpojumiem. Tas tiekot darīts, lai nerastos situācijas, kurās pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz parādu, pieņem lēmumu atslēgt siltumu vai ūdeni visai mājai.
Tiesāšanās - neizdevīga
„Šādās situācijās, kad netiek saņemta atgriezeniskā saite no dzīvokļa īpašnieka, kuram informācija tiek gan nosūtīta, gan ir pieejama visdažādākajos veidos – klātienē, elektroniski, telefoniski vai pa pastu, mājas pārvaldniekam jāvēršas pret dzīvokļa īpašnieku tikai tiesā. RNP mērķis nav un nekad nav bijis veikt parāda piedziņu tiesas ceļā – tas ir visdārgākais un pēdējais parādu atgūšanas solis, ko veicam, ja īpašnieks uzkrājis parādu. Tieši tāpēc RNP ikvienam klientam piedāvā iespēju slēgt izlīgumu par pakāpenisku parāda samaksu līdz pat 18 mēnešiem ar iespēju dzēst aprēķināto, bet nesamaksāto nokavējuma naudu līdz pat 90%. Regulāri sūtām arī atgādinājumus un brīdinājumus. Pirmais tiek izsūtīts pēc tam, kad trīs mēnešus nav veikta rēķinu nomaksa. Taču, ja parādnieks neatsaucas, pārvaldniekam nav citu iespēju kā vien vērsties tiesā,” norāda RNP pārstāve. Inga sarunā ar Kasjauns.lv gan atklāj, ka pavisam nesen ar viņas mammu sazinājusies Rīgas dome. Tātad,kundzes telefona numurs pilsētas pārvaldošajām iestādēm ir bijis pieejams! Tomēr iepriekš zvanīts nez kāpēc nav bijis svarīgi...
Kategoriski noraida „labi atstrādātu sistēmu” esamību
Pārmetumus par iespējamām shēmām RNP pilnībā noraida, skaidrojot, ka prasība tiesā tiek celta par parāda piedziņu, nevis par īpašuma pārdošanu vai atsavināšanu. RNP aicina kundzi atsaukties un piedāvā kopīgi risināt radušos problēmu: „Ņemot vērā to, ka līdz pat šodienai RNP nav saņemta neviena atbilde vai jebkāda veida informācija, aicinām dzīvokļa īpašnieci vai īpašnieces pilnvaroto pārstāvi vērsties pie mums, lai pārrunātu un kopīgi izvērtētu situācijas iespējamos risinājumu.”
Inga Kasjauns.lv apliecina, ka nesen kļuvusi par pilnvaroto personu un apņēmusies risināt mammas sarežģītās finanšu problēmas, pieaicinot advokātu. Zināms, ka ar bezatbildīgās meitenes vecākiem panākta vienošanās par palīdzību arī atlikušo parādsaistību nokārtošanā.
Pārdzīvotā dēļ viņa vēršas pie ikviena, kura apgādībā ir vecāka gadagājuma radieki: „Pieskatiet savus vecos radiniekus un viņu īpašumus – sevišķi uzmanīgi Rīgā, kā arī tad, ja viņi paši uzskata, ka tas nav nepieciešams.”
Ingas mātes parādas tiesu izpildītājam ir nomaksāts, liecina viņas ieraksts tviterī ceturtdienas vakarpusē.