Arī pērtiķiem sāp! Zinātnieki aicina izbeigt eksperimentus ar mūsu radiniekiem
Britu zinātnieki aicina pārtraukt eksperimentus ar mūsu tuvākajiem radiniekiem, cilvēkveidīgajiem pērtiķiem – šimpanzēm, bonobo, gorillām un orangutaniem.
Pētnieki uzsver, ka arī pērtiķi izjūt sāpes un gandrīz tādas pašas emocionālas ciešanas. Arī slavenais BBC dabas raidījumu vadītājs Deivids Atenboro ir pievienojies 21 zinātniekam, kas parakstījuši atklātu vēstuli Lielbritānijas valdībai un Eiropas Savienībai, prasot “pārtraukt cietsirdīgos eksperimentus ar dzīvniekiem”.
Pērtiķiem par nelaimi, tieši tuvība cilvēkiem ir iemesls, lai ar viņiem pārbaudītu jaunas zāles pret Parkinsona vai Alcheimera slimību. Petīcijas iniciators ir dzīvnieku aizstāvju organizācija Cruelty Free International. Pēc tās datiem, pagājušajā gadā Eiropas Savienībā ar primātiem veikti 6000 eksperimentu.
Leģendārā primātu pētniece, ANO miera sūtne Džeina Gudola stāsta, ka arī pērtiķi var just bailes, depresiju un nemieru, turklāt šāda stāvokļa neiroloģiskie mehānismi ir ļoti līdzīgi cilvēkiem.
“Ieslodzīt mūsu radiniekus laboratorijas krātiņos un veikt ar viņiem bieži vien sāpīgus un traumējošus eksperimentus ir morāli neattaisnojami,” saka Gudola.
Lielbritānijā kopš 1997. gada ir aizliegts ievest savvaļā noķertus primātus un izmantot cilvēkveidīgos pērtiķus izmēģinājumos, izņemot gadījumus, kad citi dzīvnieki nav piemēroti. Tomēr petīcijas autori uzskata, ka ar to nepietiek.
2007. gadā Eiropas Parlaments aicināja Eiropas Komisijas veselības un apkārtējās vides zinātnisko komiteju aizliegt eksperimentus ar primātiem. Komiteja solīja rīkoties, tomēr nekas nav mainījies.
Oponenti iebilst, ka izmēģināt zāles uz brīvprātīgiem cilvēku sugas pārstāvjiem būtu nehumāni. Britu veterinārārste Sāra Volfensone iebilst, ka laboratorijas nevēlas atteikties no pērtiķiem akadēmiskās inerces dēļ. Profesors, kurš visu karjeru veidojis, eksperimentējot ar pērtiķu smadzenēm, nespēj pieņemt, ka tagad to varētu paveikt datorā.
