Uz Eirovīziju sūtām vācu mācītāja dēlu. Kas ir šis Jorans no "Aarzemniekiem"? FOTO. VIDEO
Grupas „Aarzemnieka” līdera, vācieša Jorana Šteinhauera sapnis ir piepildījies – viņš ar grupu maijā brauks uz Kopenhāgenu, lai pārstāvētu Latviju Eirovīzijas konkursā. „Es vienmēr esmu sapņojis uzstāties Eirovīzijā. Neticami, bet tas ir piepildījies! Esmu pārsteigts par notikušo,” saka mūziķis.
Pēc uzvaras Eirovīzijas nacionālās atlases superfinālā Jorens atzina, ka pa īstam noticēt notikušajam viņš spēs tikai pēc tam, kad būs kārtīgi atpūties un izgulējies. „Priecāšos par brīdi, kad varēšu pabūt klusumā, padomāšu par to, kas noticis. Visi cilvēki, kas balsoja, ir pelnījuši, ka es par viņiem padomāju un novērtēju viņu atbalstu ar pateicību un pazemību,” bilda mūziķis.
Grupas „Aarzemnieki” dibinātājs vācietis Jorans Šteinhauers (Latvijā viņu vairāk dēvē par Jorenu) pagājušā gada rudenī ar vienu somu un ģitāru ieradās Latvijā, lai veidotu klipu dziesmai „Paldies latiņam”, kas strauji kļuva populāra. Tad viņš vēl nenojauta, ka dzīve Latvijā ieilgs vismaz uz pusgadu.
„Ja neatbrauktu uz Latviju, neviens klipu neierakstītu. Esmu priecīgs par šo pavērsienu manā dzīvē,” Kasjauns.lv stāsta Jorens, kurš Brēmenes universitātē studē Eiropas studijas un cer jau šogad uzrakstīt bakalaura darbu.
Pašlaik Jorens dzīvo Rīgas centrā un daudz laika pavada, ejot kājām. „Staigājot man ir laiks pārdomāt dienas notikumus, atcerēties, kas ar mani noticis. Tā ir sava veida meditācija. It sevišķi, ja tajā dienā esmu saticies ar daudziem cilvēkiem, jo katrs no viņiem pelnījis, lai vēl reizi par viņu padomātu,” nosaka Jorens.
Viņš tekoši runā latviešu valodā, kuras apguvei pamatus sāka likt 2005. gadā, kad Latvijā pirmo reizi ieradās Eiropas skolu apmaiņas programmas ietvaros un vēlāk arī strādāja bērnu centrā Maskačkā. „Ar valodām man veicas viegli. Mācījos humanitārajā vidusskolā, kur sešus gadus apguvu latīņu valodu, pēc tam arī spāņu un franču. Tagad tekoši runāju piecās valodās – vācu, angļu, latviešu, itāļu un nīderlandiešu. Rīgā, strādājot ar bērniem, nedaudz iemācījos arī krievu valodu,” atklāj Jorens.
Kāpēc toreiz apmaiņas programmā viņš izvēlējās tieši mazo Baltijas valsti Latviju? „2000. gadā pirmo reizi ieraudzīju uz Eirovīzijas skatuves Renāru Kauperu, baltās biksēs dziedot dziesmu „Īssavienojums” jeb angliski „My Star”. Tā bija tik lipīga un pozitīva dziesma, ka pēc tam aizgāju uz veikalu nopirkt divus grupas „Prāta vētra” albumus, protams, toreiz angļu valodā. Savukārt otrs cilvēks, ko zināju no Latvijas, bija futbolists Māris Verpakovskis. Viņu ievēroju, jo 2004. gadā Latvija spēlēja Eiropas čempionātā pret Vāciju. Tamdēļ pēc gada, kad bija iespēja doties apmaiņas programmā, man nebija šaubu kurp, – uz Latviju!”
Vācu mācītāja dēls Jorans Šteinhauers ar grupu "Aarzemnieki"
Tēvam ved Latvijas šprotes un rupjmaizi
Šobrīd mūziķis cenšas nopelnīt naudu ar to, kas viņam vislabāk padodas un patīk, – ar mūziku. Jorens koncertē klubos un bāros, jo citu ienākumu viņam nav, taču par īri jāmaksā un ēšanai jānopelna.
„Šobrīd Latvija ir manas mājas. Kad atbraucu, varēju padzīvot pie draugiem, tagad pats īrēšu istabiņu dzīvoklī kopā ar citiem cilvēkiem. Tas nav nekas neparasts, arī Vācijā tā cilvēki dzīvo,” teic Jorens, kurš šobrīd ir no attiecībām brīvs puisis un par savas ģimenes veidošanu vēl nedomā. „Noteikti pienāks brīdis, kad man būs draudzene, bet tas notiks pats no sevis. Jāieklausās sevī un jāpieņem, ko dzīve dod,” teic Jorens.
Viņš ir saņēmis daudz laba vēlējumu un komplimentu no apkārtējiem un latviešus vērtē kā ļoti atsaucīgus. „Latvieši, lai iztiktu, strādā divos darbos, nemitīgi skrien, par kaut ko satraucas, dzīvo stresā, taču, kad vajag, viņi nāk cits citam palīgā. Tagad liela daļa manas dzīves saistās ar Latviju,” teic mūziķis, kuram vecāki dzīvo Vācijā. Jorena tēvs Johannes ir mācītājs, bet mamma Ani – biroja darbiniece. Viņam ir arī jaunāka māsa Annalena, ko viņš mīļi dēvē par Lenheni. „Arī mamma agrāk studēja teoloģiju, taču, kad es piedzimu, studijas pameta. Vēlāk vecāki izšķīrās, un es dzīvoju gan pie tēva mācītāja mājā, gan pie mammas. Mēs ar māsu bijām īsti mācītāja bērni, taču nekad nezaudējām savu raksturu. Kad vajadzēja, bijām jauki, bet atļāvāmies arī pajokoties un blēņoties. Vienmēr atradām vidusceļu!” atceras Jorens, sakot: kad no Latvijas brauc uz Vāciju, vienmēr tēvam aizved iecienītos gardumus – Latvijas rupjmaizi un šprotes. „Tēvam tad ik reizes tiek vairāki desmiti kārbu latviešu šprotu. Un viņš vienmēr prasa atvest tumšo maizīti. Ja viņam ir maize, sviests un zivs, viņš jūtas laimīgs!”
"Aarzemnieki" dziesma "Cake to bake":
Grupas "Aarzemnieki" jaukā atvadu dziesma mūsu latiņam:
Kasjauns.lv, Foto: Mārtiņš Ziders
