Intervija ar Valēriju no "melnā saraksta", kuru neielaida Latvijā
Milzīgu ažiotāžu festivāla Jaunais Vilnis laikā sacēla ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kas „melnajā sarakstā” iekļāva un Latvijā liedza iebraukt trim Jaunā viļņa mēbelēm – Josifam Kobzonam, Oļegam Gazmanovam un Valērijai. Sarunā ar žurnālu Kas Jauns dziedātāja Valērija atklāj savas izjūtas.
Godīgi sakot, situācija bija neapskaužama. Jau stāvējām ar čemodāniem rokās, lai dotos uz lidostu, kad iezvanījās telefons. Zvanīja draugi no Rīgas un teica – klīst runas par „melno sarakstu”, kurā arī es varētu būt iekļauta. Iestājās šoks. Tūlīt cits pēc cita sāka zvanīt žurnālisti un gribēja noskaidrot manu viedokli. Mēs ar vīru nesapratām, kas vispār notiek. Internetā atradām Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapu un izlasījām šo informāciju. Sapratām, ka nav jēgas lidot uz Latviju. Protams, bijām ļoti apbēdināti. Mēs taču gatavojāmies Jaunajam vilnim. Bija sarunāta lidmašīna, un visi ar to saistītie izdevumi bija apmaksāti.
Koferos bija jauni skatuves tērpi un kurpes?
Jā. Jaunajā vilnī man bija paredzēta uzstāšanās trīs koncertos, plānoju izpildīt divu dziesmu pirmatskaņojumus. Biju sapirkusi daudzus jaunus skatuves kostīmus, un kopā ar savu dizaineri uzšuvusi tik skaistas kleitas... Kādi desmit čemodāni bija ar tērpiem un kurpēm.
Materiālajā ziņā esam zaudējuši krietnu naudas summu. Taču ne jau nauda, ko zaudējām, ir galvenais, bet gan morālais pāridarījums. Zinu, ka uz Jūrmalu devās mana talanta cienītāji. Daži no viņiem, uzzinot, ka manis nebūs Jūrmalā, arī nolēma nebraukt. Man ir ļoti skumji, jo Jaunais vilnis ir svētki, mūzikas festivāls, turklāt starptautiska mēroga. Uz to sabrauc dziedātāji no dažādām pasaules malām. Šim festivālam līdzi seko ārkārtīgi liela auditorija.
Mani ar Latviju, sevišķi Rīgu, ļoti daudz kas saista. Tur dzīvo mani draugi, un es ļoti bieži braucu uz Rīgu. Manā repertuārā ir pat dziesma Rīga – Maskava. Biju ļoti nikna un sadusmota. Nodomāju: ak Dievs, kā es varētu apdraudēt Latviju?! Lai arī pagājusi jau nedēļa, joprojām nespēju saprast notikušo.
Vai esat nikna uz Latvijas ārlietu ministru?
Ja reiz ministrs nevēlējās ielaist mūs Latvijā, viņš taču to varēja darīt zināmu agrāk, nevis pēdējā brīdī. Reklāma, ka būsim, taču jau labu laiku skanēja pa visu Latviju. Ministrs ļoti nesmuki izrīkojās. Nesmuki, ļoti nesmuki!
Ziniet, man sāk šķist, ka viņš vēl dzīvo Padomju Savienības laika ideoloģijā. Notikušais man šķiet vienkārši smieklīgs. Mēs Krievijā Latviju vienmēr uztvērām kā eiropeisku valsti. Kad Latvija atdalījās no Padomju Savienības un kļuva par neatkarīgu valsti, visi izturējās ar sapratni. Tāpēc es nesaprotu, kāpēc Ritkēvičs, Ratkēvičs... Visu laiku aizmirstu jūsu ārlietu ministra uzvārdu... Nu tas pat nav svarīgi... Nepatīkamākais, ka viņa rīcība bija provokācija. Ministrs laikam gaidīja, ka Jaunā viļņa organizatori aizcirtīs durvis un festivāls Jūrmalā nenotiks.
Es tagad saņemu ļoti daudz vēstuļu tieši no Latvijas. Gan no latviešiem, gan krieviem. Cilvēki man atvainojas par šo valdības lēmumu un raksta, ka viņiem ir kauns par notikušo. Jūtu, ka cilvēki Latvijā nav pārstājuši mani mīlēt. Neesmu apvainojusies uz Latviju tāpēc, ka viens cilvēks pavēlējis mani neielaist šajā valstī. Acīmredzot tādējādi šis ministrs realizēja savus mērķus. Runā, ka viņš izmantojis situāciju priekšvēlēšanu kampaņai, lai savāktu sev vēlētājus.
„Melnajā sarakstā” esat iekļauta, jo pēdējo mēnešu laikā paudāt atbalstu starptautisko tiesību normu pārkāpumiem Ukrainā. Jums tomēr pārmet propagandu.
Visā šajā stāstā mani pārsteidza, ka Latvijas ārlietu ministrs savu darba laiku tērē, lai nodarbotos ar tik „mazu personu” kā mani. Diez ko gan es varētu nodarīt Latvijai? Ministrs mētājas ar vārdiem, bet viņam pat nav pierādījumu. Viņš teic, ka man ir agresīvs viedoklis par politisko situāciju Ukrainā. Gribu uzsvērt, ka tas, kas tika rakstīts ukraiņu presē, nav mana tiešā runa. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka saku vienu, bet žurnālisti interpretē pēc sava prāta un uzraksta ne tā, kā esmu teikusi. Sākotnēji šī pārveidotā intervija tika publicēta drukātajā presē un pēc tam pārpublicēta internetā. (Valērija kļūst ļoti dusmīga un sāk pat bļaut. – Red.). Nu, vai tad tiešām Latvijas ārlietu ministram vajadzēja par manu personību izveidot viedokli no kaut kādiem apmelojošiem interneta komentāriem? Es nekad neesmu uzstājusies ar kaut kādiem agresīviem lozungiem. Vienīgais – uzstājos Krimā koncertā, kurā atbalstīju Krimā dzīvojošos krievu tautības cilvēkus, kuriem ir tiesības izteikt savu viedokli. Vai tad šodien tas skaitās noziegums? Neesmu iestājusies par karu, nekad neesmu teikusi, ka kādam ir jāatriebjas.
Bija ļoti patīkami, ka man piezvanīja komponists Jurijs Antonovs un mierināja. Pirmais, protams, man piezvanīja komponists Igors Krutojs. Viņš arī no skatuves pauda man atbalstu. Leonīds Agutins ļoti emocionāli un patiesi izteicās.
Ko sadarījāt Jaunā viļņa laikā?
Bija brīvais laiks, ko varēju pavadīt kopā ar ģimeni – vīru, mammu un abiem dēliem. Pēc atpūtas Šveicē atgriezos Krievijā, kur Rostovā nodziedāju koncertu.
