Kā ālējas Latvijas restorānos? Stāsta slavenākie pavāri
Jau vairākas nedēļas kanāls TV3 ļauj ielūkoties Krievijas dārgākā seriāla „Virtuve” pirmās sezonas sērijās. Kasjauns.lv raudzīja, vai tas, ko tur rāda, atbilst patiesībai... Un izrādās, arī Latvijā slaveno šefpavāru virtuvēs klājas ne mazāk karsti.
Seriāla „Virtuve” cienīgus stāstus izdzīvo arī latviešu restorānos. Ja kāds nav vēl paguvis ielūkoties seriāla notikumos, tad atgādinām, ka seriāls vēsta komiskus un dramatiskus piedzīvojumus par elitāra restorāna „Claude Monet” kolektīvu. Šajā „Virtuvē” valda kaislības, smalkas intrigas un pāri tam – sulīgais krievu humors, kas mijas ar dažādiem izaicinājumiem, derībām un izjokošanām virtuvē.
Aptaujājot pašmāju izcilos pavārus, atklājās, ka daudzi no viņiem ir šī seriāla skatītāji un apgalvo, ka arī reālajā dzīvē un virtuvē, kurā pie plīts plecu pie pleca tiek pavadīta visa darba diena, gadās ne mazums kuriozu situāciju – pavāri ir naski uz cits cita izāzēšanu, jauniņo pārmācīšanu un pamācīšanu. Arī mūsu pavāriem piedeg katli, pazūd produkti, darba instrumenti, un virtuvē rodas panika.
No Rītiņa tirgū prasa vairāk
Viens no mūsdienu restorānu kultūras pamatlicējiem Latvijā, Anglijā dzimušais latvietis, atzīst, ka interesantākās situācijas piefiksē un par tiem raksta grāmatu, kas, cerams, drīzā nākotnē ieraudzīs dienasgaismu. Jokaina attieksme pret restorāna „Vincents” šefu Mārtiņu Rītiņu ir tirgū. „Tolaik, kad Māri Jansoni apkārtējās tirgus kundzītes vēl nepazina, gājām ar viņu uz Rīgas Centrāltirgu. Aizsūtīju viņu pa priekšu aplūkot tomātus. Māris piegāja, noprasīja tomātu cenu un turpat vien blakus palika stāvot. Pēc brīža arī es piegāju pie tās pašas pārdevējas un jautāju, cik maksā tie tomāti. Man sacīja, pusotrs lats. Māris tad pārjautāja – vai tiešām? Viņam pirms minūtes par vienu latu bija gatava pārdot... Un tā joprojām, visur, kur mani pazīst, cenas ir augstākas,” smejas Rītiņš.
Nogaršot „Skaidru”
„Pirms 19 gadiem, kad Lauris Aleksejevs vēl bija zaļš gurķis, viņam bija jāmācās visu nogaršot. Bija produkti, kas viņam nepatika, ko neēda. Tad nu es pārmācīšanas nolūkā paņēmu tīrīšanas līdzekli „Skaidra”, apliku apkārt baltu linu salveti un ieliku iekšā karoti. Visi mani darbinieki atteicās nogaršot, jo zināja, kas aiz tā slēpjas, izņemot Lauri. Viņš paņēma karoti ar lielu kaudzi un iebāza mutē. Tad momentā skrēja uz izlietni... Teica jau, ka nekad man to nepiedos. Tā arī līdz šai dienai nezinu, vai ir piedevis. Ik pa laikam satiekamies un parunājamies, bet par to atgadījumu man negribas pat jautāt, vēl sados man...” atminēdamies kārtējo kuriozu, aizdomājas Rītiņš.
Kāpēc dažiem patīk staidzināt Rītiņa suni?
«Ilgus gadus man piederēja dzīvoklis, bet 2000. gadā nopirku māju Baltezerā. Brālis Jānis man teica, ka vajag suni. Kad māja bija iegādāta, man to izdāvināja – itāļu spinones šķirnes suni, kuru nosaucu par Pablo. Tā kā uzreiz uz māju nepārvācos un dzīvoklī nevarēju visu dienu suni turēt, vedu Pablo uz darbu, lai dzīvojas birojā. Dienā mēs izstaigājāmies parkā pie Kongresu nama, kur viņam ļoti patika pie pīlēm kanālmalā dzīvoties. Nevarēju saprast, kāpēc darbinieki prasa, vai var manu suni paņemt izstaidzināt. Tā viens pēc otra viņi ņēma Pablo un veda uz parku. Domāju, cik fantastiski, ka mani darbinieki rūpējas par manu suni! Taču vēlāk izrādījās, ka tikai pīpmaņi gāja...» reizi, kad pats iznests cauri, atceras Rītiņš.
Tualešu juceklis
„Kuriozs gadījums bija arī manam tagadējam galvenajam šefpavāram Ivanam Šmigarevam, kurš sākumā ne pārāk labi prata angļu valodu. Pie viņa piegāja klients, ārzemnieks, un angļu valodā prasīja, kur ir tualete. Ivans rāda uz durvīm. Mums tās ir divas, taču uz abām uzzīmēts trijstūris uz augšu un arī otrādi. Klients prasa, kura kungiem? Mans pavārs saka – abas divas ir „bisexual”. Es to dzirdēju, uzsitu viņam pa plecu un ātri izlaboju – „unisex”, ne „bisexual”. Pasmējāmies, klients saprata, un tā joprojām saviem darbiniekiem mācu angļu valodu,” stāsta Rītiņš.
Sirmo novaktē parkā
Pavārs Mārtiņš Sirmais, kurš TV skatītājus regulāri iepazīstina ar dažādu pasaules valstu ēdienu pagatavošanas kultūru raidījumā „Sirmais. Kulta ēdieni”, pirmās iemaņas virtuvē pēc skolas beigšanas „izkala” pie ārvalstu speciālista Nikolasa Edvarda Ārčera.
Arī pie Sirmā vēlas mācīties ne viens vien jaunais censonis. Teju katru dienu Mārtiņu uzrunā gan uz ielas, gan parkā, gan restorānā. Kāds puisis pat bija nolūkojis, kur un kādos laikos pavārs dodas mājup, un vairākas dienas gaidīja parkā, līdz sastapa Mārtiņu Sirmo aci pret aci un uzdrošinājās viņu uzrunāt, jautājot pēc darba. „Ik pa laikam mani uzmeklē kāds, kam vajadzīgs darbs. Vienkāršākais ceļš, kā to izdarīt, ir atnākt pie manis uz restorānu. Esam atvērti piedāvājumam. Ja jauniņais iztur ikdienas ritmu un slodzi mūsu restorānā, tad arī uzaicinām sadarbību turpināt,» teic Mārtiņš Sirmais.
Laurim Aleksejevam viss sasalst
Līdzīgi kā seriālā, arī restorāna „36. līnija” vadītājs un šefpavārs Lauris Aleksejevs savā darba pieredzē ik pa laikam saskāries ar nestandarta situācijām, kad kaut kas noiet greizi... Piemēram, reiz karstajā laikā, lai saldējumu aizvestu uz pasākuma vietu un tas neizkustu, tam lika klāt sauso ledu. Rezultātā ledus bija par daudz, un saldējums sasalis tik stipri, ka vajadzēja divas stundas, lai to atkausētu...
Reiz kādā seminārā, kur pavārs vēlējās parādīt ēdienu gatavošanas māku ar šķidrā slāpekļa palīdzību, notika ķeza – nevarēja atvērt slāpekļa uzglabāšanas trauka vāku, jo tas bija aizsalis... „Tās ir ārpuskārtas situācijas, kad jāspēj operatīvi reaģēt un mainīt sākotnējo plānu,” nosaka pavārs.
Kasjauns.lv/ Foto: publicitātes, no izdevniecības „Rīgas Viļņi” un Māra Jansona privātā arhīva
