23. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1923. gadā Anna Nicmane - Valsts emeritēta zinātniece (mirusi 2009.gada 24.februārī).

1931. gadā Oļģerts Krauklis - arhitekts.

1954. gadā Aivars Krancmanis - Latvijas Nacionālās operas solists (bass).

1961. gadā Vilnis Kalnaellis - Filmu studijas "Rija" vadītājs.

Jubilāri pasaulē

1443. gadā Matiass Korvins - Ungārijas un Horvātijas karalis (miris 1490.gadā).

1583. gadā Žans Batists Morēns - franču zinātnieks (miris 1656.gadā).

1685. gadā Georgs Frīdrihs Hendels - vācu izcelsmes britu komponists (miris 1759.gadā).

1743. gadā Meiers Amšels Rotšilds - Vācijā dzimis baņķieris, Rotšildu baņķieru dinastijas aizsācējs (miris 1812.gadā).

1850. gadā Sezārs Rics - šveiciešu viesnīcu magnāts, "Ritz Hotel" dibinātājs (miris 1918.gadā).

1874. gadā Konstantīns Petss - pirmais Igaunijas prezidents (miris 1956.gadā).

1878. gadā Kazimirs Maļevičs - poļu izcelsmes krievu mākslinieks, scenogrāfs un mākslas teorētiķis; ģeometriskās abstraktās mākslas un krievu avangarda supremātisma virziena pamatlicējs. Viņa pazīstamākais darbs - 1913. gadā radītais "Melnais kvadrāts" (miris 1935.gadā).

1883. gadā Karls Jasperss - vācu filozofs (miris 1969.gadā).

1889. gadā Viktors Flemings - amerikāņu režisors un producents (miris 1949.gadā). Pasaules slavu iemantoja ar filmu "Gone with the Wind" („Vējiem līdzi”).

1899. gadā Ērihs Kestners - vācu rakstnieks (miris 1974.gadā).

1904. gadā Viljams Šīrers - amerikāņu žurnālists un vēsturnieks (miris 1993.gadā).

1924. gadā Alans Makleods Kormaks - DĀR dzimis fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1998.gadā).

1938. gadā Daiena Varsi - amerikāņu kinoaktrise (mirusi 1992.gadā)

1940. gadā Pīters Fonda - amerikāņu aktieris.

1944. gadā Bernards Kornvels - angļu rakstnieks.

1952. gadā Breds Vaitfords - amerikāņu mūziķis ("Aerosmith").

1954. gadā Viktors Juščenko - bijušais Ukrainas prezidents.

1955. gadā Hovards Džonss - britu dziedātājs.

1963. gadā Radoslavs Sikorskis - Polijas ārlietu ministrs.

1964. gadā Džons Norums - norvēģu ģitārists ("Europe").

1965. gadā Maikls Dells - amerikāņu datoru ražotājs, "Dell Inc." dibinātājs un vadītājs.

1965. gadā Kristīna Deivisa - amerikāņu aktrise. Plašāku atpazīstamību iemantoja ar lomu seriālā "Sex and the City" ("Sekss un lielpilsēta"), kur atveidoja vienu no galvenajām varonēm.

1966. gadā Nīls Makdono - amerikāņu televīzijas un kinoaktieris.

1977. gadā Kristina Šmiguna - Vehi - igauņu distanču slēpotāja.

1983. gadā Emīlija Blanta - angļu kinoaktrise.

1994. gadā Dakota Faninga - amerikāņu aktrise.

Notikumi Latvijā

1406. gadā Lietuvas dižkunigaitis Vītauts izsaka savu atbalstu Rīgas un Polockas tirdzniecības līgumam un ierāda Polockā vācu tirgotājiem vietu katoļu baznīcas celšanai.

1989. gadā Interfrontes manifestācija un gājiens Rīgas centrā. Mītiņā pie Uzvaras pieminekļa klātesošie pieņem rezolūciju pret 14.februāra lēmumu par migrācijas pārtraukšanu.

1994. gadā Rīgā viesojas Polijas prezidents Lehs Valensa.

1995. gadā Zviedrija, Somija un Igaunija paraksta līgumu saistībā ar 1994.gada rudenī Baltijas jūrā nogrimušo Igaunijas prāmi "Estonia". Saskaņā ar līgumu prāmja "Estonia" vraks ir tā upuru atdusas vieta, kurai jāizrāda cieņa.

1998. gadā Jēkabpilī pie Zelču tilta Daugavā, netālu no Salas pagasta, izveidojies liels ledus gabalu sastrēgums, un, lai pilnīgi netiktu appludināts Salas pagasts un daļa no Jēkabpils, tiek uzspridzināts agrāk izveidotais aizsargdambis pie Jēkabpils, līdz ar to tiek appludināta tikai neliela pilsētas daļa.

1999. gadā Rīgas apgabaltiesa atceļ Deividu Beriju no "Bankas Baltija" likvidatora amata un par jauno likvidatoru apstiprina SIA "Invest-Rīga".

2002. gadā Igaunijā, Kadriorgas pilī, Igaunijas prezidents Arnolds Rītels bijušajam Latvijas Augstākās padomes priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam par īpašiem nopelniem Igaunijas valsts labā pasniedz Igaunijas valsts apbalvojumu - Pirmās šķiras Māras Zemes krustu.

2003. gadā Ceļu satiksmes drošības direkcija sāk realizēt sociālās reklāmas kampaņu "Izdzīvo, kas piesprādzējas!", kuras mērķis ir mudināt autobraucējus un pasažierus lietot drošības jostas.

2003. gadā Latvijas kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis Siguldā notiekošajās pasaules čempionāta sacensībās izcīna sudraba godalgu. Par pasaules čempionu kļūst itālietis Armīns Cīgelers, savukārt bronzas godalgu iegūst austrietis Rainers Margreiters.

2004. gadā partija "Jaunais laiks" (JL) paziņo, ka nolēmusi nestrādāt Induļa Emša vadītā Ministru kabinetā un veidos alternatīvu valdības modeli. Ja Emsis izveidos valdību, JL paliks opozīcijā. 9.martā Saeima ārkārtas sēdē apstiprina Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvja Induļa Emša vadīto Ministru kabinetu, kuru veido ZZS, Tautas partija un Latvijas Pirmā partija.

2006. gadā Rīgas 1.slimnīcā 93 gadu vecumā miris izcilais latviešu dzejnieks Andrejs Eglītis.

2007. gadā naktī izceļas ugunsgrēks Alsungas sociālās aprūpes centrā "Reģi", kur uzturas 1. un 2.grupas invalīdi. No liesmām izdodas evakuēt 66 cilvēkus, bojā iet 26 cilvēki. Ugunsgrēku "Reģos" uzskata par traģiskāko Latvijas vēsturē.

Notikumi pasaulē

1455. gadā tiek izdota Gūtenberga Bībele.

1660. gadā par Zviedrijas karali kļūst Kārlis XI.

1854. gadā tiek pasludināta Oranžas brīvvalsts neatkarība Dienvidāfrikā.

1861. gadā jaunievēlētais ASV prezidents Abrahams Linkolns slepeni ierodas Vašingtonā pēc Baltimorā piedzīvotā atentāta mēģinājuma.

1887. gada Franču Rivjēru satricina spēcīga zemestrīce, kas prasa apmēram 2000 cilvēku dzīvības.

1893. gadā vācu izgudrotājs Rūdolfs Dīzels saņem patentu uz dīzeļdzinēju.

1898. gadā Francijā tiek apcietināts rakstnieks Emils Zolā par viņa sarakstīto vēstuli "Es apsūdzu", kurā Zolā vaino Francijas valdību antisemītismā un nelikumīgā ebreju izcelsmes armijas kapteiņa Alfreda Dreifūsa ieslodzīšanā cietumā.

1903. gadā Kuba "uz mūžīgiem laikiem" iznomā Gvantanamo līci Amerikas Savienotajām Valstīm.

1904. gadā ASV par desmit miljoniem dolāru iegūst kontroli pār Panamas kanālu.

1905. gadā amerikāņu jurists Pols Heriss un vēl trīs uzņēmēji tiekas pusdienās Čikāgā, lai dibinātu "Rotary Club".

1917. gadā Pēterburgā notiek pirmās demonstrācijas, kas aizsāk Februāra revolūciju.

1918. gadā Sarkanā armija pie Narvas un Pleskavas izcīna pirmo uzvaru kaujās ar Vācijas ķeizara spēkiem. Kopš 1923.gada šo dienu svin kā Sarkanās armijas dienu.

1919. gadā Benito Musolīni sarauj attiecības ar sociālistu partiju un dibina savu Fašistisko partiju (Fasci del Combattimento).

1933. gadā Vācijas parlaments piešķir Ādolfam Hitleram un viņa vadītajiem nacistiem diktatūras varu.

1934. gadā par Beļģijas karali kļūst Leopolds III.

1941. gadā amerikāņu zinātnieks Glens Sīborgs pirmo reizi izstrādā un izolē plutoniju.

1942. gadā Otrajā pasaules karā ASV, Lielbritānija, Austrālija un Jaunzēlande noslēdz līgumu par savstarpēju palīdzību.

1944. gadā PSRS līderis Josifs Staļins deportē miljonu čečenu uz Centrālāziju, apsūdzot čečenu tautu sadarbībā ar nacistiem.

1945. gadā amerikāņu spēki Otrajā pasaules karā atbrīvo no japāņiem Filipīnu galvaspilsētu Manilu.

1945. gadā Padomju un poļu spēki Otrajā pasaules karā atbrīvo Poznaņas pilsētu.

1945. gadā Otrajā pasaules karā pēc kaujas amerikāņu karavīru grupiņa uzrāpjas Suribači kalnā un tiek nofotografēti, uzstādot kalna virsotnē ASV karogu. Šī fotogrāfija vēlāk iegūst Pulicera prēmiju.

1947. gadā tiek dibināta Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO).

1966. gadā Sīrijā notiek militārs valsts apvērsums.

1981. gadā karavīri un civilās gvardes paramilitārās vienības triecienā ieņem Spānijas parlamentu un saņem par ķīlniekiem 350 parlamenta deputātus, mēģinot sarīkot labēju puču un apturēt demokrātiskās reformas. Pučs izgāžas, kad armija uzklausa Spānijas karaļa Huana Karlosa aicinājumu palikt uzticīgiem valsts konstitūcijai un nosodīt nemierniekus.

1991. gadā ASV vadītās koalīcijas spēki šķērso Saūda Arābijas robežu un ieiet Irākā, uzsākot Persijas līča kara sauszemes fāzi.

1994. gadā Krievijas Valsts dome apstiprina amnestiju personām, kas 1993.gada oktobrī piedalījās bruņotajā valsts apvērsumā pret prezidentu Borisu Jeļcinu, un tiem, kas 1991.gadā veica apvērsumu pret PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu.

1997. gadā Krievijas kosmiskajā stacijā "Mir" notiek ugunsgrēks.

1998. gadā Islāma terorisma labdaris Osama bin Ladens pasludina svēto karu pret visiem ebrejiem un "krustnešiem".

1999. gadā sniega nogruvums iznīcina Austrijas ciematu Galtīru, aiznesot 31 dzīvību.

1999. gadā Ankaras tiesa izvirza apsūdzību nodevībā pret kurdu līderi Abdullu Odžalanu.

2005. gadā Ņujorkas varas iestādes pārtrauc centienus identificēt 2001.gada 11.septembra teroristu uzbrukumu upurus, atstājot neidentificētu apmēram pusi no 2749 terora aktos bojāgājušajiem.

2006. gadā Tokijas tiesa piespriež 20 gadu cietumsodu "Japāņu Sarkanās armijas" grupējuma dibinātājam Fusako Shigenobu par slepkavības mēģinājumu un 1974.gadā notikušā uzbrukuma Francijas vēstniecībai Hāgā organizēšanu.

2008. gadā mirst bijušais Slovēnijas prezidents Janešs Drnovšeks, kurš vadīja valsti ceļā uz neatkarību no Dienvidslāvijas.

2010. gadā 85 dienu ilga badastreika mirst pazīstamais kubiešu disidents Orlando Sapata.