Skārleta Johansone paskaidro, kāpēc monogāmiju uzskata par pretdabisku

Aktrisi Skārletu Johansoni savulaik vienojušas romantiskas attiecības ar skolasbiedru mūziķi Džeku Antonovu un aktieri Džošu Hārtnetu. 2007. gadā viņa sāka satikties ar kanādiešu aktieri Raienu Reinoldsu un gadu vēlāk saderinājās. Tikai dažus mēnešus vēlāk – 2008. gada 27. septembrī – pāris svinēja kāzas. Pēc diviem gadiem Johanosne un Reinoldss paziņoja par lēmumu šķirt laulību. Juridiski šķiršanās stājās spēkā 2011. gada 1. jūlijā. Pēc attiecību iziršanas Skārletu vienoja īss, taču publiski plaši apspriests romāns ar aktieri Šonu Pennu, kam sekoja pusotru gadu ilgas attiecības ar reklāmas speciālistu Neitu Neiloru. 2012. gada oktobrī Johansone un Neilors šķirās un jau mēnesi vēlāk aktrise sāka satikties ar franču žurnālistu Romēnu Doriaku. 2013. gada septembrī pāris paziņoja par saderināšanos. Gadu vēlāk pasaulē nāca abu pirmdzimtā meitiņa Rouza Doroteja. Nepilnu mēnesi pēc meitas piedzimšanas vecāki svinēja kāzas. Diemžēl ģimenes laime ilga tikai divus gadus. Šā gada janvārī atklātībā nonāca ziņas, ka Johansone un Doriaks šā gada vasarā nolēmuši šķirties. Abi gan saglabājuši draudzīgas attiecības.

Varbūt Skārletas mainīgā mīlas dzīve skaidrojama ar to, ka viņa īsti netic monogāmijai mūzā garumā? Nesenā intervijā vīriešu žurnālam „Playboy” viņa sniegusi atklātu interviju, kurā runā par laulību kā tādu, attiecībām un monogāmiju.

Interesanti, ka intervija notikusi vēl pirms atklātībā nonāca ziņas par Skārletas šķiršanos no otrā vīra Romēna Doriaka.

„Ikreiz kaut ko iegūstot, mēs kaut ko arī zaudējam, vai ne?” intervijā norādījusi Johansone. „Tātad tas ir zaudējums. Tev ir jāizvēlas turpmākais ceļš. Ideja par laulību ir ļoti romantiska. Tā ir skaista doma un to var arī ļoti skaisti realizēt. Taču es nedomāju, ka monogāmija ir dabiska. Mani par to, iespējams, nopels, taču es domāju, ka pie monogāmijas ir jāpiestrādā. Daudz jāpiestrādā. Fakts, ka tik daudziem cilvēkiem – patiesībā visiem – tas prasa ieguldīt milzu darbu, pierāda tikai to, ka monogāmija nav dabiska. Man ir ļoti liels respekts pret monogāmiju kā tādu un es to esmu ievērojusi, taču uzskatu, ka savā būtībā tā ir pretrunā dažiem cilvēka instinktiem.”

Tai pat laikā, Johansone novērtē arī laulību. „Sajūtas esot precētai ir pavisam citādas, nekā neprecētai. Un ikviens, kas teiks, ka tā nav – melos. Laulība maina ļoti daudz. Man ir draugi, kuri nodzīvojuši kopā 10 gadus un tad nolēmuši apprecēties. Kad es viņiem kāzu dienā vai īsi pēc tās pajautāju, vai viņi tagad jūtas citādi, atbilde vienmēr ir apstiprinoša. Tā ir skaista atbildības sajūta, taču tā ir un paliek atbildība.”