Atceries, ka tev jāmirst! Grupa "Depeche Mode" atgādina baudīt dzīvi katru dienu

"Memento Mori" ir grupas pirmais albums pēc kolēģa Endija Flečera zaudējuma. Viņi no jauna mācījušies mīlēt dzīvi, mūziku un viens otru, paturot prātā, ka neviens mēs neesam nemirstīgs. “Un tad palika divi,” šādu īsziņu "Depeche Mode" solistam Deivam Gānam nosūtīja bijušais grupas dalībnieks Alans Vailders, kad uzzināja skumjo ziņu par taustiņinstrumentālista un līdzdibinātāja Endija Flečera nāvi 2022. gada maijā. Tikai sešdesmit gadu vecumā aizgājušais Flečs bija grupas nelokāmais balsts – vienmēr klātesošs, izlīguma meklētājs un līdzsvara uzturētājs kolektīvā, kurā vētru netrūka.

Kad pirms 45 gadiem britu grāfistes Eseksas mazpilsētā Bazildonā tika nodibināta šī muzikālā apvienība, tie bija kārtīgi, pusaudžu vecuma zēni – gandrīz klasiska puišu grupa. Ar sintīpopa hitiem "Just Can’t Get Enough" un "New Life" no rotaļīgā 1981. gada debijas albuma "Speak & Spell" grupa "Depeche Mode" uzsāka ceļu pretī fenomenālajiem panākumiem, kurus tolaik diez vai kāds spēja prognozēt.

Pēc debijas albuma iznākšanas galvenais dziesmu autors Vinss Klārks pameta grupu, viņa vietā nāca Alans Vailders, kurš aizgāja no apvienības 1995. gadā. Tad dziesmu rakstīšanu uzņēmās Mārtins Gors – taustiņinstrumentālists, ģitārists un vokālists. Šajā laikā grupa sasniedza stadionu mēroga slavu, vienlaikus piedzīvojot drāmas, narkotiku atkarības un hedonismu. Viņi ienesa jaunas vēsmas popa, roka, elektroniskajā, blūza un industriālā metāla mūzikā, iedvesmojot teju katru grupu, kas izmanto sintezatoru un bungmašīnu. Kas tad ir tas, kas "Depeche Mode" padara tik pievilcīgu joprojām?

“Tā ir “celies un izdari to pats” attieksme,” intervijā "NME" norāda Deivs Gāns, piebilstot, ka tikai tā daži pieticīgi puiši no Bazildonas kļuva par pasaulslavenu apvienību. “Dari pēc sava prāta un neļauj, lai kāds diktē. Galu galā viss nostāsies savās vietās,” pamāca 63 gadus vecais grupas līderis.

Kad aizgājis grupas enkurs…

Viņu leģendāro roka skarbumu līdzsvaroja Flečs – cilvēks, kurš spēja ienest mieru un līdzsvaru grupā. Kad "NME" tikās ar Gānu 2022. gada oktobrī, kad grupa Berlīnē prezentēja piecpadsmito albumu "Memento Mori", viņš joprojām centās aptvert notikušo. “Flečs bija, teiksim tā, vismazāk pakļauts pārmērībām,” izteicās Gāns. “Mēs vienmēr jokojām, ka viņš mūs visus pārdzīvos. Bet tagad viņa nav, un tas joprojām šķiet nereāli.”

Albuma nosaukums no latīņu valodas tulkojas kā “atceries, ka tev jāmirst”. “Tas ir atgādinājums izbaudīt dzīvi,” mierīgi smaidot, paskaidroja Gors, “un izbaudīt katru dienu!”

"Memento Mori" ir grupas pirmais ieraksts, kas tapis bez viņu drauga un uzticamā pleca Fleča. Gāns to raksturo kā “dīvainu” pieredzi. Darbs studijā, fotosesijas, TV uzstāšanās – viss notika bez Fleča, apzinoties, ka viņš vairs nekad neatgriezīsies. “Joprojām šķiet, ka viņš tūlīt ienāks pa durvīm un teiks: “Nu, Deiv, vai esi pabeidzis? Aiziesim pēc karija vēlāk?” Bet tas vairs nenotiks,” skumjās pārdomās dalījās Gāns.

Viņš salīdzina sevi un Goru ar elkiem no "The Rolling Stones" un "Led Zeppelin". “Līdzīgi kā Kīts un Miks vai Peidžs un Plānts. Kad stouni zaudēja Čārliju Vatsu, kļuva skaidrs, cik grūti ir noturēt grupu kopā tik ilgus gadus un cik daudz nozīmē zaudēt cilvēku, kurš bija grupas enkurs. Flečs četrdesmit gadus bija neatņemama "Depeche Mode" daļa.”

Gānu mediķi iesauca par Kaķi

Grupa varēja izjukt neskaitāmas reizes. Gāns vairākkārt gandrīz nomira no heroīna pārdozēšanas (Losandželosas mediķi reiz viņu bija iesaukuši par Kaķi, kuram tiek piedēvētas deviņas dzīvības). 1996. gadā viņa sirds uz divām minūtēm apstājās pēc dzīvībai bīstama narkotisko vielu maisījuma lietošanas.

Gāns un Gors rod mieru un līdzsvaru savos blakusprojektos – prom no milzīgās mašinērijas un gaidām, kas saistīta ar būšanu vienā no populārākajām grupām pasaulē. “Tas, ko mēs darām kā "Depeche Mode", ir vērienīgi,” saka Gors. “Ir tik daudz cilvēku, kas gaida, kad mēs izdosim jaunu mūziku vai atbrauksim uzstāties. Nevēlos izklausīties rupji, bet mēs esam kļuvuši kā zīmols un kults vienlaikus – kulta zīmols.” 2023. gada vasaras Eiropas stadionu turnejas biļetes izpirka acumirklī.

Kā šķirtu brāļu atkalsatikšanās

Kad pienāca laiks atkal doties turnejā, Gānu nācās pārliecināt, viņš bija pārāk pieradis pie pēcpandēmijas laika dzīves mājās. Turklāt viņiem bija jāiemācās sadarboties no jauna. Bez Fleča. “Mārtinam pēkšņi vairs nebija viņa mūžīgā atbalstītāja,” Gāns secināja. “Flečs vienmēr būtu viņa pusē – ne vienmēr manējā!”

“Mārtins to raksturoja kā divu sen šķirtu brāļu satikšanos, kuriem pirmo reizi bija jāizrunājas pa īstam. Nebija vairs neviena, kas izlīdzinātu asumus, būtu starpnieks. Mums nācās mācīties sarunāties no jauna.”

Mārtins Gors piekrītoši papildināja: “Mums ar Deivu nekad nav bijušas nopietnas problēmas, bet mēs bijām distancēti. Tagad, kad esam palikuši tikai divi, esam satuvinājušies un vairāk sarunājamies.”

60 – kā belziens pa seju

Lai gan albums "Memento Mori" stāsta par dzīvi un nāvi, lielākā daļa dziesmu tapa, vēl pirms viņi zaudēja savu draugu. Pirmā dziesma radās vēl pirms pandēmijas. “Toreiz bija diezgan biedējošs laiks,” atceras Gors. “Katru dienu redzot, kā pieaug mirušo skaits, lika pastiprināti aizdomāties par nāvi. Tad 2021. gadā man palika sešdesmit. Tas bija kā belziens pa seju, jo mans audžutēvs nomira 61 gada vecumā, bet īstais tēvs – 68.”

Lai gan viņam nācies “saskarties ar paša mirstības apziņu”, Gors apgalvo, ka joprojām “jūtas garā diezgan jauns” – kas lieliski atspoguļojas arī jaunajā koncertfilmā, redzot, cik enerģiski abi aizvien ir uz skatuves.  

Visam reiz pienāk beigas. Izbaudi, kamēr dzīvo

Grupas 1987. gada hits "Never Let Me Down Again" piedzīvoja 220,5 procentu straumēšanas pieaugumu tikai ASV, pateicoties tās iekļaušanai apokaliptiskā seriāla "The Last Of Us"  pirmās sērijas noslēguma sērijā. “Trakums,” smejas Gāns. “Mēs to negaidījām. It kā atkal būtu mūsu laiks. Man tas šķiet aizraujoši, jo mēs esam strādājuši sasodīti smagi un atkal saņemam šo uzmanību – rau, šī grupa ir forša un pelnījusi būt šeit.” Gors jūtas gandarīts, bet ir kā vienmēr nedaudz ieturēts. “Tas bija brīnišķīgs impulss,” viņš secina. “Mums ir paveicies, ka piesaistām gados jaunu publiku. Ar katru jaunu ierakstu klāt nāk divdesmitgadīgi fani. Ceru, ka tie, kas atklāja šo dziesmu, pateicoties seriālam, bija ieinteresēti uzzināt, ko vēl mēs esam izdarījuši.”

Par nākotni grupa gan runā piesardzīgi. “Galvenais – izdot labu mūziku, kas cilvēkiem patīk,” saka Gors. “Kad šī turneja beigsies, paņemsim pauzi, tad redzēsim. Līdz šim vienmēr esam atgriezušies.” Gāns, kurš bieži ir šaubījies par atgriešanos uz skatuves, atzinis, ka ikreiz, kad domājis, ka šoreiz vairs ne, kāds nepārvarams spēks viņu ir atkal pamudinājis atgriezties un turpināt. Viņš noslēdz: “Fleča zaudējums padarīja šo sajūtu vēl reālāku: visam reiz pienāk beigas. Nezinu kad, bet zinu vienu – pēc viņa nāves es teicu: “Izbaudi to, ko dari, un padari to, cik labi vien spēj. Tu nekad nevari zināt, vai tev būs vēl viena iespēja.’”