Bijušais ministrs Kārlis Šadurskis un viņa sieva Ilze kļuvuši par astoņu kaķu saimniekiem

Par īsteniem kaķu cilvēkiem Ilze un Kārlis Šadurski kļuva salīdzinoši nesen – pirms septiņiem gadiem, kad iegādājās pirmos divus britu īsspalvainos kaķus. Drīz viņiem pievienojās trešais – no četrkāja tūlīt pēc piedzimšanas kaimiņos bija atteikusies mamma. Saimnieces izzīdīts no pudelītes, kaķēns pie Šadurskiem ieradās divu mēnešu vecumā. “Mums iekšā mājā stabili dzīvo šie trīs kaķīši,” sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" iesāk Ilze, turpinot, ka tas nepavisam nav viss – viņiem ir vēl pieci kaķi, no kuriem četri dzīvo verandā savās mājiņās, bet vēl viens ierodas tik paciemoties un paēst, bet lielākoties staigā apkārt, kur pašam tīk. Lielā kaķu saime saradusies, kad saimniece, labu gribēdama, pagalmā padalījusies ar savu mājas kaķu pāri palikušo ēdienu. “Cits pēc cita viņi ļoti ātri saprata, ka var pārcelties pie mums. Arī māmiņa, kas bērnu pameta, sāka nākt. Vēl divi brālīši atnāca no vienas kaimiņmājas, kur bezatbildīgi vairoja kaķus un šos kā nederīgus izmeta laukā,” uzskaita Ilze, piebilstot, ka visus savus četrkājus ir atbildīgi sterilizējuši un vakcinējuši. “Visi ir apkopti un samīļoti. Mums tagad ir astoņu kaķu kopiena,” smejas Šadurska kundze, kamēr eksministrs atzīst, ka “nekas tik ļoti nenomierina kā blakus dīvānā murrājošs kaķis”.

Taču savulaik, pirms vēl bija precējušies, kaķa dēļ pārim izcēlušās pirmās nopietnās domstarpības, ko abi joprojām atceras. “Jo kāds kaķītis viesību telpā, kurā atradāmies, ieskrēja iekšā, pašmaucot zem krēsliem. Kaķi vajadzēja dabūt ārā, un Kārlis bija tas, kurš viņu ņēma aiz čupra un vilka. Un es viņam ļoti asi pārmetu, kā viņš kaķi ņem. Un tā mēs vēl šodien diskutējam, vai kaķi drīkst vai nedrīkst ņemt aiz čupra,” atklāj Ilze, kurai vīrs joprojām mēģina draudzīgi iebilst, sakot, ka “kaķi aiz čupra var ņemt pilnīgi droši, jo kaķene jau arī kaķēnu nes aiz čupra”. “Ja toreiz es knapi varēju aizsniegt ar roku to kaķi, tad ko – man aiz astes viņu vajadzēja ņemt?” neraugoties uz platu smaidu un mīļumu skatienā, joprojām būt vienisprātis ar sievu nespēj Kārlis. “Un šo nikno sievieti es tomēr apprecēju,” turpina smieties eksministrs.

Patiesībā sievai par prieku Šadurskis kaķu būšanā spēris visai nopietnu soli amatniecībā. “Nāca oktobris, bet pie mums divi brālīši atnākuši. Es vakarā viņus pabaroju, aiztaisu mājas durvis ciet un redzu, ka nāk lietus, bet viņi paliek sēžam zem krūma. Guļu, nevaru aizmigt, domājot, kas ar viņiem būs. Pamodinu Kārli un saku – klausies, kaut kas mums ir jādara, kaķīšiem varbūt mājiņas jāuzceļ. Un tad es aizmigu...” Sievas iesākto uzreiz turpina Kārlis: “Ilze gulēja kā susuris, bet es atlikušo nakts daļu domāju, kādiem izmēriem jābūt, kā to mājiņu taisīt, kā mēs to darīsim, kā nosiltināsim…” Ilze: “Un nākamajā dienā tu atvedi visus materiālus, bet aiznākamajā – jau uzcēli! Mājiņas tikko vakarā pabeigtas, Kārlis visu saskrūvējis, mēs tikko pagriezušies iet prom, kā tur jau divas galviņas pa durvīm lūr.”

Šadurskis pārsteidz, atklājot, kā iekārtotas kaķu mājas. Apakšā, virs grīdas, ir izlikta apsildes sedziņa, virs tās – finieris ar caurumiem, pa kuriem izplūst siltumam, agroplēve un siena kārta. “Ar sienu ir labāk. Ja liek lupatas, tās no mitruma var sapelēt, jo kaķis tomēr mājā ienāk slapjš. Tā nu speciālists ieteica sienu. Ņemam trušu barības sienu, ko var nopirkt veikalā,” paskaidro Kārlis. Ilze papildina, ka iesākumā bijusi viena liela kaķu mājas telpa, taču ar laiku novērots, ka kaķiem nepatīk dzīvot vienā, tāpēc “istaba” sadalīta vairākos “dzīvoklīšos”.