Balti, bagāti un nobijušies. Seriāla "The White Lotus" recenzija

Pirmās divas «Baltā lotosa» sezonas kļuva par īstu sensāciju, un ar labiem vārdiem tās lutināja gan kritiķi, gan skatītāji. Trešā sezona vismaz pagaidām – rakstīšanas brīdī ir iznākušas piecas no astoņām sērijām – neaizrauj tik ļoti, lai gan par seriāla veidotāju meistarību vai paša produkta kvalitāti nav nekāda pamata sūdzēties. Varoņi ir spilgti, atmosfēra pārliecinoša, ko biedējošāku dara visu vērojošie pērtiķi un dabas skaņas, un virs galvas skatītājam nepārtraukti karājas ļaunu priekšnojautu cirvis, bet viss notiek ļoti lēni. 

Tā gan, iespējams, ir paša skatītāja nepacietība, kas liedz izbaudīt stāstījuma tempu, jo ātrāk gribas uzzināt, kāpēc notiek apšaude, ar ko iesākas trešā sezona, un kas ir ūdenī peldošais līķis. Bet tikmēr seriāla veidotājs Maiks Vaits ar komandu mūs nesteidzīgi iepazīstina ar notikumiem nedēļā pirms apšaudes un varoņiem, no kuriem taču ikviens vēlāk var kļūt par noslēpumainās šaudīšanās upuri. 

Lielākā un tādējādi pamanāmākā atpūtnieku kompānija ir Ratlifu ģimene: ģimenes galva Timotijs (Džeisons Īzaks), viņa laulātā draudzene Viktorija (Pārkere Posija), kura citus cilvēkus un dzīvi kopumā nespēj izturēt bez nomierinošiem medikamentiem, un viņu trīs bērni. Bagātās ģimenes atvases ir kā paraugi no kādas psiholoģijas grāmatas: vecākais dēls Saksons (Patriks Švarcenegers) ir apsēsts ar seksu, proteīna uzņemšanu un sevis pierādīšanu, meita Paipera (Sāra Ketrīna Huka) priekšroku dod garīgumam un sevis meklējumiem budismā, bet pastarītis Loklans (Sems Nivola), lai gan labi māk kāršu trikus, ir bikls, un var nojaust, ka šaubās par savu seksualitāti. Vaits ierasti nevairās arī no tumšiem pavērsieniem, un par jaunā puiša piesardzīgās seksuālās taustīšanās objektu kļūst vecākais brālis – iesākumā tie ir vien nevainīgi skatieni uz Saksona labi trenēto augumu, bet piektajā sērijā apstākļi abus puišus noved arī līdz intīmākam kontaktam. 

No kā baidās vīrietis pusmūžā?

Tikmēr puišu tēva lomā britu aktieris Džeisons Īzaks ticami un līdzpārdzīvojumu raisoši izspēlē ļoti veiksmīga vīrieša dzīves sabrukumu. Vistrakākais – viņš ne tikai nevienam neko nedrīkst stāstīt, lai nesabojātu ģimenes pēdējo izsmalcināto atvaļinājumu, bet arī neko nevar ietekmēt, kas tādam vīrietim, kurš radis visu nokārtot, ir grūti pārdzīvojams stāvoklis. 

Neviļus par visnotaļ vērā ņemama izmēra sensāciju «Baltais lotoss» padarījis Īzaka vīrišķo lepnumu, kas neviļus atsedzas Timotija ģimenes acu priekšā ceturtajā sērijā. Kamēr seriāla fani satraukti lauza galvas, vai redzētais bija īsts vai grima mākslinieku veikums, pats aktieris sacelto jezgu dēvē par dubultajiem standartiem – ja viņa vietā būtu sieviete, kas atsegtu intīmās zonas, neviens neuzdrīkstētos uzdot šādus jautājumus. 

«Baltais lotoss» vispār ir par vīriešiem un viņu bailēm. Bailēm kļūt veciem un neiekārojamiem. Bailēm zaudēt statusu, matus vai dažos gadījumos – brīvību. Tie, kuri zaudējuši cīņu ar plikpaurību, vīrišķību apliecina ar jauniņās draudzenes aizvešanu smalkā atpūtā, bet tad klāt ir bailes, ka viņa atradīs kādu svaigāku un spējīgāku modeli. Timotiju Ratlifu vairāk par mantotās un nopelnītās bagātības zaudēšanu, šķiet, biedē vilšanās, ko viņš būs sagādājis ģimenei. Kūrorta pārvaldnieku Fabiānu (Kristiāns Frīdels) biedē doma, ka viņam tā arī nekad neizdosies pasaulei atklāt savu muzikālo talantu. No kā baidās Riks (Voltons Goginss), kurš uz salas ieradies kopā ar par sevi krietni jaunāko Čelsiju (Emē Lū Vuda), nevar droši pateikt, bet jau pirmajā sērijā kļūst skaidrs – viņa dzīvē nekas nav tā, kā sākumā izskatās. 

Mīnu lauks bez humora

Pārlieku izkrāšņota āriņa, kas neatbilst izkurtušajai iekšiņai, vieno gandrīz visus seriāla varoņus. Īpaši – trīs draudzeņu kompāniju, kas kopā ar Ratlifiem ierodas atpūtas vietā. Republikāņa sieva no Teksasas Keita (Leslija Biba), šķietami veiksmīga juriste ar izjukušu laulību Lorija (Kerija Kūna) un Holivudas televīzijas zvaigzne Žaklīna (Mišele Monahana) sen nav tikušās, bet tagad nolēmušas atgūt iekavēto un pavadīt nedēļu kūrortā. Bērnības draudzenes jūsmīgi mīl cita citu, bet, kā drīz vien atklājas, tikpat ļoti viņām patīk vienai otru aprunāt. Arī sākotnēji uzburtie dāmu dzīves veiksmes stāsti kā sīpoliņi lobās līdz ar katru sēriju. Britu «Vogue» šo četrdesmitgadnieču draudzības portretējumu nodēvējis par psiholoģisku mīnu lauku, un precīzāk nav iespējams pateikt. 

Pirmās sezonas darbība notika Havaju salās, otrās – Sicīlijā, bet trešā mūs kopā ar «Baltā lotosa» viesiem aizved uz Taizemi. «Bagāžā» līdzi ir arī pirmo divu sezonu zvaigzne Tanja, kuru atveidoja lieliskā Dženifera Kūlidža un kuras bojāeja daudziem seriāla faniem sagādāja milzu sirdssāpes. Paldies dievam, «Baltā lotosa» veidotāji ir apveltīti ar pārāk labu gaumi, lai pieceltu aizgājēju no miroņiem, bet notikumus Tanja ietekmē pat no aizsaules – Taizemē tiekas labbūtības meistare Belinda (Nataša Rotvela) no pirmās sezonas, kurai Tanja bija solījusi atbalstu sava SPA izveidei, un Tanjas atraitnis Gregs (Džons Grīss), kurš kļuvis par Geriju, ar jauniņu modeli pie sāniem dzīvo Taizemē un tēlo, ka nepazīst Belindu. Šādi viņš nekavējoties piepulcējas to varoņu pulkam, kas glabā kādu vairāk vai mazāk šausmīgu noslēpumu, un spriedze turpina pieaugt. 

Diemžēl seriāla jaunajai sezonai pietrūkst pati svarīgākā «Baltā lotosa» sastāvdaļa – satīra –, kas to atšķīra no citiem līdzīgiem stāstiem par bagātnieku likstām un noslēpumiem, kas izlien noslēgtā vidē. Protams, tā ir klātesoša arī šoreiz, vietām trāpīgi vīpsnājot par politiku, reliģiju, pusmūža krīzi un sevis meklējumiem, vājībām un atkarībām, attiecībām ģimenē un citām mūžīgi aktuālām lietām, tomēr tas notiek par maz un vāji – «Baltā lotosa» trešajā sezonā drāma ir uzvarējusi komēdiju. Protams, var gadīties, ka viss tiks atgūts sezonas noslēdzošajās trijās sērijās, kas vēl gaidāmas, bet līdzšinējais neviendabīgais temps un ļoti piesardzīgā ironijas dozēšana liek par to šaubīties. 

Seriāla «tēvs» Maiks Vaits intervijās medijiem stāstījis, ka trešās sezonas notikumus viņš nosapņojis vai, pareizāk sakot, nomurgojis drudzī, kad ar bronhītu nonācis slimnīcā. Tas nepārsteidz, un seriālā arī netrūkst ainu, kas atgādina sapņus. Lielākoties tādus, no kuriem gribas pamosties, bet nevar – tu krīti vai slīksti un nevari pakustināt ne locekli, lai izglābtos. Līdzīgi ir ar trešās sezonas skatīšanos – brīžiem ir garlaicīgi un pat mokoši, brīžiem ir mulsinoši un neveikli, bet ziņkāre, ar ko viss beigsies, uzvar. Par to gādā arī scenārists, ik pa brīdim tieši vai netieši atgādinot – drīz būs nepatikšanas –, un piektās sērijas beigās «uz skatuves» pie ne tiem pašiem mentāli stabilākajiem varoņiem ir nonākuši veseli divi ieroči. Tad nu atliek cerība, ka «Baltais lotoss» vēl izšaus un trešās sezonas noslēgums sacels tādus putekļus, kas visiem kritiķiem aizcirtīs elpu.

The White Lotus

• Satīriska drāma
• Sēriju skaits: 8.
• Režisors un scenārija autors: Maiks Vaits.
• Lomās: Kerija Kūna, Eimija Lū Vuda, Patriks Švarcenegers, Džeisons Īzaks, Nataša Rotvela, Kristians Frīdels un citi