Gunārs Kalniņš Spānijā jūtas neizsakāmi vientuļš un uzrakstījis testamentu

Gunārs Kalniņš tagad dzīvo Spānijā, bet darbu dēļ bieži dodas uz Berlīni. Viņš joprojām nodarbojas ar to pašu, ko Latvijā – ar mūziku. Taču Gunārs neslēpj, ka visai bieži viņš ieslīgst depresijā. “Jā. Es esmu vientuļš, ļoti. Daudziem cilvēkiem šķiet – “Kāds tu vientuļš, Gunāriņ? Tev taču apkārt tik daudz cilvēku.” Tikai visbiežāk tieši šie daudzie cilvēki bruģē vistaisnāko ceļu uz vientulību,” intervijā žurnālam “Ieva” teic Gunārs Kalniņš.

Viņš arī atklājis, ka pārcietis trīs sirdslēkmes un pēdējā no tām bijusi pirms dažiem mēnešiem – novembrī Berlīnē, kad mūziķi aizgādāja uz izmeklējumiem slimnīcā, kur mediķi lika Gunāram nedēļu mierīgi gulēt mājās, citādi tā sabrukšot, ka vismaz pusgadu nebūšot darboties spējīgs. “Es gan nezinu, vai tās bija īstas sirdslēkmes. Kad viss beidzies, šķiet - varbūt nebija tik traki, varbūt sabiezinu krāsas? Taču brīdī, kad šķiet, ka ir uzkāpis zilonis, vairs nevaru paelpot un nenormāli sāp, kad ir sajūta, ka krūtīs kāds ietriecis nazi un groza to uz visām pusēm, tomēr liekas, ka tā ir sirdslēkme,” žurnālam “Ieva” stāsta 33 gadus vecais Gunārs Kalniņš, atzīstot, ka esot arī uzrakstījis savu testamentu. Tajā Gunāriņš izteicis vēlmi nerīkot viņam bēres un necelt pieminekļus, bet viņa pelnus izkaisīt Nepālā, Himalajos.