Sieviete Čehijā atrod viduslaiku naudas podu
Kāda sieviete Čehijas vidienē, Kutna Horā, pastaigas laikā atradusi apslēpto mantu – māla podu ar vairāk nekā 2150 sudraba monētām. Izmantot, lai iepirktos, tās gan nevarēs, šī nauda ir denāriji no 12. gadsimta, bet arheologi par atradumu ir sajūsmā.
Sievietes atradumu patlaban pēta eksperti no Čehijas Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas institūta un Čehijas Sudraba muzeja. Institūta arheologs Filips Velimskis, to nosaucis par vienu no pēdējās desmitgades lielākajiem atklājumiem. “Tas, iespējams, tika noslēpts 12. gadsimta pirmajā ceturksnī iekšpolitiskās nestabilitātes laikā,” teic Velimskis. “Tajā laikā valstī bija konflikti starp Premislu dinastijas locekļiem par Prāgas kņazistes troni.”
Diemžēl pētniekiem trūkst precīzu datu par pirktspēju 11. un 12. gadsimta mijā, bet ir skaidrs, ka šis monētu daudzums bija tā laika parastajam cilvēkam neiedomājams. “To var salīdzināt ar miljona laimēšanu džekpotā,” saka Velimskis.
Kutna Horas apgabalā norisinājās biežas cīņas par Prāgas kņazistes troni, un konkurējošo prinču armijas ne reizi vien devās šeit cauri. Atrastās monētas varēja būt kara laupījums vai paredzētas algas izmaksai karavīriem.
Sākotnējā analīze rāda, ka monētas kaltas vairākās vietās visā Kutna Horā un, iespējams, trīs dažādu Premsislu dinastijas līderu valdīšanas laikā (iespējams, starp 1085. un 1107. gadu) – kad tronī sēdēja karalis Vratislavs II un prinči Bretislavs II un Borivoje II.
“Monētas, visticamāk, kaltas Prāgas monētu kaltuvē no sudraba, kas tajā laikā importēts Bohēmijā,” norāda Čehijas Sudraba muzeja direktore Lenka Mazačova. Monētas izgatavotas no sudraba sakausējuma, kas ietver varu, svinu un nelielu daudzumu citu metālu. Eksperti cer noskaidrot precīzu monētu sastāvu, lai noteiktu sudraba izcelsmi.
