Akordeonists Artis Šimpermanis par mūziku, dzīvi un rozēm 

Kā ar tēta akordeonu var kļūt par muzikantu

“Tas, ka es tagad publiski uz skatuves spēlēju mūziku, ir brīnums, varētu teikt, pat nejaušība,” atklāj Artis. Viņš ir dzimis kuldīdznieks, mūzikas skolā pabeidza čella klasi, bet jaunībā tāpat kā citi vienaudži ļoti gribēja izmēģināt Rīgas dzīvi, tāpēc devās uz galvaspilsētu, kur desmit gadus strādāja restorānu nozarē. Arī mūzika netika aizmirsta, un draugu lokā bija labi zināms – ja ciemos atnāks Artis ar ģitāru, būs dziedāšana līdz rītam. 

“Galda dziesmas un ziņģes zināju kopš bērnības, jo mans tētis spēlēja akordeonu, radu tikšanās reizēs mēs vienmēr dziedājām un dejojām,” atceras mūziķis. Arta vecvecāki dzīvoja Ventspils pusē, viņš ar brāli tur pavadīja vasaras, uz siena, kartupeļu, biešu talkām ieradies arī viss radu pulks.

“Zināju – kad kartupeļi būs izvārīti un omamma kotletes sacepusi, un talcinieki būs atvilkuši elpu un paēduši, tētis vilks ārā akordeonu, un tad visi dziedāsim. Es skatījos uz tēti un domāju, ka viņš ir zvaigzne, jo visa uzmanību uz viņu! Tolaik pat nenojautu, ka reiz pats ņemšu rokā viņa akordeonu un cilvēki tā skatīsies uz mani.” 

Bet tā diena pienāca negaidot. Artis ar sievu Kristīni bija pārcēlušies atpakaļ uz dzīvi Kuldīgā, un darbā Artis ar kolēģiem domāja, kā iepriecināt kolektīva dāmas 8. martā. Puiši teikuši – Arti, mēs dosim tulpes, bet tu dāmām uzdziedi! Tā bija pirmā reize, kad Artis, spēlējot akordeonu, uzstājās publiski, un jau tajā pašā dienā viņu uzaicināja nospēlēt kārtīgu zaļumballi pasākumā Dzīres Kuldīgā; tagad tos sauc par Kuldīgas pilsētas svētkiem.

“Tajā dienā radās Rumbas kvartets – četri kuldīdznieki sanācām kopā bez domām par nākotnes plāniem.  Es pie akordeona, Guntis Stucers pie tubas, Rolands Stucers pie eifonijas, Varlijs Štromanis pie sitamajiem instrumentiem. Zaļumballē laidām vaļā autentiski, bez mikrofoniem, tāpat kā to darīja kādreiz. Arī repertuārā bija zelta klasika – Rozenštrauhs, Ventas krastos, Pie dzintara jūras, Krizantēmas… Tāda zaļumballe patika ne tikai mums, bet arī apmeklētājiem, jauni un veci grieza valšus un dziedāja līdzi visām dziesmām,” atceras mūziķis. 

Mūzika, kas patīk

Pēc liktenīgās zaļumballes Artim arvien biežāk zvanīja telefons, cilvēki aicināja uzstāties kāzās vai nospēlēt kādu balli. Tā turpinājās, līdz viņš saprata – pienācis laiks pamēģināt mūzikas studijā ierakstīt kādu dziesmu – un piedāvāja kolēģiem šo ieceri īstenot.

“Ierakstījām dziesmu Kur esi tu jeb, kā pie mums saka, Ku tu i,” pasmejas mākslinieks. Dziesmai tapa arī videoklips, un mūziķi nosprieda, ka lielākā platforma, kur parādīt, ka Kuldīgā ir grupa Rumbas kvartets, ir Šlāgeraptauja. “Tajā brīdī notika dzīves pavērsiens, jo saņēmām ļoti labas atsauksmes, vecākās paaudzes cilvēki, skatoties uz mums, atcerējās, ka kādreiz arī tādi puiši ar pūšamajiem instrumentiem ballēs spēlēja.”

Vairāku gadu garumā Rumbas kvartets uzstājās pilsētu svētkos, spēlēja ballēs un priecēja cilvēkus dažādos pasākumos. Šajā laikā grupa vairākkārt kļuva par Latvijas šlāgeraptaujas un Latvijas sirdsdziemas laureātiem un ierakstīja trīs studijas albumus. “Nenobijāmies, kad negaidot pavērās durvis uz mums nezināmo, bet gājām uz priekšu ar domu – iesim tik tālu, cik varēsim. Tomēr to, ka tik daudziem mēs patiksim, nepavisam negaidījām,” panākumus vērtē Artis. 

Pašlaik gan Rumbas kvartetam ir radošā pauze, bet tās laikā Artis uzsācis solokarjeru un izdod pats savu albumu. “Muzicēju viens kā solomākslinieks vai duetā ar draugu – mūziķi Māri Blāzi. Iecerēti astoņi koncerti pa visu Latviju martā un aprīlī, kad mums pievienosies pavadošais orķestris Roberta Rasa vadībā,” ar nākotnes plāniem padalās mākslinieks.  

Pēc galvaspilsētas burzmas netīko 

Dzīve ir pilna nejaušību, jo kā citādi izskaidrot to, ka divi kuldīdznieki ieskatās viens otrā Rīgā, Doma laukumā? Tā satikās Artis ar Kristīni, 2007. gadā abi salaulājās. Drīz pēc kāzām Kristīne ierosināja pārcelties uz Kuldīgu.

“Es sievai neiebildu, jo neesmu ne dzīvokļa, ne lielpilsētas cilvēks. Kuldīga ir Kurzemes viducī – pašā sirdī! Te ir skaistā vecpilsēta, bet, kad vasarā ieeju privātmājas dārziņā, šķiet, ka esmu laukos. Kristīne ir rotu māksliniece un savā uzņēmumā Kaisme dizains darina porcelāna un keramikas rotas. Mums no galvaspilsētas vajag kādu teātra izrādi un bērniem zooloģisko dārzu, pārējais viss ir tepat.” Šimpermaņi īpaši novērtē to, ka viss ir tuvu, viņu trīs bērni paši var aiziet uz skolu, pulciņiem, baseinu. Kristīne pat ieminējusies, ka tad, kad bērni izaugs un aizies savā dzīvē, viņa labprāt pārceltos uz kādu nomaļāku vietu, tiesa, ar  nosacījumu, ka blakus ir upe vai ezers, jo viņa peld visu gadu, savukārt Artis ir kaislīgs makšķernieks. “Es viņas ideju atbalstu, jo tad ar lielāko prieku varētu rūpēties arī ar kādu vistiņu un aitu,” Artis pasapņo. 

Karaļvalsts piemājas dārziņā

“Sieva saka – ja es nebūtu mūziķis, būtu dārznieks, jo man ir zaļie pirkstiņi,” smaida Artis. Viņš patiešām ir kaislīgs dārzkopis un kopā ar sievu iekopj privātmājas dārzu. Kristīne vairāk atbild par puķēm, un  viņas dobes ar katru gadu kļūst plašākas un košākas. Artim viņa uztic dobju rakšanu un laistīšanu. “Mana karaļvalsts ir siltumnīca, augļu koki un rozes,” viņš saka.

Siltumnīcā Artis mājiniekiem ļauj ieiet tikai pēc ražas, visu pārējo dara pats, savukārt rožkopībai pievērsies azarta pēc. “Visi teica, ka rozes ir cimperlīgas, ka ar tām daudz darba – jāsedz, jāgriež, laputis jāindē. Man tikai to vajadzēja dzirdēt, jo izaicinājumi patīk un nebaida,” viņš pasmaida. 

Par to, ka rozes tiešām prasa daudz darba, Artis jau ir pārliecinājis, tāpat kā par to, ka tās atalgo ar skaistu ziedēšanu.

“Man šķiet, dārzkopībā ir sava veida maģija, tu katru augu apčubini, skaties, kā šis izaudzis, kā saņēmies. Vasarā es katru dienu ieeju dārzā un sajūsminos par augiem, kas tur aug.” Šimpermaņu dārzā ir vieta arī dārzeņiem un zaļumiem, ko abi labprāt pārvērš gardās maltītēs. “Gadās, ka ciemos atbrauc draugi no Rīgas, un mēs ceļamaizē viņiem dodam tomātiņus, gurķīšus. Tad viņi par mums iesmej, ka pie Šimpermaņiem kā pie lauku omes!” 

Daudziem ir priekšstats, ka mūziķi vai citi skatuves cilvēki vienmēr ir smaidīgi un laimīgi, kaut patiesībā citreiz nogurums ir tik liels, ka prieka nemaz nav, bet to nevar izrādīt. Saspringtākā laikā, kad mūziķim ir daudz koncertu, sieva par Arti saka – bilde ir, skaņas nav. “Nemelošu, citreiz pārņem tukšums, jo visas emocijas un enerģija ir atdota skatītājiem, bet es vienmēr zinu, kas man jādara, lai atkal var uzlādēties. Esmu lauku bērns, man ir ļoti svarīgi būt pie dabas.”

Uzaugot Ventas krastos, Artis ir ļoti iemīļojis makšķerēšanu un pavasarī lielu prieku gūst, kūpinot paša ķertās vimbas. Vasarā gandarījumu un atelpu dod dārzs, bet rudenī abi ar sievu azartiski sēņo.

Artis Šimpermanis un Māris Blāze ar koncertprogrammu “Reiz Kurzemes krastā”, martā un aprīlī dodas pie saviem klausītājiem, lai prezentētu savus jaunos solo albumus! Tieši tā – katram savs solo albums!

Koncerti notiks:

• 10.03. pl.16.00 Talsu Tautas nams
• 12.03. pl.19.00 Rīga, VEF kultūras pils
• 24.03. pl.16.00 Liepājas Latviešu biedrības nams
• 31.03.pl.16.00 Ventspils teātra nams "Jūras vārti "
• 04.04.pl.19.00 "Ulbrokas pērle"kultūras centrs
• 17.04.pl.19.00 Jelgavas kultūras centrs
• 18.04.pl.19.00 Gulbenes kultūras centrs
• 21.04.pl.16.00 Valmieras kultūras centrs

Koncertprogramma būs īpaši skanīga ar lielisku pavadošo grupu: Roberts Rasa (bass), Anrijs Grinbergs (sitamie instrumenti), Uldis Beitiņš (ģitāra), Julian (taustiņi).