Čukst un notraipās ar krāsām - Latvijas gleznotāja Sandra Rudzīte kļūst par interneta zvaigzni

Studējusi mākslu Latvijas Mākslas akadēmijā un filozofiju – Latvijas Universitātē, Sandra Rudzīte apvieno savas zināšanas. Viņai Rīgā ir sava studija, kurā filmējas un glezno.

Kā raksta žurnāls "Kas Jauns", savu darbu viņa sāk no baltas lapas relaksējošas mūzikas pavadījumā, nereti par savām izjūtām sarunādamās ar sekotājiem, īpatnēji čukstot. Un viņas mākslas procesu, kura laikā ne tikai rokas un apģērbs, bet arī seja aptraipās krāsām, attālināti caur ekrāniem vēro skatītāji. Gleznotāja savu dzīvi nevar iedomāties bez straumēšanas. Viņai tā aizņem lielu daļu dzīves. “Desmit gadus esmu bijusi aiz ekrāna. Un šobrīd varu teikt, ka man pietrūkst īstu sociālu kontaktu,” atklāj Sandra.

Iespēju pasaulē

Māksla ir MissCoookiez sirdslieta. Jau kopš pusaudzes gadiem, kad pirmo reizi paņēma rokās otu, viņa iemīlējās tajā. Un apzvērēja, ka zīmēs visu mūžu. “Lai arī ko es dzīvē darītu, šis ir tas, ko patiesi vēlos,” atklāj Sandra. Viņa saka – pateicoties straumēšanai, gleznošanas process ir baudāms, jo var brīvi izpausties un zīmēt visu, ko vien vēlas. Sandra izmanto videospēļu straumēšanas platformu "Twitch", kurā ne tikai geimeri, bet arī mākslinieki var radoši izpausties. Sandra lielākoties runā angliski, bet mēdz tērzēt arī latviešu valodā.

Pirms katras straumēšanas viņa krāsojas, saliek kameras, pārbauda, vai viss strādā. Viņu vienmēr pārņem satraukums, bet, kad sākas tiešraide, viņa zina, ka atpakaļceļa vairs nav. “Tas ir kā kāpt uz skatuves, nezinot, būs vai nebūs cilvēkiem tā reakcija. Tajā pašā laikā, kad esmu kameras priekšā, mani pārņem mājīguma sajūta,” stāsta Sandra. Viņai straumēšana ir ļoti svarīga, jo tā dodot arī finansiālu atbalstu un brīvību. Ziedojumi, abonenti, suvenīri ar iemīļotā satura veidotāja identitāti, sponsori, reklāmas... Tas viss iet roku rokā, un – jo populārāks un veiksmīgāks ir straumētājs, jo vairāk naudas viņš saņem. Jāpiebilst, ka māksliniece pārdod arī sesijās tapušos darbus, kas pieejami, sākot no 600 eiro.

Katrs, kas straumē, ir unikāls, tāpēc katrs spēj piesaistīt savu auditoriju. Sandras gadījumā tā ir viņas balss, jo viņa bieži runā maigi, klusi un čukstus. “Mana balss viņus nomierina, dažus iemidzina, kā arī gleznošanas process nav intensīvs un agresīvs.” Cilvēkiem patīk miers, ko Sandra rada: “Man ir jābūt labā noskaņojumā. Man ir jābūt šeit. Man ir jābūt gaišā prātā. Tā ir tā recepte.”

Bet visbūtiskākais, kā dēļ skatītāji nāk un skatās Sandru, ir saikne un sarunas. Tās var būt teju par jebko. Runas var izveidoties gan dziļas, gan neveiklas un dīvainas. Piemēram, viena no tēmām, ko gleznotāja kādā reizē skāra, bija, kā sevi aizsargāt uzbrukuma situācijās, nonākot pie secinājuma, ka labs paņēmiens ir… apčurāšanās. “Mūsu sarunas var aiziet galīgā sviestā,” smej Sandra.

Gan mīl, gan vajā

Kad Sandra aizsāka straumēšanas gaitas, viņa bija ļoti komunikabla un atvērta ne tikai straumēšanas laikā, bet arī pēc tam. Runāja ar saviem faniem, moderatoriem, kuri pieskata tērzētavu – vai skatītāji labi uzvedas, ir pieklājīgi un ievēro ētiskās normas. Bet vēlāk Sandra pārstājusi to darīt. Viņa ir tikai šeit un tagad, kad straumē. Tad visi skatītāji dabū vienādu uzmanību un komunikāciju. Bet, kad straumēšana beidzas, gleznotāja aizver durvis un nevēlas ne ar vienu no saviem sekotājiem runāt, jo ir bijusi nepatīkama pieredze.

No moderatoru vidus Sandra dabūjusi gan puisi, gan labāko draugu, gan arī vajātāju, kas viņai izsekojis un draudējis. Māksliniece atklāj, ka visi satikušies pirmajā "TwitchCon" pasākumā Amerikā 2015. gadā. Attiecības ar puisi pajukušas, bet vajātājam Sandra ļoti patikusi. Viņš lūdzis gleznotājai, lai nāk dzīvot pie viņa. Taču māksliniece viņu atraidījusi. Brīdī, kad Sandra izrādījusi lielāku interesi par citu puisi, vajātājs kļuvis greizsirdīgs un pat draudējis ar nāvi un viņas asinis izsmērēt pa sienu. Šādus draudus Amerikā uztver nopietni, un Sandra bija spiesta pēc palīdzības vērsties policijā. Vēlāk Sandra manīja viņu pieslēdzamies straumēšanai, tikai – slēpjoties zem cita segvārda, bet kopš brīža, kad Sandra atklāja viņu un publiski darīja to zināmu, jo rakstīšanas stils viņu nodevis, vajātājs vairs nav rādījies. Tādēļ Sandrai vairs negribas tuvoties cilvēkiem. Viņa jūtas komfortablāk, noliekot robežas. “Man dažreiz ir sajūta, ka cilvēki grib no manis par daudz,” viņa neslēpj.

Ilgojas pēc reāliem cilvēkiem

Beidzamajā laikā Sandra apsver sevi vairāk attīstīt citos virzienos. Būt kopā ar cilvēkiem, nevis sēdēt mājās un sarunāties digitāli, kad priekšā redz tikai ekrānu, cilvēka segvārdus un tekstus. “Es daudz prātoju par to, ka straumēšana vairs nebūs mana galvenā nodarbe. Laiks mainās. Domājot par savu nākotni, varbūt tā straumēšana nebūs primārais, bet negribu to arī pilnībā pamest.”

“Pateicoties straumēšanai, vienu no saviem lielajiem dzīves sapņiem piepildīju ātri – gada laikā, kad man vēl nebija 30. Es atskārtu, ka esmu brīva māksliniece. Daru to, ko gribu, gleznoju, ko vēlos. Es to sasniedzu – dzīvi, kādu gribu dzīvot, pateicoties straumēšanai,” priecājas Sandra.

Viņa pieļauj, ka varētu pievērsties vai nu dziedāšanai, vai frame up un pole dance dejām, kur pirmās atgādina vārtīšanos augstpapēžu kurpēs pa zemi, bet otrās notiek pie stieņa. “Esmu iemīlējusies frame up dejošanas stilā, jo tajā satiekas kaut kāda mākslas izpausme, tu iepazīsti savu ķermeni. Tā ir ļoti forša fiziskā aktivitāte,” piebilst Sandra.

Starp Sandras nākotnes sapņiem ir arī vairāk tuvināties īstiem cilvēkiem reālā vidē un atrast dzīvesvietu tuvāk dabai. Bet pāri visam – “saglabāt brīvību un tādā stilā dzīvot tālāk”.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!