Mēs visi esam skumji. Seriāla "Nakts, kad Logans pamodās" recenzija

Tiem, kuriem Dolana stils ir pazīstams, būs patīkama atkal tikšanās ar Kanādas kino meistaru. Pārējiem šī var kļūt par lielisku iespēju iepazīties ar spilgtu režisoru, kurš sev raksturīgās tēmas un paņēmienus turpina attīstīt jau ar brieduma pārliecību.

Mūžīgās tēmas

Jauni cilvēki mīl kino, bet reti jauni cilvēki taisa lielo kino. Tas, protams, ir samērā loģiski, jo atšķirībā no dzejas rakstīšanas nepietiek ar pildspalvu un papīru. Vajag dārgu tehniku un daudzus iesaistītos cilvēkus, kuriem jāmaksā algas. Pēc tam vēl vajag ne mazāk cilvēku darba, lai radīto filmu nogādātu lielajos ekrānos

Ksavjē Dolans šajā ziņā ir absolūts izņēmums! Uzaudzis kā bērnu un pusaudžu filmu aktieris, viņš jau 20 gadu vecumā izlaida ekrānos savu pirmo spēlfilmu «Es nogalināju savu māti» (scenāriju sarakstījis jau 16 gadu vecumā). Turklāt filmu pirmizrādīja Kannu kinofestivālā, kur pēc seansa beigām tā saņēma astoņu minūšu stāvovācijas. Lieki piebilst, ka dažreiz kinorežisoriem visa dzīve ir par īsu, lai iekļūtu Kannu programmā. Dolans to piedzīvoja 2009. gadā un kopš tā laika ir strādājis ar apskaužamu produktivitāti, ne tikai režisējot savas filmas, bet arī rakstot tām scenārijus un nereti atveidojot kādu no galvenajām lomām. Publiski, kā jau brīnumbērnam pieklājas, viņš mēdz izcelties ar arogantiem izteikumiem par to, ka pasaule viņu gana nenovērtē un tamlīdzīgi. Tomēr tajā daudz nav vērts iedziļināties. Labāk vērtēsim vīru pēc viņa darbiem, nevis vārdiem.

Praktiski visas Dolana filmas ir izrādītas regulārā kino repertuārā arī Latvijā vai kā minimums pāris seansos vietējo kino festivālu programmās. Tāpēc, pat ja vārds nav ielāgots, ļoti iespējams, ka esat jau pazīstami ar Dolana daiļradi. Starp viņa populārākajām filmām minamas «Māmiņa», «Iedomātās mīlestības» un «Tas ir tikai pasaules gals». Pēdējā no nosauktajām pie mums ir veidota arī kā teātra izrāde un iestudēta uz skatuves.

Jau kopš režisora pirmās filmas viegli pamanāmas tēmas, kas Ksavjē Dolanam interesē vai sāp visvairāk. Tā ir ģimenes attiecību šķetināšana un jo īpaši atvases attiecības ar māti. Nešaubos, ka par mātes tēlu Dolana filmās sarakstīs grāmatas (vai, iespējams, tas jau ir darīts). Mātes Dolanam vienmēr ir stipras sievietes ar spilgtiem trūkumiem un viegli nelīdzsvarotas, tomēr vienmēr pilnas ar mīlestību pat, ja viņas to neprot īsti normāli izrādīt. Tāpat arī iezīmējas melodramatiski attiecību sižeti, nevairoties runāt par viendzimuma attiecībām. Tajā pašā laikā Dolanu var sadusmot, ja viņa filmām tiek publiski piekārtas birkas kā «LGBT filma» vai «geju stāsts». To var saprast. Viņa stāsti paceļas pāri runāšanai par šobrīd aktuālo un ekrāna stāstos modē nonākušo viendzimuma attiecību tēmu. Viņa filmas vienkārši ir par mīlestību.

Savā pirmajā TV seriālā «Nakts, kad Logans pamodās» uzticība tēmu lokam saglabājas. Seriāla sižeta centrā ir Larušu ģimene nelielā Kvebekas pilsētā. Gana lielā pilsētiņā, lai gluži visi viens otru nevarētu pazīt, bet pietiekami mazā, lai pagātnē notikušais tik ātri neizgaistu no kolektīvās atmiņas. Sižeta ievadā mirst Lerušu ģimenes ciltsmāte Madlēna, kura ir ne tikai uzaudzinājusi četrus bērnus, bet arī savulaik cīnījusies par pilsētas galvas amatu. Trīs jau pieaugušās atvases ar savām ģimenēm pulcējas pie mirstošās mātes gultas. Jaunākais dēls (kuru atveido pats Dolans) tikko iznācis no narkotiku un alkohola rehabilitācijas centra, vecākajam dēlam Žiljēnam ir ģimenes problēmas, bet Madlēnas vienīgā meita jau gadiem dzīvo tālajā Monreālā un saikni ar ģimeni provincē ir pārcirtusi. Divi jaunākie brāļi viņu kopš dziļas bērnības nav satikuši. Patiesībā, jo mazāk pastāstīšu par sižetu, jo labāk.

Mēs pirmajā sērijā tiekam iemesti noslēpumainā spriedzē. Skatītājs tā arī īsti nesaprot, kur vedīs tālākais stāsts, tomēr cilvēciskās situācijas ir gana aizraujošas, lai būtu interesanti. Regulāri pagātnes atmiņas mijas ar tagadni, lēnām šķetinot 15–20 gadus senus notikumus Lerušu ģimenē. Tā lēnām tiek vilkti ārā skeleti no skapja, kuri ir ne tikai intriga skatītājam, bet arī bijuši nezināmi divām jaunākajām no Lerušu atvasēm. Turklāt visiem varoņiem jāizcīna grūtas personīgās cīņas ne tikai ar pagātni, bet arī ar tagadni. Protams, ka intriga un emocijas sakāpinās brīdī, kad pazudusī meita Mireija ierodas dzimtajā pilsētā. Jaunākie brāļi priecājas ar viņu iepazīties, bet vecākais Žiljēns nespēj izturēt ne mirkli viņas klātbūtnē un cenšas panākt viņas ātrāku prombraukšanu. Pamazām apjaušam, ka Mireijas un Žiljēna savstarpējā spriedze saistīta ar Loganu, kaimiņu puisi, kas pirms 20 gadiem Lerušu ģimenei dzīvoja kaimiņos.

Sāpīgā mīlestība

«Mēs visi esam skumji,» tā seriāla ievadā saka kāda no varonēm. Tāda arī ir noskaņa, kas pavada visas piecas «Nakts, kad Logans pamodās» sērijas un stundas. Ja iedziļināmies miniseriāla formā un ilgumā, tad šoreiz nagi niez to dēvēt par daudzsēriju filmu. Lai gan atšķirība starp diviem apzīmējumiem ir knapi jaušama, tomēr gan vizuālās kvalitātes un noskaņa, gan stāsta īpatnības rada vēlmi «Nakti, kad Logans pamodās» uzskatīt par piecu stundu garu filmu. Protams, ka daudzsēriju filmā intriga ir pamatīga, tomēr tai nepiemīt lielajām platformām raksturīgie intrigu āķi katras sērijas beigās. Gluži vienkārši stāsts ir sadalīts piecās daļās.

Dolans ar kameras palīdzību aizved mūs ļoti, ļoti tuvu galvenajiem varoņiem. Mēs viņus bieži vērojam tuvplānā un smalki redzam viņu emocijas, kuru iemesli mums pirmajā «Nakts, kad Logans pamodās» pusē ir noslēpums. Bet noslēpums ir tas, kas liek skatīties tālāk. Un ne tikai noslēpums. Šis ir izteikts aktieru kino jeb TV seriāls. Vienlaikus arī labs apliecinājums, ka ne tikai slavenie Holivudas vārdi spēj sniegt pirmklasīgu aktieru benefici. Aktieru ansamblis ir pasaules augstākajā līmenī. Reti ko tādu izdodas piedzīvot mazajiem TV ekrāniem paredzētajos darbos, jo ansambļa emociju radītais efekts kameras priekšā brīžiem ir teju sprādzienbīstams.

Par pamatu daudzsēriju filmai ir luga, kura veiksmīgi iestudēta Kvebekā (franciski runājošajā Kanādas daļā). Uz režisoru šis iestudējums ir atstājis gana spēcīgu nospiedumu, un viņš aktieru kodolu no izrādes bez īpaši garas atlases ir uzaicinājis arī filmā. Tomēr no teatralitātes nav ne miņas. Ekrānā lugas materiāls ir pārtulkots ļoti prasmīgi vizuālā valodā ar tumšu un mistiskas atmosfēras pieskaņu. Negribētos daudzsēriju filmā esošo nelielo pilsētu salīdzināt ar leģendāro TV klasiku «Tvinpīku». Tomēr, ja šāda vēlme ir, tad radniecīgus elementus var atrast gana daudzus. Lai gan emocionālais nospiedums un arī spriedzes pakāpe abās daudzsēriju filmās ir atšķirīgas.

«Naktī, kad Logans pamodās» var arī atrast šo to, kam piesieties, ja labi grib. Jau minēju par intrigu, kurā tiekam iesviesti stāstā. Tā tiek šķetināta tik rūpīgi, lēni un uzmanīgi, ka patiešām ilgu laiku ļauj mums baudīt ne tikai augstvērtīgu kinodarbu mazajā ekrāna, bet arī saprast, kas īsti ir tas skelets Lerušu ģimenes skapī. Apmēram ceturtajā sērijā jau top skaidrs, ap ko lietas grozās, un «Nakts, kad Logans pamodās» pēdējā stunda vairs nepiedāvā tik daudz intrigu, un stāsta novešana līdz finālam mazliet ievelkas.

Jā, šī daudzsēriju filma nav paredzēta, lai atslēgtos no dzīves likstām, un nesniegs jums piecu stundu atpūtu. Varētu pat teikt, ka «Nakts, kad Logans pamodās» ir skumjš, ja pat ne drūms un smags stāsts. Tomēr nevajadzētu arī sabīties, jo ir kāds aspekts, kuru jau ne pirmo reizi var novērot Dolana darbos. Kanādiešu režisora stāstu varoņi savā starpā viens pret otru izturas toksiski un dažreiz pat ļauni, tomēr visam apakšā pulsē mīlestība. Cilvēki Dolana filmās un arī jaunajā daudzsēriju filmā nav vienkārši maitas gabali, bet dzīvē apmaldījušās radības. Tādējādi visa skatīšanās pieredze pārvēršas nevis par gruzīšanos, bet par atziņu, ka, lai cik arī sarežģīti un slikti būtu, tomēr vienmēr ir cerība. Cerība, ka mīlestība ir un būs stiprāka par naidu.

"Nakts, kad Logans pamodās"

"La nuit où Laurier Gaudreault s'est réveillé"

Producē «Canal+».

Skatāms replay.lsm.lv

Pirmā sērija: 2022. gada 24. novembrī.

Sēriju skaits: 5.

Scenārija autors: Ksavjē Dolans.

Režisors: Ksavjē Dolans.

Lomās: Žulī Lebretona, Patriks Ivons, Anne Dorvāla, Ksavjē Dolans u. c.