Sarkanais paklājs
2024. gada 9. februāris, 10:08

FOTO un VIDEO: sabiedrībā zināmi ļaudis pulcējas lūkot divu izstāžu atklāšanu mākslas centrā "Zuzeum"

Jauns.lv

Ceturtdien, 8. februārī, mākslas centrā "Zuzeum" tika atklātas izstādes "Es dzīvoju krāsās" un "Kur lai paslēpjās", kuras lūkot devās arī sabiedrībā pazīstami ļaudis.

"Kur lai paslēpjās" mākslas centra “Zuzeum” Lielajā izstāžu zālē būs skatāma līdz 19. maijam. Kuratore - Sandra Krastiņa, scenogrāfija - Reinis Liepiņš un “Sudraba arhitektūra”. Izstādē ir skatāmi vairāk nekā 350 padomju okupācijas gados tapuši Latvijas mākslinieku mākslas darbi no Zuzānu kolekcijas, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, privātajām kolekcijām, kā arī Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva materiāli.

Izstāžu "Es dzīvoju krāsās" un "Kur lai paslēpjās" atklāšana "Zuzeum" telpās

2024. gada 8. februārī mākslas centrā "Zuzeum" tika atklātas izstādes "Es dzīvoju krāsās" un "Kur lai paslēpjās".

gallery icon

“Kur lai paslēpjās!” – ne jautājums, bet konstatējošs kliedziens, apzinoties padomju realitāti, izskan mākslinieka Roberta Stārosta 1954. gada zīmējuma spontānajā parakstā. Autora rakstītais, ar gramatiski nekoriģēto izteiksmi, skaudri iezīmē eksistenciālās izvēles, kādas cilvēkiem bijis jāizdara. Šis nosaukums pasvītro kuratores Sandras Krastiņas ieceri veidot izstādi ap diviem atskaites punktiem – varas angažētajām tematikām un mākslinieku meklējumiem brīvas izteiksmes valodā. Mākslas darbi, kas tapuši padomju okupācijas laikā, no 1945. līdz 1990. gadam, ir autentiskas liecības varai maksātajiem mesliem, kā arī pretstāvības un nepakļāvības garam, ko mākslinieki spējuši iestrādāt savos darbos, veidojot no padomju ideoloģijas attīrītu telpu. Vienlaicīgi izstāde aktualizē Laikmetīgās mākslas muzeja un padomju okupācijas laika ekspozīciju trūkumu.

Kā attēlot veselu laikmetu vienas telpas ietvaros? Kā attēlot mākslinieka personības spēku vai nespēku pretoties vai sadarboties ar okupācijas varu viena laikmeta ietvaros? Izstādes scenogrāfijā šos jautājumus risina arhitekts Reinis Liepiņš. Lai esences formātā izsekotu mākslas mantojumam gandrīz piecdesmit gadu garumā, Sandra Krastiņa izstādē izceļ artefaktus no dažādām mākslas disciplīnām: glezniecības, grafikas, tēlniecības, grafiskā dizaina, plakāta, fotogrāfijas, unikālā un rūpnieciskā dizaina.

Savukārt Rūdolfa Piņņa darbu izstāde “Es dzīvoju krāsās” būs Mazajā izstāžu zālē skatāma līdz 28. aprīlim. Ar šo izstādi mākslas centrs aizsāk jaunu izstāžu konceptu, kur Mazā izstāžu zāle tiek izmantota kā neatkarīga mākslas telpa – baltais kubs, ļaujot apmeklētājam padziļināti ielūkoties viena autora mākslas pasaulē.

Izstādē tiks eksponēti 30 mākslas darbi no Zuzānu kolekcijas, kas radīti laikā no 1936. līdz pat 1990. gadam un ļauj ielūkoties dažādos Rūdolfa Piņņa daiļrades posmos. Izstādes kuratore ir Dace Lamberga, izstādes scenogrāfs - Reinis Liepiņš un arhitektu birojs “Sudraba arhitektūra”.

Izstādes kuratore Dace Lamberga raksta: “Rūdolfs Pinnis (1902–1992), viena no spilgtākajām personībām latviešu 20. gadsimta glezniecībā, allaž ir fascinējis ar savas daiļrades temperamentīgo krāsainību, ar simtprocentīgo, nenogurstošo atdevi radošajam mērķim. Mūsdienu cilvēkam Zuzānu kolekcijas izstāde “Es dzīvoju krāsās” ļauj atklāt meistara drosmīgi daudzveidīgos meklējumus vairāk nekā 50 gadu garumā. 60. gadu ainavas fascinē ar tā laika latviešu mākslai neierasti stilizēto dabas formu atspoguļojumu un skanīgo kolorītu. Meistara spēks slēpās neierastu krāsu salikumu pretstatos, plašos triepienos, radot savus individuālos “krāsu kauju” variantus. Kad 1972. gadā Rūdolfam Pinnim pēc ilgiem gadiem radās iespēja apmeklēt jaunības pilsētu Parīzi, viņa glezniecība kļuva tēlaini emocionālāka un formā sarežģītāka.”