FOTO: publika ierodas uz latviešu modernisma aizsācējam Grosvaldam veltītās izstādes atklāšanu

Pagrieziena punkts Grosvalda dzīvē, kas lika nobriest gan kā personībai, gan kā māksliniekam, bija Pirmā pasaules kara sākums, kad viņš vairs nevarēja atgriezties Parīzē un iepazinās ar citiem jaunajiem latviešu māksliniekiem.

Grosvaldam, kurš augstu vērtēja kolēģu tehniskās spējas un mākslas vēstures zināšanas un kuram pašam savukārt bija iespēja tos izglītot par jaunākajām tendencēm mākslā, bija lemts kļūt par klasiskā modernisma ievadītāju latviešu mākslā, satuvinoties ar saviem vienaudžiem un izveidojot pulciņu "Zaļā puķe".

Vienlaikus viņš šajā brīdī sāka izteikti sevi apzināties kā latviešu tautas pārstāvi, pievērsās nacionāli svarīgām tēmām, kas veidoja pamatu drīz pēc tam neatkarību ieguvušās jaunās Latvijas valsts modernajai mākslai.

Izstāde ietver aptuveni 400 Grosvalda mākslas darbu no Latvijas un Zviedrijas muzeju krājumiem un privātkolekcijām, tai skaitā vairāk nekā 150 darbu no Vermlandes muzeja Kārlstadē. Ekspozīciju papildina izpētes materiāls dažādos formātos, tostarp digitālā un audio.

Līdz ar izstādes atklāšanu klajā nāk sadarbībā ar izdevniecību "Neputns" un redaktori Laimu Slavu veidots vizuāli krāšņs izdevums - Grosvalda grāmata "Persijas ainas [Tableaux persans]", kuras manuskripts tapis Parīzē 1919.gadā, neilgi pēc mākslinieka atgriešanās no Persijas teritorijas, bet pati grāmata pirmo un vienīgo reizi tikusi izdota 1978.gadā Stokholmā.

Grāmatā ietverti ceļojuma vērojumu un pārdzīvojumu apraksti, kas tiešā veidā sasaucas ar viņa Austrumu ciklā atspoguļotajām emocijām. Jaunā grāmata papildināta ar apjomīgu vizuālo materiālu. Izdevums ir četrās valodās - oriģinālā manuskripta franču valodā, faksimils un tulkojumi latviešu, angļu un zviedru valodā.

Izstādi pavadīs pasākumu programma, kas aptver mākslas, vēstures, literatūras, epistulārā mantojuma un citus jautājumus, caur Grosvalda personības sniegumu vēstot par visa 20.gadsimta sākuma notikumiem un laika garu.