"Šis ir mans pēdējais lidojums uz dzimteni," - Latvijā ierodas simtgadniece Vija Vētra

Skatuves mākslinieci lidostā, kur viņu sagaidīja arī atbalstītāji no "Vijas Vētras fonda", saticis arī žurnāls "Kas Jauns". Dejotāja žurnālam atzina, ka garais pārlidojums neesot bijis no vieglajiem. “Tas lidojums ir ļoti grūts. Tas ir ārprāts! Trīs stundas iepriekš jau jābūt Ņujorkas lidostā, pirms tieku lidmašīnā. Sanāk kopā 15 stundas lidot no Ņujorkas. Kad ielidoju Helsinkos, tur jāgaida divas stundas, lai vienu stundu atlidotu uz Latviju,” stāsta viņa.

Simtgadniece gan optimistiskā balsī atzīst, ka lidmašīnā laiku centusies izmantot lietderīgi. “Mēģinu vingrināties, kamēr lidoju. Taisu savus vingrojumus. Citiem lidmašīnā arī rādu. Viens otrs tad piedalās manā meistarklasē. Rādu visādus stiepšanās un jogas vingrojumus. Lidojumā izvingrināju savu ķermeni un citu ķermeņus arī,” joko Vētra. “Kad es tām “stjuartesēm” pateicu, ka man ir simts gadu, viņas atvēra muti un teica, ka tas nevar būt. Neviens man netic!” saka Vija.

Ielidojot uzzina par jaunu prezidentu

Vija vēsta, ka simtajā jubilejā, kas bija 6. februārī, tikusi gan pie dzimšanas dienas milzu tortes, gan daudz labiem vēlējumiem. Neesot izticis bez kāda kurioza, par ko viņa stāsta ar smaidu uz lūpām. “Saņēmu apsveikumu arī no Latvijas prezidenta Levita. Ļoti skaists apsveikums ar pateicības vārdiem, bet nedaudz vēlāk pastā man pienāk apsveikums no Amerikas prezidenta, bet uz kartītes, kur ir novēlējums, nav mana vārda. Izrādās, tā bija kopija, kuru viņš nosūta visiem simtgadniekiem. Cik tad nu nez tādu ir? Uz aploksnes bija mans vārds un adrese, bet uz kartītes nebija. Vēlāk man atsūtīja tieši otru tādu pašu kartīti. Laikam aizmirsa, ka viena jau atsūtīta. Vienu no divām kartītēm varu nodot nākamam jubilāram Amerikā, kuram būs simts gadi,” joko Vija.

Dejotāja atzīst, ka, esot Amerikā, nezina jaunumus, kas notiek dzimtenē. “Mana draudzene dažreiz iedod izlasīt kādu avīzi, kur ir ziņas par Latviju. Un tā es tikai tos vecos jaunumus dabūnu, kad citi izlasījuši. Vai tad jauns prezidents?” jautā Vija un, saņēmusi apstiprinošu atbildi, smej: “Jaunais prezidents jau arī būs jāielūdz uz manu jubileju Latvijā. Tad būs divi latviešu prezidenti, kas mani apsveikuši.”

No nāves nebaidās

Cilvēki bieži jautājot, kāds ir viņas ilgās dzīves noslēpums. “Neizaudziet! Palieciet kā bērni. Ne jau bērnišķīgi, bet kā bērni. Vienmēr mācieties kaut ko jaunu. Vajag būt zinātkāram – tas jādara visu mūžu. Visu laiku vajag kaut ko jaunu mācīties. Man ir astoņas valodas, kuras zinu,” palepojas Vija.

Runājot par savu vecumu, viņa uzsver, ka no nāves nebaidās. “Es esmu ļoti ziņkārīga, jo gribu zināt, kas būs tad, kad nomiršu. Saka jau, ka, ejot viņsaulē, redzot skaistu gaismu un visādas brīnišķīgas skaņas. Bail no nāves man nav. Es vairāk baidos par to, ka nomiršu kaut kur starp cilvēkiem, kuri mani nezina, piemēram, uz ielas. Es gribu nomirt tur, kur mani zina, lai zina, ko ar mani darīt. Mums nav jābaidās no nāves. Mūs gaida kaut kas brīnišķīgs, kur mēs nonāksim,” uzskata simtgadniece.

Dejotāja Latvijā viesosies līdz 30. jūnijam. "Vijas Vētras fonds" rīkos mākslinieces meistarklasi un godināšanas koncertu Rīgas Latviešu biedrības namā, kurā dejos gan Vija pati, gan deju grupa "Dzirnas" un citi. Tajā pirmatskaņojumu piedzīvos Artūra Maskata komponēts veltījums jubilārei pianista Vestarda Šimkus izpildījumā.

Vija ir Triju Zvaigžņu ordeņa un Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas par nozīmīgiem darbiem un nopelniem Latvijas valsts attīstībā kavaliere. Par mākslinieci uzrakstītas arī grāmatas un uzņemtas dokumentālās filmas. Septiņdesmit deviņu skatuves gadu laikā dejots gan Austrālijā, Amerikā, Indijā, gan Afejas templī Eginas salā Grieķijā, kā arī Lielbritānijas karalienei Elizabetei II "Sadler’s Wells" teātrī Londonā. Pasaules izstādē Ņujorkā 1964. gadā Baltijas valstu programmā dejota Latviešu svīta. Par sensāciju savulaik kļuvusi Talsu baznīcā 2012. gadā izdejotā dzejnieka Andreja Eglīša un komponistes Lūcijas Garūtas tautas lūgšana "Dievs, Tava zeme deg!". Vija Vētra jau vairākus desmitus gadu dzīvo mākslinieku namā Manhatanā, bet ik gadu mēro tālo lidojumu, lai pabūtu dzimtenē.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!