Svin Mārtiņš Meiers un Agnese Rakovska - sveicam viņus un arī pārējos gaviļniekus!

Jubilāri Latvijā

1986. gadā Agnese Rakovska - grupas "Triānas parks" soliste.

1986. gadā Jeļena Ština - vieglatlēte.

1985. gadā Mārtiņš Meiers - Valmieras Drāmas teātra aktieris.

1975. gadā Andris Ābelīte - trompetists un dziedātājs.

1971. gadā Normunds Miezis - šahists.

1970. gadā Jeļena Blaževica - vieglatlēte.

1955. gadā Agne Stepiņa-Sprūdža - čelliste, mūzikas pedagoģe.

1955. gadā Ēriks Ķiģelis - mūziķis (miris 1985. gadā).

1952. gadā Haralds Vasiļjevs - hokejists un hokeja treneris.

1951. gadā Jānis Kažociņš - Valsts prezidenta padomnieks, Nacionālās drošības padomes sekretārs, bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs.

1932. gadā Haralds Ritenbergs - baleta mākslinieks, Rīgas Horeogrāfijas skolas direktors.

Jubilāri pasaulē

1992. gadā Tibo Kurtuā - beļģu futbola vārtsargs, 2018. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra bronzas godalgas ieguvējs.

1986. gadā Abu Diabī - franču futbolists.

1984. gadā Andress Iniesta - spāņu futbolists, Pasaules kausa ieguvējs un divkārtējs Eiropas čempions.

1982. gadā Korijs Monteits - kanādiešu aktieris un mūziķis (miris 2013.gadā)

1978. gadā Letīcija Kasta - franču supermodele un aktrise.

1974. gadā Benuā Mažimels - franču aktieris.

1972. gadā Tomašs Dvoržāks - čehu vieglatlēts, trīskārtējs pasaules čempions desmitcīņā.

1966. gadā Kristofs Šneiders - vācu bundzinieks ("Rammstein").

1964. gadā Džons Perots - angļu snūkera spēlētājs.

1963. gadā Nataša Ričardsone - Anglijā dzimusi aktrise (mirusi 2009.gadā).

1963. gadā Konstantīns Meladze - Gruzijā dzimis ukraiņu komponists un mūzikas producents.

1947. gadā Bačs Trakss - amerikāņu bundzinieks ("The Allman Brothers Band").

1941. gadā Eriks Bērdons - britu dziedātājs ("Animals").

1937. gadā Georgijs Šengelaja - gruzīnu aktieris un kinorežisors (miris 2020. gadā).

1918. gadā Ričards Feinmens - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1988.gadā).

1916. gadā Kamilo Hosē Sela - spāņu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 2002.gadā).

1904. gadā Salvadors Dalī - spāņu gleznotājs (miris 1989.gadā).

1895. gadā Džidu Krišnamurti - indiešu filozofs (miris 1986.gadā).

1888. gadā Ērvings Berlins - amerikāņu komponists (miris 1989.gadā).

1875. gadā Herieta Kimbija - amerikāņu aviatore (miris 1912.gadā).

1852. gadā Čārlzs Vorens Fērbenkss - ASV viceprezidents (miris 1918.gadā).

1838. gadā Volters Gudmens - britu gleznotājs, ilustrators un rakstnieks (miris 1912.gadā).

1824. gadā Žans Leons Žeroms - franču gleznotājs (miris 1904.gadā).

1799. gadā Džons Lovels - amerikāņu filantrops (miris 1836.gadā).

1720. gadā Karls Minhauzens - vācu piedzīvojumu meklētājs, stāstnieks (miris 1797.gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā Saeima nodod komisijām likumprojektu, ar kuru paredzēts atzīt par Latvijas pilsoni diriģenta Marisa Jansona dzīvesbiedri Irinu Jansoni. Pēc Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikuma likumprojekts tiek atzīts par steidzamu un parlamentā pieņemts abos lasījumos.

2006. gadā par Latvijas Bobsleja federācijas prezidentu tiek ievēlēts būvkompānijas "LEC" valdes priekšsēdētājs Jānis Kols.

2006. gadā Rīgā notiekošajā pasaules hokeja čempionātā Latvijas un Kanādas hokeja izlašu spēle divas reizes tiek pārtraukta skatītāju uzvedības dēļ. Abu izlašu mača pirmās trešdaļas pēdējās divas minūtes tiek nospēlētas pēc pārtraukuma, jo spēle tiek apturēta - ar tiesnešu darbību neapmierinātie skatītāji uz laukuma met dažādus priekšmetus. Pēdējās trešdaļas piektajā minūtē mačs atkal tiek pārtraukts - skatītāji pie rezultāta 8:0 Kanādas labā atsāk uz ledus mest dažādus priekšmetus, bet abu valstsvienību hokejisti arēnu pamet un dodas uz ģērbtuvēm. Neplānotā pārtraukuma laikā ar aicinājumu pie skatītājiem vēršas Latvijas izlases uzbrucējs Jānis Sprukts, kurš lūdz fanus ļaut hokejistiem pabeigt spēli. Spēle tiek atsākta pēc aptuveni pusstundas, un mačā ar 11:0 uzvar Kanāda, kas sagādā Latvijai smagāko zaudējumu kopš valsts neatkarības atjaunošanas.

2005. gadā Latvija kļūst par pilntiesīgu Pasaules veselības organizācijas Vispārējās konvencijas par tabakas kontroli dalībnieci. Konvencija ir pirmais starptautiskais līgums, kas vēršas pret smēķēšanu pasaules mērogā un paredz aizsargāt sabiedrību no tabakas kaitīgās ietekmes uz veselību.

2005. gadā darba vizītē Rīgā ierodas Vācijas Tīringenes zemes premjerministrs Dīters Althauss, kurš tiekas ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti un ārlietu ministru Arti Pabriku.

2003. gadā Lietuvā notiek referendums par Lietuvas valsts dalību Eiropas Savienībā (ES). Referendumā, kas notiek divas dienas, piedalās vairāk nekā 63% balsotāju. Tajā vairāk nekā 90% Lietuvas vēlētāju atbalsta valsts pievienošanos ES 2004.gada maijā.

2002. gadā notiek Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" dibināšanas sapulce.

2002. gadā pēc vairāku gadu pārtraukuma maršrutā Rīga-Jūrmala atsāk kursēt kuģis "Jūrmala".

2002. gadā Ventspilī, Kandavā, Talsos un Limbažos notiek pirmā Latvijas Jaunatnes olimpiāde.

2001. gadā stājas spēkā Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgums par vīzu režīma atcelšanu pilsoņu pasu turētājiem.

2001. gadā Rīgā notiek 1.Latvijas māsu un vecmāšu kongress.

2000. gadā Saeima pieņem lēmumu par cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu atcelšanu no 1.jūnija.

2000. gadā Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu par jauno ģenerālprokuroru apstiprina Jāni Maizīti.

1999. gadā Ministru prezidents Vilis Krištopans paraksta rīkojumu par ekonomikas ministra Aināra Šlesera atstādināšanu no ministra amata.

1999. gadā Ministru kabinets pieņem lēmumu par Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijas izveidošanu. Komisijas izveidošanu paredz likums "Par iekšējā tirgus aizsardzību".

1998. gadā Saeimas ārkārtas sēdē pēdējā lasījumā tiek izskatīts Krimināllikums. Deputāti neatbalsta Juridiskās komisijas priekšlikumu izslēgt nāvessodu no krimināllikuma. Nāvessods paredzēts par īpaši smagu noziegumu - slepkavību atbildību pastiprinošos apstākļos.

Notikumi pasaulē

2016. gadā teroristu grupējuma "Islāma valsts" sarīkotā sprādzienā Bagdādē iet bojā vairāk nekā 90 cilvēki.

2006. gadā 71 gada vecumā mirst bijušais smagsvara čempions boksā Floids Patersons, kurš 1956.gadā 21 gada vecumā, uzvarot Ārčiju Mūru, kļuva par pasaulē jaunāko čempionu boksā.

2002. gadā 97 gadu vecumā mirst amerikāņu mafijas "ģimenes" dibinātājs Džo Bonano, kurš ne reizi netika apsūdzēts par kādu noziegumu desmitiem gadu ilgajā laikposmā, kad viņš vadīja vienu no piecām ASV lielajām organizētās noziedzības "ģimenēm".

2001. gadā 49 gadu vecumā mirst angļu rakstnieks Duglass Adamss, kura pazīstamākais darbs ir piecu grāmatu "triloģija" "Ceļvedis galaktikas stopotājiem".

2000. gadā Indijā piedzimst tās miljardais iedzīvotājs.

2000. gadā Londonas Vestendā notiek pēdējais populārā mūzikla "Cats" ("Kaķi") priekšnesums.

1998. gadā Indija veic trīs kodolizmēģinājumus, izraisot nosodījumu visā pasaulē un pastiprinātu saspīlējumu attiecībās ar Pakistānu.

1998. gadā Filipīnu prezidenta vēlēšanās uzvar aktieris Džozefs Estrada.

1998. gadā Francijā tiek izgatavota pirmā eiro monēta.

1997. gadā kompānijas IBM superdators "Deep Blue" šahā pieveic krievu pasaules čempionu Gariju Kasparovu. Tā ir pirmā reize, kad mākslīgais intelekts uzvar pasaules čempionu.

1996. gadā mirst pirmais Nigērijas prezidents Namdi Azikive, kurš vadīja valsti no 1963.gada un palīdzēja noslēgt Biafras pilsoņu karu.

1995. gadā 170 pasaules valstu pārstāvji Ņujorkā vienojas nekavējoties un bez priekšnoteikumiem pagarināt kodolieroču neizplatīšanas līguma darbību.

1988. gadā mirst britu izlūkdienesta virsnieks un žurnālists Herolds Filbijs, kurš ļāva padomju spiegiem Gajam Bērdžesam un Donaldam Maklīnam 1951.gadā aizbēgt uz Krieviju.

1987. gadā Lionā par Otrajā pasaules karā pastrādātajiem noziegumiem sākas tiesas prāva pret Klausu Bārbiju, kurš tika iesaukts par "Lionas miesnieku".

1985. gadā ugunsgrēkam pārņemot Bredfordas stadiona tribīnes Anglijas ziemeļos, iet bojā 56 cilvēki un vairāk nekā 200 tiek ievainoti.

1981. gadā no vēža mirst Jamaikā dzimusī regeja leģenda Bobs Mārlijs.

1968. gadā Francijas valdība pakļaujas studentu prasībām un paziņo par piekāpšanos, lai izbeigtu nedēļām ilgās ielu kaujas Parīzē.

1960. gadā četri Izraēlas specdienesta "Mossad" aģenti Buenosairesā Argentīnā sagūsta bēguļojošo nacistu līderi Ādolfu Eihmanu, kurš uzdevās par kādu Rikardo Klementu.

1953. gadā spēcīgā tornado Vako pilsētā ASV Teksasas štatā iet bojā 114 cilvēki.

1949. gadā Siāma maina nosaukumu un kļūst par Taizemi.

1949. gadā Izraēla tiek uzņemta ANO.

1943. gadā amerikāņu armija Otrajā pasaules karā iebrūk Aleutu salās, lai mēģinātu padzīt Japānas okupācijas spēkus.

1931. gadā Austrijas lielākās bankas "Credit-Anstalt" sabrukums iezīmē Centrāleiropas finanšu krīzes sākumu.

1927. gadā tiek dibināta ASV Kinoakadēmija, kas līdz mūsdienām pasniedz prestižās "Oskara" balvas.

1924. gadā Gotlībs Daimlers un Karls Benzs dibina autoražošanas kompāniju "Mercedes-Benz", apvienojot abu vadītos uzņēmumus.

1918. gadā tiek dibināta Ziemeļkaukāza Kalniešu republika, kurā ietilpst mūsdienu Krievijas sastāvā esošās Čečenijas, Ingušijas, Dagestānas un Ziemeļosetijas republikas.

1867. gadā Luksemburga iegūst neatkarību.

1858. gadā Minesota kļūst par 32. ASV štatu.

1857. gadā Indijas nemiernieki padzen britus no Deli.

1818. gadā par Zviedrijas karali tiek kronēts Kārlis XIV.

1812. gadā Londonā tiek nogalināts Lielbritānijas premjerministrs Spensers Persevāls. Tas ir vienīgais veiksmīgais britu premjera slepkavības mēģinājums.

1310. gadā Francijā tiek sadedzināti ķecerībā apsūdzēti 54 Tempļa ordeņa bruņinieki.