Linda Leen par mūzikas radīšanu un spontanitāti uz skatuves: “Visam ir jāstrādā kā zobratiņiem”
“Tad, kad es strādāju, spontāni var dzimt tikai tad, kad es radu,” par to, kur mūzikā ir spontanitāte, saka dziesmu autore, skatuves māksliniece un fotogrāfe Linda Leen. Viesojoties “Radio SWH” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi”, viņa stāsta, kā redz mūzikas radīšanas procesu ar mākslinieka iesaisti, kur tajā ir neparedzamais, improvizācija un kur – jāpaveic visiem saprotams uzdevums.
Raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei Linda Leen norāda, ka spontānie mirkļi ir tieši tad, kad mūzika tiek radīta. Savukārt brīdī, kad radīšanas process ir realizācijas fāzē, piemēram, koncertā, kur iesaistīti daudzi citi cilvēki, tad nav īpaši daudz vietas improvizācijai. “Dažreiz tā gadās, ka no defekta vienkārši sanāk efekts, bet tas ir tāds laimīgs gadījums. Tāpēc, ka jebkurā fāzē var kaut kas noiet greizi,” viņa piebilst.
“Mākslinieks ir tas, kuram ir vīzija,” stāsta dziedātāja, “Mākslinieks ir tā sēkla, jo sēklā ir ģenētiskā informācija, par ko tā izaugs. Zīle zina, ka viņai jāizaug par ozolu. Mākslinieks ir šī te zīle, šī sēkla. Tas, kas izaug, tas ir viss – lietus, zeme, visi citi apstākļi – tie ir cilvēki.” Viņa skaidro, ka, piemēram, koncerts veidojas no dziesmām, kas savukārt ir stāsti, kuros ir viss – spontanitāte, dzīve, piedzīvojums, augšas un lejas, kritieni, mīlestība, ekstāze.
“Tad tas viss sakoncentrējas formā, kas ir dziesmu un koncerta numuros. Tāpat kā režijā teātrī – improvizācija notiek tikai tāpēc, ka kāds ir aizmirsis tekstu vai vēl kaut ko. Tas ir uzvedums. Tur visam ir jāstrādā šīs te mūzas labā tāpēc, lai skatītājs varētu paņemt stāstu vislabākajā iespējamajā veidā, un tur visam ir jāstrādā kā zobratiņiem,” saka Linda Leen. Viņa gan nezina, vai pati ir prasīga savā darbā, taču norāda, ka ir skaidrs uzdevums, un tas ir jāizpilda. “Kas tad tur tāds? Es nezinu, man liekas, ka tas ir normāli. Tā ir normāla darba ētika – darīt pēc dotā uzdevuma.”
Interviju klausies šeit:
