FOTO: Uģis Kuģis basām kājām apceļo Indijas svētvietas

Kanāla "360TV" realitātes seriāla "Ģimene burkā" viens no varoņiem Uģis Kuģis aizvadītā gada nogalē devās uz Indiju, lai apmeklētu krišnaītu svētvietas.

Šī Uģim bija kāda padsmitā reize Indijā, taču pirmā – ar ģimeni. Pirms tam viņš ar sievu Lindu uz Indiju devās savā medusmēnesī, kad Linda bija Tamala gaidībās, bet nu jau šajā zemē viņi viesojās visi četri – Uģis, četrgadīgais Tamals un jaunākais dēls Atula Krišna, kurš ir tikai pusgadu vecs.

“Salīdzinot ar iepriekšējiem braucieniem, šis bija pavisam citāds ceļojums. Esot tur ar diviem bērniem, Indija šķita mazliet nedrošāka, jo uzmanību vairāk pievērsu tieši puiku drošībai. Jā, protams, par Indiju valda priekšstats, ka tur ir netīrs, visādas slimības, viss ir slikti, bet tas jau vairāk paša galvā – kā tu to uztver un redzi,” saka Uģis, piebilstot, ka ceļojums ar diviem maziem bērniem tomēr ieviesa korekcijas ierastajā ritmā: “Nevarēju iet uz visām svētvietām, kur sagribējās, jo bija taču jārēķinās ar bērnu režīmu! Piemēram, nevarēju piecos no rīta posties uz pirmo dievkalpojumu, jo puikas tad vēl gulēja. Bet patiesībā šāds ceļojums ar visu ģimeni man kā pieaugušam vīrietim bija daudz patīkamāks nekā, kad devos viens. Citādāks, taču vērtīgāks. Jauna pieredze, un tā vienmēr ir vērtīga. Tas bija mans aizkustinošākais piedzīvojums – aizvest savus dēlus uz Indiju un parādīt viņiem svētākās vietas, kā Vrindāvanu, pilsētu Indijas ziemeļaustrumos, kur Krišna pavadīja savu bērnību un jaunību un kur ir viena no vissvētākajām reliģiskajām vietām hinduismā.”

Viens no pirmajiem rituāliem, ko Uģis paveica Indijā, – uz ielas izmantoja friziera pakalpojumus un noskuva sev matus.

Kāpēc? “Tas ir pirmais, kas jāizdara Indijā, – jātiek vaļā no Rietumu aksesuāriem – gariem matiem. Vīriešiem jābūt ar īsiem matiem tādēļ, lai būtu labāks kontakts ar Dievu. Mati ir kā antenas saziņai ar Dievu, tāpēc – jo īsāki mati, jo ātrāk pienāk informācija. Tā kā vīriešiem ir maza sapratne par dzīvi, viņiem vajag pēc iespējas īsākus matus jeb īsāku ceļu pie šīs sapratnes. Savukārt sievietēm jau tā ir daudz enerģijas un informācijas, viņas jau piedzimstot zina, kas jādara, tāpēc – jo garāki mati, jo labāk. Tā sievietēm mazāk pienāks informācijas, kuras viņām tā jau ir daudz,” hinduistu reliģiskās paražas skaidro Uģis. Vaicāts par higiēnu šajās ielu frizētavās, viņš atsmej: “Uz to ir jāpiever acis. To vienmēr iesaku – braucot uz Indiju, par Rietumos pierastajām higiēnas normām jāaizmirst, citādi no uztraukumiem uzsprāgs smadzenes. Jā, žileti pirms skūšanas bārddzinis nomainīja, bet par pārējo gan nebiju drošs – cik tīrs bija dvielis un ūdens.”

Dzīvnieku pabarošana Indijā ir viens no svētceļotāja pienākumiem. “Katrs dzīvnieks, it sevišķi, ja viņš piedzimis svētajā Vrindāvanā, ir cilvēku dvēsele, kas reinkarnējusies. Principā jebkura radība šajā pilsētā ir kāda īpaša dvēsele, tāpēc, pabarojot tur esošos dzīvniekus, pats savā nākamajā dzīvē vari pārdzimt augstākā garīgā formā un ieraudzīt Krišnu. Pārdzimt vari jebkurā dzīvniekā, arī sunī, bet, lai pārdzimtu mazā skudriņā, cilvēkam savas dzīves laikā bija jābūt lielam askētam un reliģiozam. Vrindāvanā ir jābūt uzmanīgam, kur sper soli, lai nesamītu kādu dzīvu radību.”

Vislabākie vīraki

Esot Indijā, Uģis Kuģis vienmēr iegādājas vīrakus, un šī reize nebija izņēmums. “Kādam manam draugam pieder vīraku veikaliņš, kurā viņa ģimene saimnieko jau vairāk nekā 200 gadu. Viņi paši meklē nepieciešamos augus, paši arī ražo vīrakus. Viņam tie ir ļoti kvalitatīvi, roku darbs, īsta, neparasta Indijas smarža. Parasti mājās atgriežos ar kādiem 20–30 kilogramiem vīraka, un šoreiz pat atpakaļceļā nācās lidostā piemaksāt par papildu bagāžu.”

Apaviem nē!

Esot Indijā, Uģis un Tamals pārsvarā staigāja basām kājām. “Kad esmu Indijā, vienmēr esmu ar basām kājām. Arī tāpēc, ka pirms ieejas tempļos apavi ir jānovelk, un tad jādomā, kur tos nolikt, lai nenozog. Tad nu vienkāršāk ir apavus nevilkt vispār. Pirmajās dienās bija jāpierod iet basām kājām, jo Latvijā ikdienā staigāju apavos. Protams, Indijā iedzīvojos arī tulznās, it sevišķi pēc tam, kad apgāju apkārt svētajam Govardhana kalnam, visu kalnu kalnam, visu kalnu tēvam – tas bija 27 kilometrus garš pārgājiens, kurā katru dienu dodas tūkstošiem cilvēku.”

Kā Uģa bērni uztvēra Indiju? “Mēs ar Tamalu jau mājās daudz lasījām par Indiju, par Krišnu, skatījāmies multiplikācijas filmas, un, kad tur aizbraucām, Tamals bija izbrīnīts – kur tad ir tas Krišna? Rādīju uz altāri, teicu, ka, lūk, viņš ir! “Bet kāpēc viņš ar mani nerunājas?” neizpratnē bija puika. Atbildēju, ka sarunas ar Krišnu notiek garīgajā pasaulē. Tamals Indiju bija iztēlojies, ka tur ir tikai govis, gaisā lidinās pāvi un ir Krišna. Tāpēc viņam bija visai liels kultūršoks, pagāja pāris dienu, līdz aprada ar visu, ko ieraudzīja savām acīm. Bet jaunāko jau interesēja tikai mamma,” pasmaida Uģis Kuģis.

Tamalam Indija ļoti patika, viņš visu šo braucienu braši izturēja. “Viņš tur jutās kā mājās. Pat apbrīnoju viņu. Mierīgi staigāja pa tirgiem, ar visiem sveicinājās, spēlējās ar indiešu bērniem, ar kuriem ātri atrada kopīgu valodu. Un bērniem tā ir mīlestības valoda, viņi, lai arī runā katrs savā mēlē, lieliski sapratās un kopīgi spēlējās.”

Laimīgākais mirklis ceļojumā

Tāds Uģim bija, kad viņš atkal redzēja Rādha-Kundu – hinduistiem un krišnaītiem īpašu pilsētu 70 kilometru attālumā no Agras. Rādha-Kundu ir nozīmīgs svētceļotāju mērķis. Leģenda vēsta, ka pēc tam, kad Krišna nogalināja dēmonu, viņa dzīvesbiedre Rādha lūdza Krišnam nomazgāt grēkus visās svētākajās upēs. Krišna esot par to pasmējies un sitis ar papēdi pa zemi, kā rezultātā izveidojās iedobe, kura piepildījās ar visu svēto upju ūdeni, un Krišna tur tad arī nopeldējās. Tagad uz šo akmens pakāpienos ieskauto dīķi (ja tā to var saukt) dodas miljoniem svētceļnieku, lai svētajā ūdenī apmazgātos, tādējādi tiekot svētīti ar Krišnas mīlestību. “Un, ja atkal runājam par higiēnu, tad, lai izbaudītu visas svētās vietas, par to domāt gan nevajadzētu. Indijā tīrība mērāma garīgā līmenī, ne baktērijās,” piebilst Uģis.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!