Modes dizainers un stila eksperts Aleksandrs Pavlovs jau gadu dzīvo Šveicē

Populārā dizainera dzīvē jaunumu netrūkst - viņš aizvēris savu modes ateljē Rīgā un ar ģimeni pārcēlies uz gleznaino Šveici, kur darbojas kādā modes zīmolā, kā arī konsultē klientus individuāli. Taču sadarbība ar Latviju nav pazudusi, viņš apgalvo intervijā žurnālam "Kas Jauns".

Jūs kā tāds Supermens pārvietojaties zibens ātrumā – te vienu dienu Rīgā, bet jau otru esat Šveicē.

Zibenīgi. Jā, jā... Tā ir! Es jau iepriekš esmu rūpīgi plānojis savu darba grafiku. Bet jāteic, ka dzīve Šveicē ir pielikusi savu galīgo punktiņu, kad punktualitāte ir ļoti svarīga. Tāpēc es visu plānoju jau mēnešiem uz priekšu un cenšos nenovirzīties no sava grafika. Tagad, līdzko Rīgā nofilmējos, jau nākamajā rītā sēžu lidmašīnā un lidoju uz Šveici, lai nekavētu darbu.

Vai par savu dzīvesvietu tagad dēvējat Šveici?

Dzīve pagriezusies tā, ka Latvijā šobrīd vairs nedzīvojam. Šoreiz uz Latviju atlidoju, lai nofilmētos televīzijas šovā, bet pirms tam biju ieradies organizēt modes skati. Veikals "Stockmann" svinēja savu 160 gadu jubileju un mani uzaicināja par galveno stilistu viņu modes šovam. Bija interesanti.

Man liels prieks, ka ir saglabājusies saikne ar Latviju. Līdzko esmu palicis mazliet nesasniedzams, jūtu, ka vairāk esmu vajadzīgs un nepieciešams. Tas priecē!

Ar ģimeni – sievu Agniju un meitām Letīciju un Olīviju – esam pārcēlušies uz dzīvi Šveicē. Dzīvojam ļoti skaistā un gleznainā vietā – pilsētā Cūga. Tur ir laba infrastruktūra, tā atrodas pie Cūgas ezera, ko iekļauj kalnu ieleja. Ne tikai Cūgā, bet visā Šveicē ir ļoti ērta vilcienu satiksme. Viena dzelzceļa līnija aiziet uz Francijas pusi, bet otra – uz Itāliju. Tā kā dzelzceļa transports ir ļoti attīstīts, ir viegli ceļot starp pilsētām un kantoniem. Tikko vēl atrodies centrālajā Šveicē, bet jau pēc divām stundām esi Itālijas pusē. Piemēram, no Cīrihes līdz Milānai ir tikai 3,5 stundu brauciens, kā laikā var vērot skaisto dabu un kalnus. Izmantojot šo visu, mums ir lieliska iespēja ceļot katrās brīvdienās. Viens no maniem iedvesmas avotiem ir daba, pastaigas un arhitektūra.

Jūsu modes salons, kas atradās pašā Rīgas sirdī, ir pārtraucis darbību.

Kovidkrīze tam pielika punktu. Trešo kovida vilni Rīgā mēs vairs nebūtu izdzīvojuši, jo jau tā bija smagi. Modes salonā un darbnīcā no 12 cilvēku liela kolektīva bijām palikuši vien trīs. Sapratām, ka mūsu 240 kvadrātmetru telpas bija palikušas par plašu, jo cits citu gandrīz vairs neredzējām. Tāpēc pieņēmām ļoti grūtu un smagu lēmumu slēgt modes salonu. Tajā bija ielikta mana sirds un mans redzējums, kā radīt modi, sajūtas un atmosfēru. Dažus bijušos klientus esmu atdevis drošās rokās. Un principā tas arī viss. Latvijā esmu palicis kā stila un modes konsultants, bet ar šūšanu nodarbojos tikai Šveicē.

Kad pēdējo reizi ar savu radīto tērpu kolekciju piedalījāties Rīgas modes nedēļā?

Tas bija vēl kovida laikā – 2020. gada oktobrī izrādīju savu aktuālo tērpu kolekciju, kas pēc tam bija pieejama modes salonā. Skate bija grandioza, zāle pilna, spēcīgas ovācijas, mēles galā milzīgs ekrāns, uz kura bija redzama mana zīmola ALEXANDER PAVLOV paša veidotā foto kolāža, kad video projekcijā rādīja arvien jaunas bildes. Bija sajūta, kā tā ir pēdējā skate... Un tā arī notika. Nākamajā gadā aizbraucu uz Šveici, kur dzīvoju jau gadu.

Pastāstiet, ko jūs darāt Šveicē?

Šveicē mans pamatdarbs ir saistīts ar modi, konstruēšanu, prototipu izstrādi. Pamatā daru to pašu, ko Rīgā, tikai ar citu zīmolu. Strādāju jaunā modes zīmolā, kas modes industrijā darbojas tikai četrus gadus. Pagaidām gan tā nosaukumu vēlos paturēt noslēpumā. Palīdzu zīmolam celt kvalitāti un izveidot pilnīgāku kolekciju. Kad sasniegsim spīdošus rezultātus, tad arī pastāstīšu vairāk.

No jums var pamācīties, kā nevis čīkstēt un vaidēt, ka viss ir slikti, bet atrast risinājumu un pieņemt lēmumu krīzes situācijā, lai sakārtotu savu dzīvi un rūpētos par ģimeni.

Nav jau tā, ka es nečīkstu. Latvija ir ļoti skaista zeme, šeit dzīvo forši un sirsnīgi cilvēki, bet situācija ir tāda, kāda tā ir. Tāpēc bija jārīkojas. Tā teikt, zivs – kur dziļāk, cilvēks – kur labāk! Un, ja reiz man bija iespēja aizbraukt uz Šveici, strādāt, pārcelties dzīvot, esmu priecīgs, ka tas viss ir sakārtojies.

Jauna vide noteikti nākusi arī par labu jums kā radošai personībai?

Jā, nenoliedzami, šī pārcelšanās mani arī ir iedvesmojusi kā radošu cilvēku. Šveicieši jau ir samācījuši dažādas nianses. Piemēram, reizēm skatos, cik viņi ir slikti ģērbti. Sievietes aizmirsušas, ka gadi iet un garderobe jāmaina, ka jaunības kleita pēc 50 gadiem izskatās smieklīgi un garu bizi vajadzētu nogriezt, tā vietā izveidojot elegantu matu sakārtojumu. Redzētais mani rosina viņus apģērbt labāk.

Ja kāds teiks, ka Šveices veikalos nav, ko pirkt, tie ir meli, jo drēbju patiešām ir daudz un skaistas. Var iegādāties gan dārgu apģērbu, gan par izdevīgu cenu. Apģērbties šeit var pēc sirds patikas.

Līdz ar pamatdarbu zīmolā iestrādes ar individuālajiem klientiem ir ļoti izdevīgas un iedvesmojošas. Man jau patīk atrast, apģērbt un tad redzēt sajūsmu sievietes acīs, kad uzlaboju vai mainu viņas garderobi.

Šobrīd televīzijas skatītāji var baudīt jaunu šovu ar jūsu līdzdalību. Par jauno šovu ir teikts: "Stila patruļa" ar Latvijas vadošo stilistu Žannas Dubskas, Aleksandra Pavlova, Kašera un Alinas Keller palīdzību parādīs, kā, ļaujoties žilbinošām pārvērtībām, divu stundu laikā uzmirdzēt jaunā tēlā. Varēsim redzēt jūsu jaunās vēsmas un idejas?

Šajā šovā formāts ir nedaudz citāds nekā citos iepriekš filmētos raidījumos. Stilisti izvēlas cilvēkus, kas it kā neatbilst “stila policijas” redzējumam. Dzirdot šova dalībnieku stāstus, cenšos, lai katra dalībniece savā ikdienas dzīvē piedzīvo kaut ko jaunu un nebijušu, nevis ekstravagantu, pārspīlētu vai avangardisku.

Mana ideja, lai dalībniece jaunajā tēlā un drēbēs var uzreiz pēc filmēšanas turpināt savu ikdienu, dzīvot ierastajā vidē, iet uz darbu, randiņu vai ciemos.

Gribētu minēt vienu no spilgtiem piemēriem: sociālā darbiniece uzreiz pateica savus noteikumus – ka viņas apģērbs nedrīkst būt ne spilgts, ne lecīgs, ne pamanāms, ne ļoti moderns, jo ikdienā viņa strādā ar vienkāršiem cilvēkiem un viņai ir būtiski būt nosvērtai, lai šie cilvēki viņu pieņemtu. Sievietes apģērbā saliku visas bāzes krāsas – pelēku, baltu, melnu un bēšīgu –, kā arī piemeklēju viņas stilam aktuālās tendences – platas bikses, bomber stila jaku. Izvēlētās krāsas ļoti labi sader apģērbā, līdz ar to izskatās perfekti. Šova dalībniece pēc tam atzina, ka nekad mūžā nebūtu iedomājusies, ka šādi var saskaņot krāsas un apģērbties. Protams, tas arī ir mans kā stilista redzējums, kā ne no kā izveidot kaut ko jaunu, vienkāršu, sievišķīgu, elegantu un modernu, bet tā, lai cilvēks neizkrīt no savas dzīves jomas.

Vai arī vēl kāds piemērs. Bija bērnudārza audzinātāja, kas izskatījās pēc novecojušas Pepijas Garzeķes. Protams, viņas personība ir ļoti jauka, viņa ir harismātiska un gudra, taču sirdī ir saglabājusies bērnišķīgā pieeja apģērbam. Un tas nav jāizskauž, ir jāiemācās apģērbties, lai neizskatītos smieklīgi un nožēlojami, bet gan cienīgi un kā mīļai bērnudārza audzinātājai. Tas ir pats galvenais!

Vēl kāds gadījums, kad viena no raidījuma dalībniecēm 41 gada vecumā izskatījās pēc mūžīgās studentes. Nav jau nekas slikts, ka mūžu dzīvo, mūžu mācies! Taču izskatīties pēc senas studentes skaistā sievietes vecumā nav cienīgi. Ja arī frizūra ir aktuāla un jauna, bet drēbes izskatās, it kā tās būtu aizdevusi meita, tad ir kaut kas ar steigu jāmaina. Pēc filmēšanas sieviete tik labi jutās jaunajā tēlā, ka visiem paziņoja – savas vecās drēbes nu gan vairs nevilks mugurā. Tas prieks, ko redzu viņas acīs, ir arī mans atalgojums par padarīto darbu. Gribas darīt vēl un vēl.

Agrāk šķita, ka, veidojot šos jaunos tēlus un stilus, ir jāvadās pēc tā, kas ir moderni un aktuāli. Nu jau vairākus gadus savās autorlekcijās stāstu un mācu, kādai ir jābūt sievietei. Katrs sievietes dzīves posms ir skaists – vai tie ir 30 vai 60 gadi –, un ir svarīgi, lai viņa nekad nevienā vecumā neizskatās smieklīga un nožēlojama, bet tikai un vienīgi cienīga, izceļot savu skaistumu.

No agra rīta līdz vēlam vakaram filmējāt šova vairākas sērijas?

Laiks ir ļoti dārgs, vienā dienā ir vēlme paveikt maksimālo, lai pēc tam varētu vai nu atpūsties, vai ķerties pie jauna darba. Kamēr ir spēks, gribas paveikt vairāk, nevis savu laiku nobumbulēt un pēc tam mēneša beigās domāt – ko tādu esmu paveicis? Vienkārši sēdēju un strādāju? Nē, es gribu vairāk! Kas pēc manis paliks? Pulvertorni es neesmu uzbūvējis, bet nu jau manos sasniegumos būs desmit dažādi pārvērtību raidījumi, šovi, kuros esmu piedalījies, un man par to ir liels prieks.

Caur manām pārvērtībām šajos raidījumos ir izgājušas jau vairāk nekā 200 Latvijas sievietes, kas ieguvušas jaunu tēlu un zināšanas. Piemēram, tagad novēroju, ka jaunajā šovā "Stila patruļa" dalībnieces ar lielu interesi skatījās un ieklausījās, ko stāstu. Ļoti ceru, ka manus kā vīrieša stilista padomus viņas turpmāk ņems vērā un varēs lietot ikdienā. Līdz ar gadiem un gūto pieredzi gan kā drēbnieks, konstruktors, stilists, šujot individuālos apģērbus un veidojot sava zīmola apģērbu, gan kā vīrietis stilists es varu pastāstīt daudz vairāk no sava skatupunkta, pieredzes un novērojumiem.

Kas šajā rudenī un ziemā jāņem vērā, veidojot ikdienas garderobi?

Teikšu tā – modē viss mainās, bet ik pa reizei viss atkārtojas un nekā jauna mēs vairs izgudrot nevaram. Parādās jaunas tehnoloģijas un krāsas, tās, kuras vēl neesam valkājuši, bet principā jau ir viens un tas pats. Katrreiz atgādinu, ka mode sievietēm un vīriešiem ir līdz 25 gadu vecumam. Visas modeles uz modes mēles ir līdz 25 gadiem un atsāk tikai pēc 40 gadu vecuma, kā, piemēram, Naomi Kempbela, Sindija Krauforde un citas.

Principā jau tas, kas ir uz mēles, kopumā nav domāts ikdienas valkāšanai. Taču, saliekot elegantos apģērbus un aktuālos aksesuārus – piemēram, sporta apavus, baikeru jaku, plēstos džinsus un treniņbikses – kopā, būs stilīgi, skaisti, sievišķīgi vai mazliet maskulīni (vīrišķīgi). Tas arī piešķir sievietei šarmu, paliekot koptai, aktuālai un laikmetīgai.

Pats vairākus gadus biju iemīlējis melnos apģērbus un zinu, ka puse Latvijas staigā tumšās vai melnās drēbēs. Tā, protams, arī ir māksla, kā saģērbties melnas vai pelēkas krāsas apģērbos. Es mudinu sievietes izvēlēties košākas krāsas – zilu, zaļu vai sarkanu toni – vai pasteļtoņus, vai sarežģītu krāsu salikumus, piemēram, baložu gaiši brūni pelēko krāsu. Lai ir dzīvespriecīgāks skats gan uz sievieti, gan dzīvi, jo drāmas mums jau tāpat ir gana daudz.

Ieteiktu sievietēm, kam pāri 30, sākt krāt aksesuārus – labas kurpes, jostas, somas, brilles. Es nesaku, sakrājiet naudu un nopērciet vienu Chanel somu, un priecājieties par to desmit gadus. Labāk nopērciet desmit somas par 300 eiro vai 30 somas par 100 eiro, un tā būs jūsu personīgā kolekcija, kas derēs pie visiem tēliem un ikvienam izgājienam sabiedrībā.

Atcerieties uz mūžu mūžiem – kleita tīra un kurpes jaunas! Tikai melnas kurpes visiem dzīves gadījumiem neglābs, bet, ja būs skaista, lakoniska, melna, pelēka vai balta kleita un kurpes būs dzeltenas, zilas, sarkanas, brūnas, oranžas, rozā, violetas, zelta vai sudraba, tad ikreiz izskats būs jauns. Tikai apavi veido tēlu līdz galam. Kleitai nav nekādas nozīmes, vienīgi apavi, jostas un somas pabeigs tēlu visperfektākajā formā un redzējumā.