Pirms 23 gadiem māsām lidmašīnā iedeva aploksni, kas izmainīja viņu dzīvi. Beidzot viņas satikušas noslēpumaino labvēli

CNN sižetā pagājušā gada pavasarī izskanēja Aidas meklējumi atrast sievieti un pateikties viņai. Tobrīd Aida zināja tikai to, ka sievietes vārds ir Treisija, viņa spēlē tenisu un viņas dāsnums ir ārkārtīgi izmainījis dzīvi divām bēglēm no bijušās Dienvidslāvijas.

Stāsts sasniedza miljoniem lasītāju - daudzi no viņiem sūtīja padomos, lai palīdzētu meklēšanā. Vairāki no viņiem ieraudzīja uz aploksnes rokrakstu un uzreiz saprata, kas aiz tā slēpjas.

Aida un viņas vecākā māsa Vanja Kontino pirms vairāk kā nedēļas emocionālā "Zoom" zvanā sazinājās ar Treisiju Peku.

Taču līdz šim viņām nebija iespējas tikties klātienē, bet uzaicinājums uzstāties kā īpašajiem viesiem "CNN Heroes: A All-Star Tribute" savedis visas trīs sievietes kopā Ņujorkā.

Pēdējo reizi, kad viņas sēdēja plecu pie pleca, bija lidojumā uz vienu un to pašu galamērķi - ASV.

1999. gada 31. maijā Treisijai apritēja 40 gadu un viņa atgriezās no atvaļinājuma, kurā kopā ar draugiem vēroja Francijas atklāto čempionātu tenisā.

Tolaik 17 gadus vecā Vanja un gandrīz 12 gadus vecā Zugaja, bēgot no savas kara plosītās valsts, bija atvadījušās no vecākiem un visa, ko viņas zināja.

Peka devās mājās, lai būtu kopā ar ģimeni. Vanja un Aida devās nezināmajā. Viņas meklēja patvērumu ASV, bet nesaprata, vai pēc ierašanās svešajā zemē to atradīs.

Noklausījies māsu stāstu, Treisija lidojuma beigās pasniedza viņām aploksni, liekot pagaidīt, līdz viņas izkāpj no lidmašīnas, lai to atvērtu. Iekšā viņa bija ielikusi 100 dolāru banknoti, savus auskarus un zīmīti.

"Meitenēm no Dienvidslāvijas..." bija rakstīts uz aploksnes. "Man ir tik ļoti žēl, ka jūsu valsts bombardēšana ir radījusi jūsu ģimenei problēmas. Ceru, ka jūsu uzturēšanās Amerikā jums būs droša un laimīga. Esiet sveicinātas Amerikā. Lūdzu, izmantojiet šo, lai jums palīdzētu šeit. Draugs no lidmašīnas - Treisija," bija teikts aploksnē ievietotajā zīmītē.

Treisijai nebija ne jausmas, cik daudz šis žests nozīmēs tā saņēmējām.

41 gadu vecā Vanja, kura tagad ir anestezioloģe Konektikutā, aploksni uzskata par iemeslu, kāpēc viņa joprojām cenšas par prioritāti noteikt palīdzības sniegšanu trūkumā nonākušiem cilvēkiem un kāpēc māca arī savām divām meitām to darīt.

Bostonā dzīvojošā 35 gadus vecā Aida Treisijas vienkāršo augstsirdības aktu uzskata par pamatu daudzām lietām savā dzīvē, tostarp darbam ar neskaitāmām bezpeļņas organizācijām un konsultāciju kompāniju, ko viņa dibinājusi.

Un tagad, kad viņas beidzot ir atkal apvienojušās, Aida vēlas pārliecināties, ka Treisija zina, cik daudz tas viņai nozīmēja: "Es par tevi domāju tik daudzus gadus. Bija gandrīz tā, it kā tu būtu man blakus tajās lietās, ko es daru."

Aida stāsta, ka viņa joprojām atceras, ka reiz piedzīvojusi panikas lēkmi, kad domājusi, ka aploksni pazaudējusi. Tik daudzus gadus šis papīra gabals šķita vienīgais, kas saistīja viņu ar mīklu pagātnē, kura viņai bija jāatrisina.

Tagad, kad viņa un Treisija atkal apvienojušās, pati aploksne nešķiet tik svarīga. Bet tas, ko tā simbolizē, šķiet svarīgāk nekā jebkad agrāk. Un tāpēc, Aida saka, ka ir apņēmusies turpināt stāstīt šo stāstu.

"Nav jābūt turīgam filantropam, nav jābūt tādam, kam ir liela vara. Tu vari būt vidusmēra cilvēks, un tu vari neticami ietekmēt kāda cilvēka dzīvi."