Izmeklētājs tumšzaļajā Jaguārā. Seriāla "Dalgliesh" recenzija
Lielbritānijā sarežģītus noziegumus spēj atklāt ne tikai šarmantā mis Mārpla vai elegantais Erkils Puaro, bet arī detektīvs ar latviešu mēlei visnotaļ piņķerīgo uzvārdu Dalgliešs.
Pasaulē varbūt mazāk pazīstams nekā viņa Agatas Kristi radītie kolēģi, tomēr arī šis britu literatūrā nozīmīgais tēls ir izpelnījies jaunu TV daudzsēriju ekranizāciju seriālā "Dalgliešs".
Aristokrātes detektīvs
Seriāla titulvaronis Ādams Dalgliešs ir ne tikai pirmklasīgs Skotlendjarda detektīvs, bet arī šaurajās literatūras cienītāju aprindās pazīstams dzejnieks. Viņš ir vēl viens piemērs tam, ka izmeklētāji Anglijā ir sava veida gara aristokrāti iepretim amerikāņu kolēģiem, kuri stereotipiski galvenokārt saistās ar ciniskiem, dzīvē cerību zaudējušiem večiem, kuri nepārtraukti smēķē mazos kantorīšos un baisos apjomos spēj patērēt viskiju. Vismaz tādu tēlu gana pārliecinoši radījusi amerikāņu tumšajos toņos ieturētā detektīvu kino tradīcija, kas pazīstama ar nosaukumu film noir jeb melnā filma.
Ādama Dalglieša inteliģences saknes, iespējams, rodamas šī literārā tēla radītājā Filisā Dorotijā Džeimsā, kura atšķirībā no daudziem citiem saviem kolēģiem var lepoties ar aristokrātisko baroneses titulu. Kopumā viņa radījusi 14 detektīvromānus, kuru galvenais varonis ir izmeklētājs Dalgliešs. 2021. gada jaunākā ekranizācija «Dalgliešs» ne tuvu nav pirmā detektīva-dzejnieka nonākšana ekrānos. Ja pirmais baroneses Džeimsas romāns iznāca jau sešdesmitajos, tad TV adaptācijas šie darbi regulāri piedzīvo kopš astoņdesmitajiem.
Tomēr var uzskatīt, ka 2021. gada nogalē iznākušais sešu sēriju britu seriāls varētu būt līdz šim vērienīgākā un ambiciozākā Dalglieša detektīvromānu adaptācija. Tā pirmajā sezonā, kas tagad ir skatāma pie mums, ir sešas sērijas, kurās ekranizēti trīs detektīvromāni. Katra izmeklēšana ir parādīta divās 45 minūšu garās sērijās. Kopumā tās veido trīs pusotru stundu ilgas TV filmas. Diezgan veikls sadalījums sērijās, kuras var skatīties katrs savā ritmā pēc izvēles. Es gan ieteiktu tām doties cauri tieši pa divām sērijām katrā piegājienā.
«Dalglieša» darbība risinās 70. gadu Anglijā, kur mums ļauts pamielot acis ar tā laika tērpiem un elegantām mašīnām. Šiks auto un smalki apavi, starp citu, ir viena no svarīgākajām detektīva Dalglieša ārējām iezīmēm, līdzīgi kā Erkilam Puaro, tās bija vienmēr perfekti uzskrullētās ūšeles. Pirmais noziegums notiek kādā medmāsu privātskolā. Medicīniska paraugdemonstrējuma laikā šausminošā nāvē bojā iet viena no jaunajām medmāsām. Zināmā mērā šī nāve mums var sniegt nedaudz maldinošu priekšstatu par turpmāko seriāla stilu, jo pirmās «Dalglieša» ainas ir fizioloģisku šausmu bagātas. Turpretim pārējā seriāla gaita vairāk balstās tieši intelektuālu noslēpumu šķetināšanā, nevis fizioloģijā. Tā kā nebīstieties ievada!
Pirmajā noziegumā izmeklētāja padotais ir jaunais policists-mačo Čārlzs Mastersons. Abu policistu starpā valda pilnīga personību nesaderība un ar angļu eleganci noklusētas antipātijas. Izmeklēšanas gaitā bojā aizies vēl vairākas medicīnas māsas, līdz abi detektīvi nonāks uz pēdām nozieguma motīviem, kas slēpjas māsu skolas personāla dziļā pagātnē. Visu trīs sēriju gaitā klātesoša ir dažāda veida saspēle ar reliģijas motīviem. Vai nu baznīcas pārstāvji un sekotāji izrādās divkosīgākie no visiem, vai arī slepkavības notiek tieši baznīcā. Tam ir zināma saistība ar paša Dalglieša biogrāfiju, jo viņa tēvs ir bijis mācītājs un detektīvs ir uzaudzis ar Bībeles stāstiem. Patiesībā par galveno varoni pirmajā sezonā iegūstam skopu informāciju, bet viena no svarīgākajām niansēm ir tāda, ka nesen autokatastrofā bojā aizgājusi viņa sieva un bērns. Šīs traģēdijas dēļ Dalgliešs paralēli noziegumu šķetināšanai cīnās ar sērām par zudušo ģimeni, bet citādi mums šis elegantais un sirsnīgais izmeklētājs paliek kā intriģējošs noslēpums.
Otrais noziegums detektīvu atradīs pašās labākajās «Noziegumam pa pēdām» un Džesikas Flečeres tradīcijās. Dalgliešs ieradīsies klosterim līdzīgā klīnikā sastapt savu draugu, kurš gan, kā izrādās, nesen devies mūžībā. Turklāt pēdējo divu nedēļu laikā atgadījusies vēl viena it kā nejauša, bet aizdomīga nāve. Tikko Dalgliešs sāk vairāk interesēties par apstākļiem, parādās jauni līķi. Tā nu viņa ceļi krustojas ar miestiņa vietējo talantīgo policisti Miskinu, lai kopā izmeklētu daudzas nāves, kas pirmajā mirklī izskatās pēc negadījumiem. Savukārt trešais noziegums vairs nenotiks slēgtā vidē, bet gan Londonā. Slēgtā pasaulē gan atradīsimies zināmā mērā simboliski, jo slepkavība būs jāizmeklē britu sabiedrības augstākajos slāņos, kam netīk problēmas risināt ārpus sava loka.
Veco laiku stilā
Lai gan neesmu pazīstams ar literārajiem pirmavotiem, «Dalglieša» seriāla stils atstāj sajūtu, ka daudzsēriju stāsta autori turējušies stipri tuvu literārajam pirmavotam. Seriālā jaušams pastāvīgs papildu zemteksts paralēli raitajām slepkavību izmeklēšanām. Tas ir angļu sabiedrības un tās temperamenta uzmanīgs portretējums. Tajā pašā laikā parādās vispārcilvēciskas pārdomas par mūsu sugas biežo savtīgumu, emocionālo sīkmanību un egoismu, kas uzplaukst, nonākot draudīgās situācijās. Atšķirībā no Agatas Kristi stāstu ekranizācijām, kas lielai daļai no mums var kalpot kā pašsaprotams atskaites punkts, «Dalglieša» varoņi ir daudz vairāk psiholoģiski sarežģīti, kas, protams, varētu būt mūsdienu TV seriālu stila prasība.
Tomēr, no otras puses, «Dalgliešs» ir vecmodīga stila seriāls. Pēdējā laikā jau šķita, ka daudzsēriju filmas, kurās katrā nākamajā sērijā stāsts nevis turpinās, bet sākas teju no jauna, ir pagātne. Atskaitot galvenā detektīva un viņa palīgu attiecību līnijas, katras divas sērijas ir atsevišķs stāsts, kuru var skatīties kā autonomas TV filmas. Lai gan seriāls savā mākslinieciskajā noformējumā atstāj vizuāli bagātu 70. gadu Anglijas vides pēcgaršu gan ar tērpiem, gan Dalglieša vadīto «Jaguāru», tomēr seriāla operatoru darbi ir diezgan plakani. Tiem nepiemīt mūsdienu seriālu pasaulei raksturīgā kinofilmas līmeņa vizuālā daudzveidība. Brīžos, kad seriāla autori cenšas būt vizuāli atšķirīgi (piemēram, Dalglieša atmiņu ainās par bojā gājušo ģimeni), viņi vienkārši kļūst banāli un salkani.
No otras puses, mierīgais vizuālais stils atstāj daudz telpas aktieru ansambļa spēju demonstrēšanai. «Dalglieša» režisoru komanda aktieru ansambli diriģējusi ļoti labi. Tomēr visai aktieru komandai ir izteikts flagmanis – titullomas atveidotājs Bērtijs Kārvels. Viņš jau viens pats varētu daudziem likt iemīlēties šajā seriālā un gaidīt tā nākamo sezonu, kuras tapšana tika apstiprināta šā gada martā. Kārvela atveidotais Dalgliešs varētu kļūt par vienu no visu laiku cilvēcīgākajiem un sirsnīgākajiem slepkavību lietu izmeklētājiem. Apveltīts ar angļu mieru, jūtīgu dzejnieka dvēseli un elegantu ģērbšanās stilu, daudz neatpalikdams no britu aristokrātiem, viņš netarkšķ daudz, bet viņa acis un sejas vaibsti mums pastāsta visu pat tad, kad viņš tikai klausās. Kārvels galvenokārt spēlējis TV seriālos, bet daži viņu varētu atminēties no 2012. gada vērienīgās «Nožēlojamo» kino ekranizācijas, vai tie, kas sekoja šā gada «Oskara» balvu sacensībām, viņu redzēja «Makbeta traģēdijas» stilīgajā versijā. Kā jau minēju, Dalglieša lomā Kārvels vēl atgriezīsies, bet ļoti gribētos novēlēt, lai viņa spožākās lomas vēl ir priekšā, jo viņš viennozīmīgi to būtu pelnījis. Arī lielajos ekrānos.
«Dalgliešam» piemīt savāda veida ievilkšanas spēks, kas balstās uzmanīgi nostrādātajā stāstā un Kārvela atveidotajā detektīvā, ar kuru gluži vienkārši cilvēcīgi ir patīkami pavadīt laiku. Seriāls zināmā mērā apvieno visu, kas piemīt klasiskam angļu detektīvam, un, pieņemot šos nesteidzīgos skatīšanās nosacījumus, kļūst pat patīkami viegli. Negaidiet pārsteigumus, drīzāk inteliģentu atpūtu, jo nebūs neskaitāmas sērijas jāseko līdz kādam sapītam stāstam, bet vienkārši pāris vakarus nodosieties detektīvu piedzīvojumiem, kur pat, ja mēs kaut ko palaidām garām, katra nozieguma atšķetināšanas beigās mums Dalgliešs atklās visas kriminālā rēbusa fineses.
