Jubilāre Lāsma Kugrēna Jāņus pavada dēla veidotos "Silmačos"

Nacionālā teātra aktrise Lāsma Kugrēna līdz šim "Skroderdienas" izdzīvojusi trijos tēlos, ceturtais – dalībniece tagadējā Vanagu korī.

“"Skroderdienas" man ir kopš 1975. gada, un izlaisti pa visu šo laiku ir tikai kādi divi gadi, kad bērnus gaidīju. Mūžīgās "Skroderdienas"! Vispirms Ieviņa, tad Pindacīša, visbeidzot – Bebene. Arī te būšu Bebene,” satikta Druvienā mēģinājuma procesā, stāsta aktrise. Bet pirmo reizi viņas Bebeni no malas “regulē” dēls Jānis.

Visādi cunduri bijuši!

Vaicāta, vai tas palīdz jaunajam uzvedumam, respektīvi – vai teksti ir jau zināmie vai mācāmi no jauna –, Bebenes lomas atveidotāja atklāj, ka “absolūti vieni un tie paši, tie netiek modernizēti”. Taču lomu maiņa jeb pieradums pie viena tēla un pāriešana uz citu gan reizēm izspēlējusi jokus. “Visādi cunduri bijuši, kā teica mans mīļais režisors Mihails Kublinskis… Būdama Pindacīša, uzvedu mājas kori uz Ieviņas galavārdu, rezultātā aktieriem norāvu veselu skatu, jo man juka kopā Ieviņa ar Pindacīšu, un zinu, ka Astrīdai Kairišai bija tas pats – juka Antonija ar Tomuļmāti, pēc tam abas ar Astrīdu bijām Bebenes, un tad mums visi tie trīs tēli jaucās kopā.”

Bebenes loma gan kādu laiku neesot spēlēta. “Esmu gājusi korī – visi tie, kas esam spēlējuši lomas, esam vai nu Vanagu, vai Dzelzkāju korī – mūs visus pietur pie tiem "Silmačiem".” Bet Bebenes sakāmais tāpēc aizmirsts neesot. “Braucot uz šejieni [Druvienu], pa ceļam sāku runāt Bebenes tekstu, bet rezultātā norunāju visu skatu viena – gan Pindacīšu, gan Bebeni, gan citus, nemaz nezināju, ka to visu atceros!” kārtodamās uz fotosesiju, priecājas Kugrēna, kura ir viena no trim aktrisēm, kas šajās Skroderdienās būs jau iespēlētā tēlā. Pārējie divi ir Nacionālā teātra kolēģi Uldis Siliņš (Kārlēns) un Jānis Skanis (Ābrams). Pārējiem gan no jauna jāmācās teksti un jāapgūst izrāde.

Vecāku pēdās

Iestudējuma režisors ir Jānis Mūrnieks – aktrises Lāsmas Kugrēnas vecākais dēls, kurš pasaulē nāca viņas pirmajā laulībā ar operatoru (tostarp filmām "Atspulgs ūdenī", "Mirāža" un "Ilgais ceļš kāpās") Jāni Mūrnieku. Būdams līdzi tēvam darbā, Jānis juniors, mazs būdams, pat iekļuva leģendārās filmas kadrā. Par savu pirmo kinolomu Jānis izteicās pirms 20 gadiem intervijā laikrakstam "Diena": “Man bija trīs gadi, tēvs Ķemeros filmēja "Ilgo ceļu kāpās". Todien viņš bija paņēmis mani līdzi. Filmā bija epizode - Artūrs, atgriezies no kara, sēž kāpās. Aloizs Brenčs bija iecerējis, ka vajag, lai saulrietā gar jūru iet bērns un ved zirgu. Tas bērns biju es. Tā ka varu uzskatīt – mana kinokarjera sākās filmā "Ilgais ceļš kāpās".”

Kā zināms, Jāņa tēvs agri tika aizsaukts mūžībā. Lai arī Jānis juniors pēc pamatskolas apguva galdnieka, namdara un parketa licēja prasmes, strādāja reklāmas nozarē, turēties pretī iet vecāku pēdās viņš tomēr nespēja, iestājoties Dailes teātra astotajā studijā. Līdzīgi kā viņa brālis – Kugrēnas un Jāņa Reiņa dēls Jēkabs –, kurš sākotnēji pretojās domai kļūt par mākslinieku, pat iestājoties Policijas akadēmijā, bet nu ir profesionāls un pieprasīts aktieris. Jānis savas aktiera prasmes apliecinājis arī režisores Unas Celmas filmā "Sauja ložu" (2002) galvenajā lomā.

Miers un azarts

Druvienas "Skroderdienas Silmačos" nav pirmais Kugrēnas un Mūrnieka kopdarbs. “Bijām jau lielajā simtgades koncertā Arēnā Rīga, kā arī ar abiem dēliem – Jāni un Jēkabu [Reini] – esam veidojuši manu jubilejas dzejas pasākumu. Apbrīnoju, cik Jānis visu mierīgi panes, es gan esmu tāda trauksmaināka. Man nav problēmu ne ar vienu kā režisoru, ne otru kā aktieri sastrādāties – ar Jēkabu man pat ļoti patīk kopā spēlēt, ir cits azarts,” stāsta Kugrēna.

Jānis Mūrnieks papildina, ka ar mammu un Lolitu Cauku Nacionālajā teātrī taisījuši izrādi par Marlēnu Dītrihu "MarLenī". “Kad ir darbs, ģimene aiziet otrajā plānā,” atzīst Mūrnieks, kurš izrādē rosās kopā ar savu dzīvesbiedri – scenogrāfi un kostīmu mākslinieci Lindu Līvu Oši. Pēc Līgo dižkoncerta režisora pārziņā ir arī Zigmara Liepiņa jubilejas koncerts, novembrī – Mārtiņa Brauna piemiņas koncerts, decembrī – uzvedums "Sniegbaltītes skola", ar ko braukāšot pa Latviju, priecējot klausītājus ar populārajām 1955. gada dziesmām, kas no jauna aranžētas.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!