29. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri pasaulē

1987. gadā Maksims Tarasovs - futbolists.

1982. gadā Jēkabs Rēdlihs – hokejists.

1979. gadā Ance Krauze - dziedātāja un mūzikas pedagoģe.

1972. gadā Viktors Ritovs - pianists.

1967. gadā Ainars Bagatskis – bijušais basketbolists, tagad treneris.

1965. gadā Andris Veismanis - diriģents.

1947. gadā Jānis Lelis - Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors.

Jubilāri pasaulē

1991. gadā N'Golo Kante - franču futbolists, 2018. gada Pasaules kausa ieguvējs un 2016. gada Eiropas vicečempions.

1988. gadā Jirgens Cops - igauņu tenisists.

1976. gadā Dženifera Kapriati - amerikāņu tenisiste, kādreizējā pasaules ranga līdere, 1992. gada olimpiskā čempione.

1974. gadā Marks Ženē - spāņu autobraucējs, 2009. gada Lemānas 24 stundu brauciena uzvarētājs.

1973. gadā Marks Overmarss - nīderlandiešu futbolists, tagad sporta funkcionārs.

1972. gadā Rui Košta - portugāliešu futbolists.

1968. gadā Vladimirs Presņakovs - krievu mūziķis.

1967. gadā Džons Popers - amerikāņu mūziķis ("Blues Traveler").

1963. gadā Ella Makfersone - austrāliešu modele.

1960. gadā Jū Nēsbē - norvēģu rakstnieks.

1959. gadā Perijs Farels - amerikāņu mūziķis ("Jane's Addiction" un "Porno for Pyros").

1957. gadā Kristofers Lamberts jeb Kristofs Lambērs - ASV dzimis franču aktieris.

1955. gadā Brendans Glīsons - īru aktieris.

1952. gadā Teofilo Stīvensons - kubiešu bokseris.

1951. gadā Rodžers Maiersons - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1947. gadā Bobijs Kimbols - amerikāņu dziedātājs („Toto”).

1946. gadā Roberts Šillers - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas ekonomikā laureāts.

1944. gadā Terijs Džeks - kanādiešu mūziķis.

1943. gadā Ēriks Aidls - angļu aktieris, komiķis ("Monty Python"), rakstnieks un komponists.

1943. gadā Džons Meidžors - bijušais Lielbritānijas premjerministrs.

1943. gadā Vangelis - grieķu mūziķis un komponists.

1941. gadā Džozefs Hūtons Teilors juniors - amerikāņu astrofiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1940. gadā Astruda Žilberto - brazīliešu dziedātāja.

1940. gadā Rejs Deiviss - amerikāņu mūziķis ("P-Funk", miris 2005.gadā).

1929. gadā Lennarts Meri - bijušais Igaunijas prezidents (miris 2006.gadā).

1927. gadā Džons Roberts Veins - angļu farmakologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 2004.gadā).

1918. gadā Sems Valtons - amerikāņu uzņēmējs, "Wal-Mart" un "Sam's Club" dibinātājs (miris 1992.gadā).

1912. gadā Hanna Reiča - vācu pilote (mirusi 1979.gadā).

1899. gadā Lavrentijs Berija - PSRS iekšlietu tautas komisārs (miris 1953.gadā).

1895. gadā Ernsts Jungers - vācu rakstnieks un kara dienasgrāmatu autors (miris 1998.gadā).

1790. gadā Džons Tailers - ASV 10.prezidents (miris 1862.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Saeima galīgajā lasījumā steidzamības kārtā pieņem trīs likumu grozījumus, kas atceļ strīdīgās normas ar valsts drošības iestādēm saistītajos likumos - Valsts drošības iestāžu likumā, Nacionālās drošības likumā un likumā "Par valsts noslēpumu". 10.martā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmo reizi savas prezidentūras laikā izmantoja pilnvaras apturēt likuma izludināšanu, apturot minēto likumu grozījumu izsludināšanu uz diviem mēnešiem. Prezidente asi kritizēja veidu, kādā virzītas izmaiņas Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā.

2006. gadā Latvijā ir novērojams daļējs Saules aptumsums.

2006. gadā darba vizītē Rīgā ierodas Polijas premjerministrs Kazimežs Marcinkevičs, lai tiktos ar Latvijas augstākajām amatpersonām. Polijas valdības vadītājs tiekas ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri (ZZS) un ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP).

2006. gadā Latvijā oficiālajā vizītē ierodas Francijas Eiropas lietu ministre Katrīna Kolonna. Ministre tiekas ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, ar ārlietu ministru Arti Pabriku, ar ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu un ar Saeimas Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.

2005. gadā Latvijā oficiālā vizītē uzturas Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Volodimirs Litvins un viņa vadītā delegācija. Ukrainas parlamenta delegācija tiekas ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, kā arī ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un ar ārlietu ministru Arti Pabriku.

2005. gadā Jaunā Rīgas domes sasaukuma deputāti pirmajā sēdē par pilsētas mēru ievēl partijas "Jaunais laiks" pārstāvi Aivaru Aksenoku. Par Aksenoku nobalso 31 no 60 deputātiem. Savukārt par Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekiem ievēl Tautas partijas pārstāvi Andri Ārgali, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" pārstāvi Jāni Birku un Latvijas Pirmās partijas pārstāvi Juri Lujānu.

2004. gadā Ministru prezidents Indulis Emsis Vašingtonā piedalās NATO paplašināšanās ceremonijā. Emsis līdz ar pārējo jauno NATO dalībvalstu premjerministriem iesniedz Amerikas Savienoto Valstu Valsts departamentā Ziemeļatlantijas līguma ratifikācijas dokumentus, pabeidzot juridisko Latvijas pievienošanās Aliansei procedūru. Atzīmējot NATO paplašināšanos, ASV Valsts prezidents Džordžs Bušs Baltajā namā tiekas ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Rumānijas un Slovākijas premjerministriem. Latvijai un vēl sešām valstīm oficiāli kļūstot pat NATO dalībniecēm, Ziemeļatlantijas gaisa spēki uzsāk Baltijas valstu un Slovēnijas gaisa telpas kontroli un apsardzību. Sākotnēji Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Slovēnijas gaisa telpu patrulēšanu NATO nodrošina no militārā Šauļu lidlauka Lietuvā. To veic Beļģija.

2003. gadā Darba partijas 3.kongresā par partijas priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Aivaru Kreitusu.

2002. gadā noslēdzas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Grieķijā.

2001. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga oficiālās vizītes Dānijā laikā tiekas ar Dānijas premjerministru Polu Nīrupu Rasmusenu.

2001. gadā "Pirmās bankas" padome par bankas valdes priekšsēdētāju un prezidentu ievēl Jurgenu Mahaletu, kas pārstāv bankas lielāko akcionāru "Norddeutsche Landesbank".
2000. gadā Rīgā oficiālā vizītē ierodas NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons.

2000. gadā notiek Latvijas Pensionāru federācijas 4.kongress, kurā par Pensionāru federācijas priekšsēdētāju atkārtoti tiek ievēlēts profesors Jānis Porietis.

2000. gadā Pērnavā tiekas Ministru prezidents Andris Šķēle un Igaunijas premjerministrs Marts Lārs. Tikšanās laikā tiek pārrunāti divpusējo attiecību jautājumi, kā arī ES un NATO paplašināšanās problemātika, situācija Krievijā un Baltijas valstu ekonomiskās sadarbības jautājumi. Premjerministri vienojas aktivizēt darbību kopējo robežkontroles punktu iekārtošanā un vienotas gaisa kontroles sistēmas izveidē.

1999. gadā prokuratūra Latvijas Modeļu asociācijas prezidentei Dairai Silavai un asociācijas menedžerim Rolandam Privertam uzrāda galīgo apsūdzību par narkotiku kontrabandu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī par liela apjoma narkotisko vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un pārvadāšanu realizācijas nolūkā organizētā grupā. 30.janvārī lidostā "Rīga" Silava un Priverts tika aizturēti, jo pie viņiem kopumā atrada 1,869 kilogramus kokaīna.

1998. gadā Igaunijas banka "Hoiupank" noslēdz līgumu ar "Latvijas Zemes banku", tādējādi "Hoiupank" kļūstot par 72,4% "Zemes bankas" akciju īpašnieci.

1996. gadā, protestējot pret zemo darba samaksu un pienācīgi neapmaksātajām virsstundām, darbu pārtrauc Hidrometeoroloģijas pārvaldes aviometeoroloģiskā centra "Rīga" darbinieki.

1995. gadā Latvijā viesojas Ķīnas Tautas Republikas vicepremjers, ārlietu ministrs Cjaņs Cičens.

1995. gadā Latvijā viesojas Dānijas premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens.

1199. gadā Alberts fon Bukshēvdens tiek iesvētīts par Livonijas bīskapu.

Notikumi pasaulē

2010. gadā Maskavas metro uzspridzinās divas uzbrucējas pašnāvnieces, nogalinot 40 cilvēkus un ievainojot vairāk nekā 100.

2008. gadā 35 valstis pirmo reizi vienojas akcijā "Zemes stunda", kuras laikā no plkst.20 līdz 21 cilvēki savās dzīvesvietās izslēdz visas elektroierīces un apgaismojumu, šādā veidā pievēršot uzmanību globālajai sasilšanai, lai samazinātu enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu izmešus. Iepriekšējā gadā šī akcija notiek tikai Austrālijā.

2007. gadā pašnāvnieku sarīkotos sprādzienos Bagdādes šiītu rajonā tiek nogalināti gandrīz 130 cilvēki.

2004. gadā Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija iestājas NATO, palielinot militārās alianses dalībvalstu skaitu līdz 26.

2004. gadā Īrija kļūst par pirmo valsti pasaulē, kas aizliegusi smēķēšanu visās darba vietās, ieskaitot bārus un restorānus.

2001. gadā Sīrijas parlaments apstiprina likumu par privātu banku darbību valstī, kas nebija iespējams gandrīz četras desmitgades.

2001. gadā Japānas tiesa noraida līdz tam vienīgo lēmumu, kas paredzēja samaksāt kompensācijas tā dēvētajām komforta sievietēm, kas Otrā pasaules kara laikā tika piespiestas nodarboties ar seksu ar japāņu karavīriem.

2000. gadā ASV Gaisa spēku ziņojumā apstiprināta Vjetnamas karā izmantotā ķīmiskā herbicīda "Oranžais aģents" saistība ar ķimikāliju izsmidzināšanā iesaistīto veterānu saslimstību ar diabētu.

1999. gadā 80 gadu vecumā mirst leģendārais amerikāņu džeza un blūza dziedātājs Džo Viljamss.

1992. gadā 84 gadu vecumā mirst austriešu aktieris Pauls Henreids.

1974. gadā ASV kosmosa zonde "Mariner 10" uzņem pirmās Merkura tuvplāna fotogrāfijas.

1973. gadā pēdējie ASV karavīri pamet Dienvidvjetnamu.

1971. gadā ASV karatiesa piespriež mūža ieslodzījumu amerikāņu armijas leitnantam Viljamam Kollijam, kurš atzīts par vainīgu vairāk nekā simts vjetnamiešu civiliedzīvotāju nogalināšanā Vjetnamas ciematā Mīlai.

1971. gadā Kalifornijas zvērināto tiesa iesaka piespriest nāvessodu sērijveida slepkavam Čārlzam Mensonam un trim viņa sekotājām.

1936. gadā referendumā par Reinzemes reokupāciju nacistiskās Vācijas līderis Ādolfs Hitlers saņem 99% vēlētāju atbalstu, par šādu soli nobalsojot 44,5 miljoniem vāciešu.

1912. gadā atpakaļceļā no Dienvidpola mirst angļu polārpētnieks Roberts Skots.

1901. gadā Tasmānijas, Jaundienvidvelsas, Viktorijas un Rietumaustrālijas štati ievēl pārstāvjus pirmajā Austrālijas parlamentā.

1871. gadā Lielbritānijas karaliene Viktorija atklāj koncertzāli "Royal Albert Hall".

1831. gadā Bosnija saceļas pret Osmaņu impērijas pārvaldi.

1809. gadā Zviedrijas karalis Gustavs IV Ādolfs pēc apvērsuma atsakās no troņa. Somijas parlamenta četras palātas sola uzticību Krievijas caram Aleksandram I, noslēdzot Somijas lielhercogistes atdalīšanos no Zviedrijas.

1799. gadā Ņujorka pieņem likumu, kura mērķis ir štatā pamazām atcelt verdzību.

1792. gadā 13 dienas pēc sašaušanas mugurā Stokholmas karaliskajā operā mirst Zviedrijas karalis Gustavs III. Zviedrijas tronī kāpj Gustavs IV Ādolfs.

1632. gadā līdz ar Senžermēnas līguma parakstīšanu Kvebeka pēc trīs gadu pārtraukuma atgriežas franču kontrolē.

1461. gadā Edvarda no Jorkas spēki Rožu kara Tautonas kaujā sakauj karalienes Margarētes spēkus, kas ļauj Edvardam no Jorkas kļūt par Anglijas karali Edvardu IV.