Kas tālāk? Amerikā sāk demonstrēt seriālu par transseksuāliem bērniem. VIDEO
"Uzaugt kā transseksuālim" - aptuveni tulkojot šādi sauc dokumentālo filmu ciklu, ko nule sāk rādīt ASV televīzijā, kanālā PBS. Seriāla mērķis, kā stāsta tā veidotāji, ir parādīt, kā pareizāk rīkoties vecākiem, kuru bērns savā dzimumā nejūtas īsti lāgā un vairāk identificējas ar pretējo dzimumu.
Producentu apvienības "Frontlines" izauklētais seriāls sākas ar stāstu par Liu Hegartiju, kurai ir 9 gadi. Piedzimstot Lia bija zēns vārdā Laiems, bet septiņu gadu vecumā puika aptvēris, ka īstenībā ir meitene. Pēdēje divi gadi viņa dzīves veltīti būtnes "sievišķošanai". Mazais cilvēks televīzijai saka, ka ir jau nomainījis visu garderobi, savu istabu padarījis rozīgi meitenīgu, vārds arī nu mainīts, un atlicis vien tikai tāds sīkums kā dzimuma maiņas operācija. "Operācija un zāles, zāles, zāles... medicīna," ar pieauguša cilvēka saprātu spriež Lia.
Raidījuma runasvīrs portālam usnews.com pauž, ka transseksuāli bērni savu būtību apzinoties krietni ātrāk nekā viņu vecāki pamana kaut ko jocīgu dēla/meitas uzvedībā. Tieši tāpēc tiek veidots šāds seriāls - lai vecāki spētu adekvāti reaģēt, ja bērns izrādās transseksuāls. Viņam piekrīt eksperts, Čikāgas bērnu slimnīcas ārsts Roberts Garofalo, kurš uzsver, ka tieši agrīnā - tātad zem 10 - gadu vecumā bērni ir patiesāki savās vēlmēs un būtībā. "Cik gan reāli ir iedomāties, ka pusaudzis 14,15, 16 gados spēs atzīt sev, ka nav tāds kā citi un ka vajadzētu mainīt dzimumu?" vaicā dakteris, norādot, ka tīņa vecumā cilvēkam jau sākušies "ko teiks citi" tipa kompleksi, kādu maziem bērniem vēl nav.
Nākamajā sērijā pēc Lias skatītāji pie televizoru ekrāniem tiks iepazīstināti ar 13 gadus veco Arielu, sākotnēji dzimušu kā zēnu vārdā Jans. Vienīgais, par ko pārdzīvo jauniete, ir fakts, ka viņa nekad nespēs iznēsāt un dzemdēt mazuli. Taču Ariela cer, ka laika gaitā zinātne būs tiktāl attīstījusies, ka nevajadzēs dzīva vīrieša spermu un orgānus, lai rastos bērns. "Visbriesmīgākais man būtu atkal būt zēnam," secina Ariela.
Savukārt Alekša vecāki jūtas briesmīgi, jo nekādi nespēj palīdzēt, kad viņam sākas mēnešreizes. Aleksim ir 13 gadu, un vecāki savulaik viņu sagaidīja kā meitiņu, nosaucot par Kārenu. Kārena nu ir zēns, kurš sapņo par to, lai krūšu apaļumi neveidotos, balss būtu krietni zemāka un parādītos izteikts ādamābols kaklā. Diemžēl Aleksis ir visai sievišķīgs, lai gan viņš visādi to kompensē, piemēram, aizraujoties ar ekstrēmiem sporta veidiem un draudzējoties ar čaļiem.
"Kad jānoskatās sava bērna ciešanās... mums nav izvēles," saka Alekša māte, "es nevaru noskatīties sava bērna ciešanās". Viņa ir pieņēmusi, ka dzemdētā meita nekad vairs nebūs, - ir dēls.
Lai uzņemtu dokumentālo filmu seriālu, tā veidotāji strādāja pie projekta vienu gadu. Komanda esot sapratusi, ka, veidojot filmu, patiesībā "paņēmuši" lielāku laukumu nekā tikai šaurā transseksuālu cilvēku niša: "Tas ir daudz lielāks stāsts," komentē producents Miri Navaski, "ko gan darīt vecākiem, kas saskaras ar šādu sava bērna izvēli?"
Esmu meitene, kas ieslodzīta zēna ķermenī. Lias stāsts:
Ariela, kura piedzima kā Jans:
