"Esmu atguvusi iekavēto," - dziedātāja Elīna Gluzunova par ģimeni un to, kā uzvara "X faktorā" mainīja dzīvi

Vai ir kas, ko darītu citādi, ja varētu pagriezt atpakaļ laiku un no sākuma cīnīties «X faktorā»?

Noteikti plānotu to darīt, nebūdama stāvoklī. (Pasmaida.) Manā gadījumā grūtniecība ietekmēja arī vokālo kvalitāti un kustību amplitūdu, jo šova laikā nebiju no atraktīvākajām dejotājām, kā biju pirms tam iedomājusies. [To, ka ir gaidībās, Elīna atklāja tikai tad, kad bija pārvarējusi «krēslu izaicinājumu».] Vai bez tā kaut ko būtiski mainītu? Laikam ka ne. Neviens jau nevar paredzēt, vai tiks tālāk šovā vai paliks kādā no atlasēm, tas ir veiksmes jautājums. Kā zvaigznes saslēdzas, tā arī notiek.

Šovu atceros ar ļoti pozitīvām emocijām. Pieminējāt «cīņu», bet man gribētos visu dalībnieku vārdā teikt, ka tā nebija cīņa citam ar citu par pirmo vietu, bet vairāk sevis izaicinājums – atklāt pašai sev, uz ko esmu spējīga un cik tālu gatava iet. Tā drīzāk bija veselīga konkurence. Jo katrs to darījām sevis dēļ. Lai mirdzētu prožektora gaismās. Un man nebija tik svarīgi, lai citi mani pamanītu, kā pašai sevi pamanīt – atvērt acis un saprast, ka varu dziedāt, ka tas, kas nāk laukā no manis, ir ļoti labs, atliek tik ieguldīt darbu un turpināt.

Pieņēmi lēmumu, ka turpināsi dalību, neraugoties uz grūtniecību. Atceries to kā smagu periodu?

Vairāk smagi bija izjūtu ziņā. Sievietes gaidību laikā ir ļoti emocionālas, arī es tāda biju, pie tam saskarsme ar komentētājiem internetā, ar vērtējumu no malas man bija pirmo reizi. Neizrādīju citiem, bet arī man bija lūzuma punkts pēc ceturtdaļfināla, kad domāju – viss, man šo vairs nevajag! Pēc lielām pārrunām, saliekot visus par un pret pa plauktiņiem, pieņēmu – ja esmu tik tālu tikusi, atpakaļceļa nav.

Uz beigām arī fiziski nebija viegli – parādījās tūska, bija ļoti grūti uzvilkt apavus uz papēžiem. Fināla raidījumā stāvēju uz skatuves un dziedāju tiešraidē, kamēr kājas rāva krampī un neko tur nevarēju izdarīt.

No otras puses – tieši būšana gaidībās varbūt palīdzēja finālā uzvarēt? Skatītāji tādā veidā pauda atbalstu.

Esmu domājusi, ka, iespējams, grūtniecība piešķīra man papildu harismu, jo šovu skatījās arī daudzbērnu māmiņas. Daudzi šova laikā un pēc tā man rakstīja – slavēja par uzdrošināšanos, ka, būdama divu bērnu mamma un ar trešo zem sirds, spēju piedalīties šāda veida šovā. Zinot, kā tas ir, viņas man sūtīja labus vārdus. Es noteikti neuzvarēju tāpēc, ka būtu labākā dziedātāja, nekad neesmu tā domājusi. Atļaujos cerēt, ka manu uzstāšanos laikā cilvēki sajuta un novērtēja kādu īpašu dzirkstelīti.

Kur iztērējāt šova balvu – 10 000 eiro?

Tika nomaksāts nodoklis valstij, iegādāts auto – skaidrs, ka ne no salona – un lietas mājokļa labiekārtošanai.

Vai ir kādas pazīmes, ka dēliņš, kas zem sirds bija šovā, būtu muzikālāks par brāli un māsu?

Kad uzslēdzu šova priekšnesumus, Tomass smaida un kustas līdzi. Pagaidām nedzied, bet jūtu, ka ir diezgan muzikāls un ritmisks. Pāragri gan vēl spriest, kurš ģimenē ir vismuzikālākais. Bet ka nebūs lācis kritis uz ausīm, tas gan ir skaidrs.

Bērni apjauš, ka mamma ir dziedātāja?

Vecākā meita – jā! Viņa ar lepnumu saka: «Mana mamma ir Elīna Gluzunova!» Bērni dzied līdzi visām manām dziesmām, viņi zina tām vārdus, viņi prasa, lai pirms gulēšanas viņiem padziedu. Kad gatavojos koncertiem, viņi pašsaprotami apzinās, kāpēc. Ka mammai ir tāds darbiņš.

Acīmredzams, ka šovs tev devis pārliecību uzdrošināties un ticību saviem spēkiem ne tikai uz skatuves. Pirms gada veici krūšu palielināšanas operāciju un publiski stāstīji par piedzīvoto, nu «Instagram» kontā izpaud sevi jutekliskās fotosesijās, sakot, ka tas ir tikai sākums.

Ar katru bērniņu esmu sevī kaut ko mainījusi. Līdz krūšu formas uzlabošanai kā triju bērnu mamma nonācu tīri likumsakarīgi. Un, zinot, cik daudz sieviešu internetā meklē par to informāciju – apspriež, kā tas notiek, kāda ir sagatavošanās, process līdz rezultātam –, gribēju padalīties, būt par vidutāju starp klīniku un sievietēm. Pēc operācijas vairāk sajūtu sevi kā sievieti, nevis tikai kā mammu.

Vēlies justies sievišķīgāka?

Sievišķība, manā izpratnē, ir iedvesma, kuru spējam dāvāt apkārtējiem. Tāds nedaudz vieglprātīgs skatījums uz dzīvi, kas ļauj saglabāt optimismu grūtās situācijās. Trauslums, kuru izstarojam brīžos, kad vēlamies tikt uzklausītas un aprūpētas. Maigums un rūpes, ko sniedzam tuvākajam. Spēja būt iecietīgām un laipnām pret apkārtējiem. Sievišķība nozīmē mīlēt sevi, neaizmirstot par to, cik vērtīgas un skaistas mēs esam!

Kā ir būt dziedātājai ar trim bērniem? It sevišķi zinot, ka mūziķu pasaule tomēr ir bohēmas apvīta.

Patiesībā tādu afterpārtiju pēc koncertiem sen vairs nav. Tas nav mans gadījums. Turklāt es darba laikā alkoholu nelietoju. Man vairs nav aktuālas ballēšanās. Ja gribam, tad dažreiz ar vīru izejam ārpus mājām uz restorānu, aizbraucam ciemos. Mēs atpūšamies un ballējamies kopā.

Varbūt jaunībā dzīvoju pēc tādiem principiem, bet patlaban esmu pilnībā pievērsusies ģimenes dzīvei, bērni uzliek savus pienākumus un atbildību. Tas ir pamatīgs menedžments – apvienot profesionālo darbību ar ģimenes pienākumiem. Izplānot, kā aizvest bērnus uz dārziņu un nodarbībām, kā atrast laiku sev mēģinājumiem... Visam jābūt pamatīgi saplānotam, jo nekas pats no sevis nenotiek. Un, ja man nebūtu tik labas vīramātes, noteikti daudz kas man tiktu liegts – es nevarētu tik brīvi doties uz mēģinājumiem un koncertiem. Ja man nebūtu tāda atbalsta no ģimenes, tas viss sen būtu izgāzies. Protams, koncertēšanas jomā neesmu tik aktīva, cik gribētu, arī kovids veica savas korekcijas...

Toties sanāk vairāk laika ģimenes dzīvei!

Tas gan. Tādā ziņā esmu atguvusi iekavēto. Gan radošajā jomā ar albuma ierakstīšanu, gan ģimenes dzīvē. Patiesībā šis gads mums bija diezgan smags. It sevišķi ziema, kad koncertēt nedrīkstēja, arī vīram darba bija mazāk. Nācās savilkt ciešāk jostu, bet līdz ar pavasari jau mazliet atkopāmies, un patlaban viss atkal ir nostājies vecajās sliedēs. Taču tie trīs ziemas mēneši tiešām bija smagi.

Tas, ka diendienā esi mājās ar bērniem, patiesībā ir ļoti, ļoti smagi. Tāpēc bieži vien vīram esmu teikusi – tu sēdi mājās, bet es iešu strādāt. Jo būt visu laiku mājās ir psiholoģiski grūti. Tas ir vājprāts, tā ir drāma! Katru dienu viens un tas pats, visa šī rutīna, kad jau paredzi, ko katrs bērns teiks, par ko niķosies, kad sāks kliegt un vārtīties pa zemi... Jā, jā, vecākais puika ir samācījis mazākajam jau lēkāt pa gultu un, ja kaut kas nepatīk, krist gar zemi. Visi šie niķi un stiķi, visi cīnās te par mammas, te par tēta uzmanību, te nevar to sadalīt, te visiem trim vajag vienu un to pašu mantu. Patiesībā tie brīži, kad ar vīru esam divatā, ir tik patīkami... Citi vecāki var mani nosodīt, bet, kad neesmu mājās, es par bērniem vairs nedomāju. Varbūt tāpēc, ka uzticos vīramātei.

Uz ļoti daudziem maniem pasākumiem braucam kopā. Jo vīrs man ir kā šoferis. Tad izbaudām šos brīžus, kad esam ceļā. Jo tad varam, neviena netraucēti, vismaz parunāties par jebko. Pēdējā laikā daudz biežāk uz maniem darbiem braucam divatā, paliekam kaut kur pa nakti. Un droši zinām, ka, pateicoties vīramātei, ar bērniem viss būs kārtībā.

Tātad triju bērnu mammai būt skatuves māksliniecei nav nekas neiespējams!

Absolūti nē! Kad jaunākais puika vēl bija zīdainis, es pat viņu paņēmu līdzi uz mūsu «Opus Pro» koncerttūres prezentāciju. Viņš uzvedās pilnīgi mierīgi, cik nu mierīgi mazs bērniņš var. Kad vajadzēja, pabaroju, nomainīju autiņus. Bet tā es bērnus uz saviem koncertiem līdzi neņemu. Jo pirms tiem man ir satraukums, bet, ja vēl nāktos domāt par bērniem, tad... Tā jau bieži vien vīram nākas ciest, kad, piemēram, viņš mani ved uz kādu pasākumu un jūtu, ka kavējam, tad brūku viņam virsū, lai arī patiesībā viņš nav pie vainas. Tad saprotu, ka esmu iebraukusi pamatīgās auzās, ka ar savu stresošanu, ar pārmetumiem vīram esmu pāršāvusi pār strīpu. Un tad man ir jāsāk pielīst, jo apzinos, ka esmu viņu pataisījusi par vainīgo, lai gan viņš tāds nav. Bet, runājot par to, vai var triju bērnu māmiņa būt skatuves māksliniece, atbildu, ka var!

Cik vienkārši bija Artjomam pieņemt šovbiznesa spēles noteikumus – kļūt atpazīstamam un apspriestam? Ja jau esat visi šovā «Ģimene burkā», jādomā, ka viņš ar to labi sadzīvo?

Lēmumu, ka piedalos šovā, pieņēmām abi. Jā, viņš sākumā šaubījās, vai man kas izdosies, bet, kad redzēja, ar kādu sparu eju, atbalstīja visā. Kad tiku līdz ceturtdaļfinālam, kopš tās reizes Artjoms nav teicis nē manai muzikālajai darbībai. Viņš mani tikai atbalsta vēl vairāk.

Ar to, ka sabiedrībai par mums «Ģimene burkā» dēļ varētu būt viedoklis, Artjomam nav problēmu, jo neuztrauc, ko citi par viņu domā. Es ceru, ka man nekad nebūs jāizvēlas starp mūziku un ģimeni. Ja otrs cilvēks saprot, kamdēļ es to daru, tad viss ir kārtībā.

Kādi ir tavi plāni mūzikā?

Vasara bijusi diezgan piepildīta, izvakcinējos, lai pilnvērtīgi varētu nodoties darbam;  arī patlaban notiek koncerti. To, kas būs tālāk, gan ir grūti prognozēt. Rudenī gatavojos klausītāju vērtējumam nodot albumu, kurā būs Jāņa Šipkēvica un Reiņa Sējāna speciāli man radītas dziesmas. Par nosaukumu varu atklāt, ka daudziem šī vārdu kombinācija jau būs dzirdēta. (Smejas.) Ceru, drīzumā taps arī videoklips, kam scenārijs jau uzrakstīts, atliek vien nofilmēt. Kovids, protams, ieviesis savas korekcijas, bet nekas nav neiespējams.

Teici, ka nākotnē vēlētos studēt. Kas tās būtu par studijām?

Mani ļoti interesē psiholoģija, konkrētāk – psihoterapija. Vēlētos doties šajā virzienā, taču līdz tam vēl tāls ceļš ejams.

ELĪNA GLUZUNOVA

• Vecums: 29 gadi. Dzimusi Cēsīs.
• Šova «X faktors» uzvarētāja 2019. gada decembrī.
• Dalība šovā «Britain’s Got Talent» 2015. gadā.
• Ir trīs bērni: Anabelle Keilija, Lūkass un Tomass.