"Manām sievietēm būtu pienākums mani nogalināt," - Dž. Dž. Džilindžers par attiecībām, teātri un atkarībām

Ar ko tu nodarbojies šobrīd ikdienā?

Es rakstu. Romančiku. Es esmu diezgan slinks, jo esmu pārsvarā grāmatu lasītājs, ne rakstītājs. Romāns būs par vīrieti, kurš ir vīlies pasaulē. Kuru interesē tikai grāmatas un sievietes. Tāds romančiks top un sauksies "Džilindžiāns". Aizvien filmējam "YouTube" interviju seriālu "Dž. Spot", kas sākumā man bija ļoti liels izaicinājums, jo man nav interesanti runāt ar cilvēkiem neiedzerot. Dzeru viskiju. Ir bijis arī tā, ka beigas neatceros.

Kāds ir nobijies un atteicies no dalības raidījumā?

Artuss Kaimiņš. Savulaik tos, kas neatnāca uz viņa intervijām "Suņu būdā", viņš sauca par mīzējiem, tagad viņš pats ir mīzējs. Kad viņš saņemsies atnākt pie manis uz raidījumu, tad arī mēs ar viņu parunāsim. Gaidu viņu!

Kas vēl aizņem tavu dzīves laiku?

Esmu profesionāls grāmatu lasītājs. Tā ir mana īstā dzīve. Reālajā dzīvē visi ir divkosīgi, egoistiski, pērkami un garlaicīgi. Dienā izlasu vidēji 300 lappuses. Gadā izlasu ap 300 grāmatām. Pērku, pasūtu pārsvarā no Krievijas. Katrā pasūtījuma reizē, iegādājoties grāmatas, es iztērēju 300–450 eiro.

Cik liela loma šobrīd tavā dzīvē ir teātrim?

Es bez teātra varu iztikt. Teātris bez manis var iztikt. Man ir viena izrāde Liepājā. Nevaru noliegt, ka teātrim nav nākotnes. Vairāk tas saistīts ar virtuālo realitāti. Gadi desmit, un teātri izzudīs. Būs kaut kādi mazi teātrīši. Ko es varētu darīt nākotnē? Varu nofilmēt filmu, būt taksists, izmācīties par mācītāju. Variantu daudz… Šobrīd es vienkārši kaifoju.

Cik cigarešu dienā izsmēķē?

Ja sēžu mājās, lasu grāmatiņu, tad paciņu izpīpēju; ja eju kaut kur ietusēt, varu izpīpēt arī sešas paciņas. Kāda starpība? Smēķēšana nav atkarība. Tā ir bauda. Es nopietni neuztveru sievieti bez cigaretes. Sieviete ar cigareti ir ļoti erotiski un seksīgi. Tas nozīmē, ka viņa no dzīves kaut ko ir sapratusi. To, ka dzīve ir jābauda. Man pašam nav atkarības no smēķēšanas, es minūtes laikā varu atmest, bet tas ir tāds kaifs.

Kā ar citām atkarībām? Savulaik aizrāvies ar azartspēlēm.

Ja ir lieka nauda, tad tā ir bauda. Kāpēc neuzspēlēt? Iedzert mēriņu, uzspēlēt pokeru, uzpīpēt… Citi kāpj kalnos un tērē lielu naudu gidiem. Nav nozīmes, vai vinnē vai zaudē, es eju atslēgt smadzenes. Kur problēma uzspēlēt? Nekad neesmu izstiepis no mājas televizoru. Man ir sapratne, cik naudas varu nospēlēt un cik nevaru. Kur problēma? Tas taču inčīgi.

Vai tu šobrīd arī spēlē?

Kur tad? Nav jau kur spēlēt. Viss ir ciet. Nav šobrīd nekādu iespēju uzspēlēt. Man arī šobrīd liekas naudas nav.

Cik esi vinnējis?

Tas ir adrenalīns. Es tajā brīdī runāju ar likteni. Varu daudz naudas vinnēt un varu zaudēt. Lielākā summa, kuru esmu vinnējis, ir 5500 eiro desmit minūšu laikā.

Un zaudējis?

Binnijas laikā esmu zaudējis desmit štukas. Atceros. Man bija pasūtīta mašīna no Japānas. "Honda". Tā "Honda" pienāca, bet pirms tam es naktī aizgāja uz spēļu zāli un auto naudu nospēlēju. No rīta putniņi čivina, eju pa ielu, un man zvana no auto salona, ka mašīna ir atvesta, bet es atbildu: “Nē, paldies, nevajadzēs…”

Parunāsim par sievām. Ar kuru bijušo no sievām vislabāk satiec? Ar kuru nemaz?

Ar pirmām divām sievām nav nekādu attiecību. Ar trešo – Daci Rukšāni – ir okei. Ar Binniju pilnīgi ideālas. Es pat eju pie viņas uz salonu matus griezt. Kādreiz bija mums nesaskaņas. Finansiālas domstarpības, bet viņa tam visam ir pārgājusi pāri, un tagad esam ideāli draugi. Arī ar Elīnu viss super!

Bieži ticis runāts, ka daudzas aktrises “izgājušas caur tavu gultu”. Cik taisnības, cik melu?

Ne ar vienu aktrisi, strādājot teātrī, neesmu gulējis. Izņemot Dzelmi, bet Dzelme bija 4. kursā un vēl nebija Dailes teātra aktrise.

Kāras pēc uzmanības. Pārspīlēti vērstas uz sevi. Visiem saviem draugiem esmu teicis, lai neielaižas ar aktrisēm. Un neesmu gulējis ne ar vienu Dailes teātra aktrisi. Vai man ar viņām jāpārguļ, lai viņas dabūtu lomas?  Aktrises kā sievietes ir garlaicīgas, lai ar viņām bīdītu kaut kādas attiecības. Tas ir neinteresanti.

Tev bieži nākas dzirdēt par savu sievu skaitu dzīvē…

Piektā… sestā… Tā ir aritmētika. Satiec uz ielas. Kāda starpība. Kādam trīs sievas, man sešas. Mīlestība beidzas, ej tālāk. Kāda jēga dzīvot attiecībās, kurās nav mīlestības. Man sanāca biežāk nekā citiem. Tagad ir sestā. Mana ideālā sieva.

Vai neesi domājis laulībā ar sesto sievu par ģimenes pieaugumu?

Bērnus negribētu. Kategoriski nē. Esam izrunājuši to. Pasaulei nav nākotnes. Bezjēdzīgi mocīt tos bērnus. Bezjēdzīgi radīt bērnus. 20 vai 30 gadi, un pasaule būs čau. Mana sīkā paspēs kaut ko ieraudzīt…

Kā pavadi laiku ar meitu? 

Mēs daudz runājam, spēlējam futbolu. Viņu atšķirībā no manis nemaz neinteresē grāmatas. Un es viņai to neuzspiežu. Jaunā paaudze daudz labāk orientējas virtuālajā pasaulē. Viņas apķērība ir apskaužama. Es viņu nespiežu lasīt grāmatas.

Kādēļ Elīna, tavuprāt, uzrakstīja grāmatu "Panika"?

Cik es sapratu, grāmatas tapšanas aizdīglis ir sarunas ar viņas psihoterapeiti, pašterapijas nolūkā. Kad no sevis noraksti sev sarežģītas lietas. Un viņa godīgi norakstījusi. Lai arī tas ir romāns un interpretācija par savām sajūtām, tas ir ļoti jaudīgi. Lasot man skudriņas uzdzina. Tik sarežģītas intīmas sajūtas ielikt vārdos. Gandrīz neiespējami, un Elīnai tas izdodas.

Grāmatā uzzināji arī ko jaunu par sevi?

Jā, ka man nav laika meitai un es esmu aizņemts ar svarīgākām lietām. Tāpēc viņa nav varējusi uztaisīt pašnāvību. Jo nevar paļauties uz mani saistībā ar meitu…

Pašam ir bail no nāves?

Nē. Varbūt koķetēju. Tāpat skaidrs, ka visi nomirsim. Ko tur baidīties? Tas notiks agrāk vai vēlāk. Bet es negribētu dzīvot pusdārzenī. Manām sievietēm būtu pienākums mani nogalināt.

Kā tev ar Elīnu izdevies pēc šķiršanās saglabāt labas attiecības?

Man ideālas attiecības ar Elīnu radās tad, kad izšķīrāmies. Laulība neizdevās, jo kaut kādā ziņā es esmu spridzeklis un viņa ir spridzeklis. Grūti bija kopā. Gribas mājās mieru, bet, ja otrs mājās ir tāds pats... Tāpēc mums ar Ingu ir ideāli.

Kādas attiecības ir tagadējai sievai un bijušajai?

Mēs ar Elīnu izšķīrāmies draudzīgi. Šobrīd ir tā, ka mēs ar Ingu ejam uz Elīnas mātes dzimšanas dienu. Viņa ir ome manai meitai. Man pat ir sajūta, ka mēs ar Elīnu esam ģimene.

Ja jūs domājat, ka es no viņas piķi dabūju… Nē. Jā, es nemaksāju alimentus. Tos viņa no manis neprasa. Iespējams tāpēc, ka sīkais ilgstoši un bieži dzīvo pie manis un pie mums ar Ingu. Arī Inga ar Elīnu ir sadraudzējušās.

Protams, visas laulības uz tik draudzīgas nots tev nav beigušās.

Neesmu bijis nekāds eņģelītis. Esmu bijis riebīgs. Pēc šķiršanās visvisādas lietas uznāca gaisā. Es biju sūdīgs džeks.

Tu ar katru sievu paliec labāks?

Palieku labāks un vecāks. Nav vairs tās enerģijas. Negribas baigi skriet riņķī. Līdz ar to arī labāks. Viennozīmīgi.

Citas ziņas un notikumus skatiet žurnālā "Kas Jauns"!