"Kad uzzināju par šo sievieti, kopdzīve tika pārtraukta," - Dina Zuzāne atklāti par vīra sānsoļiem

Uzņēmēja Zuzāna ilggadējā dzīvesbiedre Dina Zuzāne pēc šķiršanās šķiet uzplaukusi un nevairās publiskot sociālajos tīklos fotogrāfijas no krāšņās ikdienas. Viņa bauda vasaru, gan vizinoties pa Rīgas ielām krāšņā kabrioletā, gan ik pa laikam aizceļo lūkot svešzemju skatus, vizinās ar jahtu… Dina savu laiku pēc šķiršanās pavada draudzeņu kompānijā.

Intervijas laikā Dina izstaro vieglumu un dzīvesprieku. Nekas neliecina par to, ka viņa nesen piedzīvojusi lielu nodevību un ģimenes izjukšanu. Sarunas laikā viņa atklāj sajūtas un pārdomas pēc šķiršanās un dalās pieredzē ar to, kas palīdzējis pārdzīvot laulības izjukšanu. “Es pēc būtības esmu dzirksteļojošs cilvēks. Un šobrīd ir sajūta, ka esmu palaidusi vaļā savas bizes, kuru man nav,” iesmejas Dina un stāsta – viņa cenšas izbaudīt vasaru un galvenokārt brīvību. “Cilvēkam ir jābūt laimīgam,” saka Zuzāne.

Lai viņam veicas

“Vīra jaunās attiecības nekādu iespaidu uz mani neatstāj. Šobrīd mani tas ne īpaši traucē, bet es neesmu no tiem cilvēkiem, kas ies draudzēties ar vīra jauno draudzeni. Noteikti ne. Katrs dzīvojam savu dzīvi, katram no mums ir savi cilvēki apkārt, un lai viņam veicas. Es negribu būt ne viņa naidnieks, ne kritiķis. Mēs šobrīd dzīvojam paralēli, taču tas nenozīmē, ka mēs netiekamies kopīgos bērnu vai mazbērnu pasākumos. Bet tad gan ar nosacījumu, ka ierodamies bez otrām pusēm.”

Uzzinot par mīļāko, pārtrauc kopdzīvi

“Spēja kulturāli šķirt laulību nāk no ģimenes, no audzināšanas. Tā ir pašcieņa un mācēšana iziet no jebkuras situācijas. Protams, reakcija par šo faktu varēja būt visāda. Varēju sabrukt, varēju raudāt, varēju smagi pārdzīvot. Protams, sākumā uzzinot faktu par laulībā notiekošo, bija apjukums, nesaprašana. Bet tad jāpieņem esošā situācija un jāpieņem lēmums, kā tad es gribu dzīvot? Sajukt prātā vai ar cieņu pieņemt situāciju… Mums ir izvēle, kā reaģēt uz jebkuru notikumu. Arī savas sajūtas mēs varam ietekmēt vai regulēt. Ja pats netiek ar to galā, tad noteikti jāmeklē palīdzība pie kāda speciālista.

Uz jautājumu par vīra jaunajām attiecībām es nevēlos atbildēt. Kad uzzināju par šo sievieti, no nākamās dienas mēs ar Jāni dzīvojām šķirti. Par to mēs vairs nerunājam. Man ir pašlepnums un noteikums sev – par to nevienam neko nestāstīt.”

Laulības šķiršanu palīdz pārdzīvot jauniegūti draugi

“Pirmkārt, pieņemt notiekošo man palīdzēja pašas spēks un pašas gudrība. Un, otrkārt, mani draugi, kuri ir ļoti jauki cilvēki. Interesantākais, ka tie ir jauni draugi, kas iepazīti vien beidzamajā laikā. Viņi man devuši jaunu pagriezienu manā dzīvē. Tā ir – ielaižot dzīvē jaunus cilvēkus, ienāk jauna informācija, jaunas aizraušanās, jauns redzējums un jaunas izjūtas. Es pat nevaru izstāstīt, cik aizraujoša ir bijusi mana dzīve šajos divarpus mēnešos.

Vai nav bail uzticēties nezināmajam? Es pati esmu atklāts, atvērts cilvēks, es maskas neesmu nēsājusi. Man patīk skatīties cilvēkiem acīs, un tas ir pirmais, ko, iepazīstot cilvēkus, daru.

Esmu kļuvusi daudz atvērtāka jaunajam. Runājot par jaunu attiecību izveidošanu, es droši varu teikt, ka šobrīd esmu gatava komunikācijai, bet par nopietnāku attiecību sākšanu varētu domāt pēc Jaunā gada. Ir jāpaiet laikam, lai es atkal būtu gatava nopietnām attiecībām. Nevaru vienā dienā nomainīt kurpes, kā to var izdarīt vīrieši… Taču tas, ka neesmu gatava jaunām attiecībām, nenozīmē, ka nevaru ar kādu kopā apmeklēt saviesīgu pasākumu, koncertu, aiziet uz teātri vai doties kādā braucienā.”

Par apzinātu dzīvi vīra ēnā

“Es apzināti nekad nevēlējos dominēt mūsu attiecībās. Man bija sajūta, ka vīram ir jāiet pa priekšu, viņam ir jāsaņem šī uzmanība. Un es ļāvu viņam iet šo pussolīti pa priekšu. Es to darīju apzināti, jo sapratu, ka tas manam vīrietim ir nepieciešams. Bet tagad es esmu atguvusi sevi, jo beidzamajos gados esmu daudz sev atteikusi, domājot par to, kā visiem maniem tuvajiem, mīļajiem būtu labāk.

Vai ir kas tāds, ko es būtu apņēmusies sākt šajā dzīves posmā? Es līdz Jaungadam esmu sev atļāvusi pilnīgu brīvību. Tad skatīšos, kādā virzienā jutīšu savu virzību. Vai sevi realizēšu kādās interesantās nodarbībās vai vadīšu kādus vakarus, seminārus. Vadīšos pēc savām izjūtām, kur tās mani aizvedīs. Šobrīd es vienkārši izbaudu brīvību un sevis lutināšanas periodu. Dzīvojot laulībā, biju sevi pakārtojusi ģimenei. Visam citam, bet tikai ne sev, lai arī no malas varēja šķist citādi. Es sev atteicu ļoti daudz. Piemēram, ja braucām ceļojumā, tad saskaņoju ar ģimeni, kādā numuriņā nakšņosim. Visa ceļojuma programma bija izvēlēta citu vēlmēm, bet nekad nebija tā, ka es izvēlētos to, ko pati gribu. Visu mūžu esmu pielāgojusies. Tā bija tā mīlestības cena. Tagad es varu pateikt skaidri, ka to nevajag darīt, nevajag pakārtoties vai pielāgoties, bet dzīvot tikai sev.”

Sievietei ir jābūt pašcieņai

“Šķiršanās ir ne tikai kaut kā beigas, bet arī kaut kā sākums. Es saņemu tik daudz vēstules un arī zvanus no sievietēm, kuras man lūdz padomu, kuras mani atbalsta, kuras mani apbrīno. Nebiju iedomājusies, ka būšu tādā situācijā dzīvē, ka sniegšu atbalstu līdzīgās situācijās esošām sievietēm, arī tādām, kuras, laulībā dzīvojot, ir nelaimīgas. Kādai esmu piemērs, jo arī citām sievietēm ir grūtības, kurām viņas nezina pareizo risinājumu. Ir sievietes, kuras samierinās un piever acis uz šādiem faktiem… Uzskatu, ka sievietei ir jābūt pašcieņai un jāapzinās sava vērtība. Un, ja cilvēks pārkāps pāri saviem principiem, viņš nekad vairs nebūs brīvs, nevarēs dzīvot pilnvērtīgi. No iekšpuses šī neapmierinātība sāks gruzdēt, un sāksies dažādas slimības.”

Brīva sieviete, manta sadalīta

“Šobrīd esmu brīva sieviete, visi dokumenti ir parakstīti, mantas ir sadalītas, mums ir brīva, skaista, līdzās pastāvoša dzīve. Grūtāk ir mūsu meitām, kuras, lai arī ir pieaugušas, nespēj pieņemt notiekošo, jo visa viņu dzīve ir bijusi pilnā ģimenē. Meitām jāaprod ar šo situāciju, iespējams, viņām tas būs smagāk nekā man. Mēs cenšamies uz bērnu pasākumiem doties kopā, taču bērni jūt… Ir pierasts, ka viss ir ļoti labi, pat lieli strīdi ģimenē nav bijuši. Bet tāpat pienāk gals. Laulības šķiršana ir kā maza nāve. Mūsu gadījumā šī ģimene ir beigusies. Četrdesmit gadu laulības cikls ir noslēdzies. Jā, domāju, ka mums izdosies nodzīvot skaistu laulības dzīvi, bet neizdevās. Tomēr bijām pieļāvuši kaut kādus feilerus. Tādas konkrētas kļūdas gan es aizvien neredzu. Bet noteikti, ka bija… neviens nav perfekts. Ilgi dzīvojot kopā, taču iestājas rutīna.”

Citas interesantākās ziņas lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!