Valters Krauze pastāsta par savu apkaunojošāko darbu
Populārā pašmāju TV un radio personība, viens no pieprasītākajiem pasākumu un kāzu vadītājiem Valters Krauze (50) atklājis, kāds viņa karjerā bijis visapkaunojošākais darbs.
Kā šonedēļ raksta žurnāls 'Kas Jauns", viesojoties dzīvnieku patversmes "Ulubele" 11. gadadienas svinībās, Valters Krauze ar viesiem dalījies kolorītā, bet patiesā pieredzes gadījumā par to, kā naudas dēļ piekritis trīs stundas Ieriķos tēlot… pilnīgi “tizlu” zaķi.
“Toreiz jau biju beidzis aktierstudijas un strādāju par viesmīli, lai nopelnītu kādu naudu. Mana draudzene Santa Didžus, kura tolaik vēl studēja Leļļu teātra kursā un arī strādāja par viesmīli, man vienu dienu saka: “Valter, vai tu negribi vienu mazu darbiņu?” Atbildu: “Protams, gribu!” Par trīs stundu darbu bija iespēja nopelnīt 15 latu – tā bija milzīga nauda tajos laikos; varēja nomaksāt pusi komunālo maksājumu. Interesējos, kas jādara, un Santa saka: “Ļoti vienkārši! Zaķa maskā benzīntankā trīs stundas jāiet klāt cilvēkiem un jāstāsta: “Saglabājiet čekus, pēc tam būs izloze un varēs vinnēt dažādas saimniecības preces, piemēram, lokšķēres, pulksteni, mazu radio.” Priecīgs paziņoju: “Gribu!”
Protams, kā jau tajos laikos tas bija, iepriekšējā vakarā – tāda… diezgan kārtīga bohēma. Bet es astoņos no rīta stāvu pie Matīsa tirgus, kur gaidu atbraucam pakaļ saimnieku, kurš mani aizvedīs uz to benzīntanku.
Stāvu, pīpēju drudžaini pie tirgus, saule jau spīd, viss kļūst arvien grūtāks manā dzīvē, un pēkšņi piebrauc sagrabējis žigulītis, no kura izliecas ārā tāda ūsaina galva un manā virzienā jautā: “Zajec?” Atbildu: “Zajec, zajec!” Iekāpju mašīnā, vaicāju pēc “kostjum”, viņš atbild, ka “ v bagažņike”, un mēs dodamies ceļā.
Biju iedomājies, ka tā degvielas uzpildes stacija, kurā strādāšu, atrodas kaut kur Rīgas rajonā, bet izrādījās, ka galamērķis ir Ieriķos. Benzīntanks aizvien, starp citu, tur atrodas ar nosaukumu "Gotika auto". Godīgi sakot, tajā dienā man pat tas bija labāk, ka darbs nebija Rīgā, un aizvien, braucot uz Smilteni, man gribas tur tādu puķīti nolikt ceļa malā…
Valters Krauze un viņa visdažādākās lomas
Pasākumu vadītājs un humora šovu aktieris Valters Krauze savā dzīvē iejuties daudzos un dažādos tēlos.
Aizbraucam līdz tam benzīntankam, rauju vaļā bagāžnieku, domādams, ka nu tik būs kostīms! Santa taču būs sarūpējusi – Leļļu teātris ir kostīmiem bagāts; domāju, ka tur būs tāds zaķa tērps kā hokeja bebrs. Bet tur… Ziniet, ir "Rimi" maisiņi – lielākais un mazākais. Tur iekšā – tāds mazākais. Tajā ir divas baltas češkas, ar kādām bērni dejo, balts triko un adīta bērnudārza stila cepurīte, sienama ar banti zem zoda, un ar tādām ausīm līdz manam dibenam. Tad iedomājieties, kā es to triko nospriegoju… Viena laime toreiz – es biju slaids. Saimnieks uz mani tā skatās, es prasu: “Kas ir?” Viņš brīnās: “A ti krasica ņe buģeš?” jeb latviski: “Tu nekrāsosies?” Saku: “Man nav, ar ko!” Viņš ieiet savā benzīntanka kabinetā, paņem pildspalvu un pēc savām ekspektācijām uzzīmē man zaķa grimu uz sejas. Bet viņš vēl uz mani tā pēlē no malas. Jautāju: “Kas?” Viņš man rāda uz šo sadaļu, zem jostasvietas. Bet man melnie “truseļi” zem tā baltā triko, kas ir arī ļoti redzams. Novilkt atteicos, un tāds arī paliku.
Sākas mans darbs! Tajos laikos benzīntankos varēja nopirkt tikai degvielu, un tāds cilvēks, kam ir aptuveni 25 gadi – tas esmu es –, jums pienāk klāt un saka: “Labdien! Es esmu jūsu veiksmes zaķis! Lūdzu saglabājiet čekus, pēc mēneša būs izloze, varēs vinnēt to, to, to un to…” Bet cilvēki iebrauca ļoti maz, jo nebija nedz labierīcību, nedz burgeru, nedz kas cits. Tad tas saimnieks saprot, ka stundas laikā iebrauks tikai desmit, piecpadsmit mašīnas, un viņam ienāk ģeniāla ideja prātā: lai es ejot laukā uz šosejas!
Tad iedomājieties šo skatu – jūs braucat Smiltenes virzienā pa Vidzemes šoseju, un tur ielas malā stāv čalis baltā triko un rāda ar rokām, lai brauc iekšā benzīntankā. Nekāds plakāts jau, protams, nebija sagatavots, ko man paņemt rokās. Tā nu darbs turpinās; paiet gan tās divas, gan divarpus stundas, un es no šosejas atkal esmu atpakaļ benzīntankā. Pēkšņi iebrauc mopēds ar trim vietējiem čaļiem virsū, bet viņi visi ir jaunāki par mani. Nu es eju klāt un saku: “Labdien! Es esmu jūsu veiksmes za…” Tālāk ar savu sakāmo netiku.
Viņi man skaidrā latviešu valodā, ar dažiem vārdiem no citām valodām, pastāstīja, kā tieši tos čekus sarullēt un kur savā korpusā ievietot…
Tas mans darbs bija beidzies, biju ļoti priecīgs, ka 15 lati ir nopelnīti, lai gan jau Ieriķos sapratu, ka komunālos maksājumus viņi neredzēs. Saimnieks mani atved atpakaļ līdz Juglai. Apsēžos tramvajā… Te vietā sacīt, ka tolaik es nestrādāju televīzijā un galīgi nebiju atpazīstams. Tāpēc nesapratu, kāpēc visi, kas iekāpj tramvajā, tik šausmīgi lūr uz mani – es taču to triko novilku. Tikai mājās pie spoguļa ieraudzīju, ka man uz ģīmja ar zilo (!) pildspalvu ir uzzīmēts zaķa grims!
Ja jums kādreiz kāds saka, ka pasaulē ir viegla nauda, tad varu apliecināt – tā nav!” aizrautīgo stāstījumu pabeidz Valters Krauze.
Valters Krauze šovā "Es mīlu Tevi, Latvija!"
Šovmenis Valters Krauze, vadot populāro TV3 šovu “Es mīlu Tevi, Latvija!”.
Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!
