Aktrises Dārtas Danevičas brālis Jānis izrādās pieprasīts saksofonists - pelna pāris tūkstošus stundā
Dailes teātra aktrises Dārtas Danevičas brālis Jānis Danevičs, izrādās, ir pieprasīts saksofona spēles meistars – mūziķis manīts uzstājamies daudzās slavenību ballītēs gan Latvijā, gan ārpus tās. Viņš žurnālam "Kas Jauns" pastāstījis, kā kļuvis par pasaulē pieprasītu mūziķi.
Jānis Danevičs mācījies Rīgas Doma kora skolā pie atzītā saksofonista Denisa Paškeviča. Tāpat viņš studējis ārzemēs – Spānijā un Vācijā – un piedalījies mūzikas festivālos gan Latvijā, gan pasaulē. Protams, spēlējis neskaitāmās privātās ballītēs, jubilejās un kāzās.
Ainiņas no saksofonista Jāņa Daneviča ikdienas
Ainiņas no saksofonista Jāņa Daneviča ikdienas.
“Mans mūzikas dzīves ceļš sākās ar klasisko mūziku, tā sāku apgūt pūšamos instrumentus. Pirmo mācījos spēlēt klarneti, bet pēc tam saksofonu. Ar jazz funk mūziku iepazinos un, teiksim tā, “saslimu”, dzirdot grupu "Time After Time". Tajā laikā, 1998. gadā, mani mūzikas elki bija Deniss Paškevičs un Gints Pabērzs, no kuriem tad varēju mācīties. Vēlāk Jelgavas mūzikas koledžā tiku pie Kanādas pasniedzēja un mūziķa Nika Gothama, kas man iemācīja daudzas tehniskas un modernas improvizācijas manieres, kā var spēlēt saksofonu modernā džeza stilā. Tas pavēra vel plašāku skatījumu uz improvizāciju, kā savā skaņdarbā varu ielikt emocijas un sajūtas. Mūsdienās mūzikas skolās maz kur māca improvizāciju. Tāpēc ir ļoti svarīgi satikt un būt ar pareizajiem pasniedzējiem. Būt tajā vidē. Tad notiek attīstība,” par savu izaugsmes ceļu mūzikas pasaulē stāsta mūziķis.
Taujāts, cik, spēlējot saksofonu, viņš var nopelnīt, Jānis atbild: “Izmaksas atkarīgas no programmas ilguma, vietas un daudziem citiem faktoriem. No tā, vai uzstāšanās notiek Latvijā vai ārpus tās. Ja pasākums paredzēts ārpus Latvijas, tad jānodrošina dzīvošanas izdevumi, aviobiļetes un transfērs. Lielākais honorārs par vienu stundas uzstāšanos man ir bijis 2000 eiro. Anglijā, Bristolē – kad spēlēju viesnīcā "Nikki Beach" kādam klientam house mūziku. Rietumeiropā cilvēkiem ir cita domāšana un uztvere, kā arī attieksme pret mūziķiem un māksliniekiem. Tur mēs tiekam novērtēti un netiek prasīts, kāpēc ir tāda summa jāmaksā.”
Danevičs, runājot par sasniegumiem, atzīst, ka daudz paveikts tieši ārpus Latvijas robežām. “Kad uzstājos Spānijā, Itālijā, Francijā, mani redz kā aktīvu, kreatīvu, progresīvu mūziķi. Pēc manas ārienes domā, ka es esmu no Vācijas vai Zviedrijas. Mūzika ir laba vizītkarte, kā sevi un valsti, no kuras nāc, prezentēt.”
Mūziķis parasti mēdzot iepazīties ar savas mūzikas cienītājiem, kuri vispirms pasakot paldies par lielisko un enerģisko uzstāšanos. “Un tad prasa, no kuras valsts es esmu,” pastāsta saksofonists.