foto: no privātā arhīva
“Manas mūzikas klausītāju auditorija ir, sākot no 28 līdz pat 65 gadiem. Aktīvi dzīves baudītāji, kuri grib rīkot pasākumus, klausīties labu mūziku, kāda neskan radio. Publika, kas ceļo un ir redzējusi daudz skaistu vietu. Inteliģenta, ar pozitīvām emocijām,” savas mūzika cienītājus raksturo saksofonists.
“Manas mūzikas klausītāju auditorija ir, sākot no 28 līdz pat 65 gadiem. Aktīvi dzīves baudītāji, kuri grib rīkot pasākumus, klausīties labu mūziku, kāda neskan radio. Publika, kas ceļo un ir redzējusi daudz skaistu vietu. Inteliģenta, ar pozitīvām emocijām,” savas mūzika cienītājus raksturo saksofonists.
Slavenības

Aktrises Dārtas Danevičas brālis Jānis izrādās pieprasīts saksofonists - pelna pāris tūkstošus stundā

Marta Martinsone

Žurnāls "Kas Jauns"

Dailes teātra aktrises Dārtas Danevičas brālis Jānis Danevičs, izrādās, ir pieprasīts saksofona spēles meistars – mūziķis manīts uzstājamies daudzās slavenību ballītēs gan Latvijā, gan ārpus tās. Viņš žurnālam "Kas Jauns" pastāstījis, kā kļuvis par pasaulē pieprasītu mūziķi.

Aktrises Dārtas Danevičas brālis Jānis izrādās pie...

Jānis Danevičs mācījies Rīgas Doma kora skolā pie atzītā saksofonista Denisa Paškeviča. Tāpat viņš studējis ārzemēs – Spānijā un Vācijā – un piedalījies mūzikas festivālos gan Latvijā, gan pasaulē. Protams, spēlējis neskaitāmās privātās ballītēs, jubilejās un kāzās.

Ainiņas no saksofonista Jāņa Daneviča ikdienas

Ainiņas no saksofonista Jāņa Daneviča ikdienas.

“Mans mūzikas dzīves ceļš sākās ar klasisko mūziku, tā sāku apgūt pūšamos instrumentus. Pirmo mācījos spēlēt klarneti, bet pēc tam saksofonu. Ar jazz funk mūziku iepazinos un, teiksim tā, “saslimu”, dzirdot grupu "Time After Time". Tajā laikā, 1998. gadā, mani mūzikas elki bija Deniss Paškevičs un Gints Pabērzs, no kuriem tad varēju mācīties. Vēlāk Jelgavas mūzikas koledžā tiku pie Kanādas pasniedzēja un mūziķa Nika Gothama, kas man iemācīja daudzas tehniskas un modernas improvizācijas manieres, kā var spēlēt saksofonu modernā džeza stilā. Tas pavēra vel plašāku skatījumu uz improvizāciju, kā savā skaņdarbā varu ielikt emocijas un sajūtas. Mūsdienās mūzikas skolās maz kur māca improvizāciju. Tāpēc ir ļoti svarīgi satikt un būt ar pareizajiem pasniedzējiem. Būt tajā vidē. Tad notiek attīstība,” par savu izaugsmes ceļu mūzikas pasaulē stāsta mūziķis.

Taujāts, cik, spēlējot saksofonu, viņš var nopelnīt, Jānis atbild: “Izmaksas atkarīgas no programmas ilguma, vietas un daudziem citiem faktoriem. No tā, vai uzstāšanās notiek Latvijā vai ārpus tās. Ja pasākums paredzēts ārpus Latvijas, tad jānodrošina dzīvošanas izdevumi, aviobiļetes un transfērs. Lielākais honorārs par vienu stundas uzstāšanos man ir bijis 2000 eiro. Anglijā, Bristolē – kad spēlēju viesnīcā "Nikki Beach" kādam klientam house mūziku. Rietumeiropā cilvēkiem ir cita domāšana un uztvere, kā arī attieksme pret mūziķiem un māksliniekiem. Tur mēs tiekam novērtēti un netiek prasīts, kāpēc ir tāda summa jāmaksā.”

foto: no privātā arhīva
“Sasniegums džeza jomā man bija privātās studijas pie saksofonista Džerija Bergonzi Spānijā 2012. gadā. Savulaik ir bijusi iespēja strādāt ar vijolnieku Hulio Kubu, kas ir sadarbojies ar pasaules klases dīdžejiem – Bobu Sinkleru un Dāvidu Getu. Man bija pašam iespēja spēlēt Itālijas kūrortā – klubā, kurā ir uzstājušies tādi mūziķi kā Jay-Z, Kanje Vests un Dreiks. Bijušas veiksmīgas sadarbības ar pasaulē atzītiem skatuves māksliniekiem, un tās pavērušas ceļu citiem muzikāliem projektiem,” tā Jānis.
“Sasniegums džeza jomā man bija privātās studijas pie saksofonista Džerija Bergonzi Spānijā 2012. gadā. Savulaik ir bijusi iespēja strādāt ar vijolnieku Hulio Kubu, kas ir sadarbojies ar pasaules klases dīdžejiem – Bobu Sinkleru un Dāvidu Getu. Man bija pašam iespēja spēlēt Itālijas kūrortā – klubā, kurā ir uzstājušies tādi mūziķi kā Jay-Z, Kanje Vests un Dreiks. Bijušas veiksmīgas sadarbības ar pasaulē atzītiem skatuves māksliniekiem, un tās pavērušas ceļu citiem muzikāliem projektiem,” tā Jānis.

Danevičs, runājot par sasniegumiem, atzīst, ka daudz paveikts tieši ārpus Latvijas robežām. “Kad uzstājos Spānijā, Itālijā, Francijā, mani redz kā aktīvu, kreatīvu, progresīvu mūziķi. Pēc manas ārienes domā, ka es esmu no Vācijas vai Zviedrijas. Mūzika ir laba vizītkarte, kā sevi un valsti, no kuras nāc, prezentēt.”

foto: no privātā arhīva
Ar māsu Dārtu Jānim ir labas attiecības. “Dārtai ir cita vide, kurā viņa strādā, viņa tur ir labi zināma. Prieks redzēt, ka ir izrādes, kurās viņa var parādīt savu potenciālu. Zinot Dārtu, viņa grib attīstīties un parādīt sevi visaugstākajā līmenī.”
Ar māsu Dārtu Jānim ir labas attiecības. “Dārtai ir cita vide, kurā viņa strādā, viņa tur ir labi zināma. Prieks redzēt, ka ir izrādes, kurās viņa var parādīt savu potenciālu. Zinot Dārtu, viņa grib attīstīties un parādīt sevi visaugstākajā līmenī.”

Mūziķis parasti mēdzot iepazīties ar savas mūzikas cienītājiem, kuri vispirms pasakot paldies par lielisko un enerģisko uzstāšanos. “Un tad prasa, no kuras valsts es esmu,” pastāsta saksofonists.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" dubultnumurā!