Kas maksā "Atriebējiem"? Seriāla "The Falcon and the Winter Soldier" recenzija

Taču dažādu apstākļu dēļ par pionieri kļuva «VandaVīzija». Arī «Piekūns un Ziemas kareivis» ietilpst miniseriālu kategorijā un pievēršas varoņiem no «Marvel» universa, kuriem vēl nav bijis savas filmas. (Nākamais seriāls, piemēram, būs veltīts pērkona dieva Tora viltīgajam brālim Loki.) Salīdzinot ar «VandaVīziju», šis ir daudz klasiskāks supervaroņu stāsts, kur lielāks akcents likts uz spriedzi un kautiņu ainām. Viedokļi, protams, atšķiras, bet, manuprāt, «VandaVīziju» ir grūti pārspēt. Un Piekūns ar Ziemas kareivi šoreiz tiešām paliek otrajā vietā.

Dzīve pēc Tanosa

Par «Atriebēju» sāgas sižeta līkločiem sīkāk stāstīju rakstā par «VandaVīziju», un man negribētos atkārtoties. Taču izejas punkts ir tāds, ka ļaundaris Tanoss, izmantojot Bezgalības akmeņus, iznīcināja pusi Visuma iedzīvotāju ar atrunu, ka tas nāks par labu dabai un novērsīs cīņu par zemes resursiem. Kad ar Atriebēju palīdzību šis notikums (kuru dēvē par «Blip») tika novērsts, izzudušie cilvēki atgriezās, un tas patlaban radījis haosu. Tieši šī notikuma sekām veltīts seriāls par Piekūnu un Ziemas kareivi. (Tiem, kas nav tik tuvu pazīstami ar «Marvel» varoņiem – Piekūns un Ziemas kareivis ir bijuši Kapteiņa Amerikas tuvākie biedri.)

Seriāls sākas ar to, ka ieraugām Piekūnu (īstajā vārdā – Semu Vilsonu) viņa ikdienā – lidojot augstu debesīs un cīnoties pret ļaundariem. Tādējādi «Piekūns un Ziemas kareivis» uzdod savu toni jau pašā sākumā. Skatītāju gaida dažādas kaujas ainas un galvu reibinošas efektu sekvences – tādā ziņā šis ir klasisks «Marvel» produkts, kas iepriecēs žanra pūristus, kuriem, iespējams, «VandaVīzijā» pietrūka tieši labi daudz action. Taču tad ieraugām arī Ziemas kareivi (īstajā vārdā – Bakiju Bārnsu), kura ikdienas sastāvdaļa ir tiesas piespriestas vizītes pie psihoterapeita.

Un šī ir seriāla monētas otra puse – daudz pieklusinātāks un traģiskāks stāsts par to, kādas sekas ir supervaroņa dzīvei un kas notiek pēc tam, kad visi kautiņi beigušies. Tā kā Bārnsa stāsts pats par sevi ir traģisks – ļaunā organizācija «Hidra» bijušo patriotu un Kapteiņa Amerikas draugu pārvērta par algotu slepkavu, kuram nebija kontroles pār savu rīcību. Dažādi «trigervārdi» tika izmantoti, lai kontrolētu Bārnsu un padarītu viņu par slepkavošanas mašīnu. Pēc ilgstoša atveseļošanās procesa un valdības piešķirtās apžēlošanas Bārnsam patlaban jātiek galā ar savu tumšo pagātni, jo atbrīvošanās no «Hidras» kontroles nenozīmē  atbrīvošanos no atmiņām. Un Bārnss atminas visus, kurus nogalinājis. Tieši šī Ziemas kareivja un Piekūna konfliktējošā daba ir tas, kas piešķir salīdzinoši klasiskajam spraiga sižeta seriālam papildu līmeni.

Kurš ir īstais Kapteinis Amerika?

«Atriebēju» filmu sēriju nobeigumā (pareizāk sakot – «Marvel» universa 3. fāzes filmu nobeigumā) Stīvs Rodžerss nolēma doties pelnītā pensijā un savu Kapteiņa Amerikas vairogu uzticēja savam partnerim Semam jeb Piekūnam.

Taču seriāla pasaulē Piekūns no šīs lielās atbildības atsakās – turklāt ne jau slinkuma vai baiļu dēļ. Ņemot vērā to, ka Piekūns ir afroamerikānis, Kapteiņa Amerikas vairogs ir simbols, kas ir ļoti pretrunīgs. Jo ASV nav tikai atbrīvotāji, bet arī apspiedēji. Un seriāla veidotāji smalkā veidā iesaistās šajā diskusijā, pieskaroties tēmai par to, vai, ieceļot afroamerikāni par Kapteini Ameriku, netiek izdarīts lāča pakalpojums cilvēktiesību kustībai. Līdzīgi kā baltādainajai ASV daļai šķita, ka Baraka Obamas ievēlēšana ir atcēlusi rasismu un viss pagātnē nodarītais ir maģiski izzudis.

Turklāt, ņemot vērā, ka Kapteinis Amerika radās ASV, eksperimentējot uz saviem kareivjiem, lai radītu «superkareivjus», šis vairogs ir daudzējādā ziņā strīdīgs simbols. Turklāt seriāla gaitā atklājas, ka šādi eksperimenti tika veikti arī ar melnādainajiem karavīriem, izmantojot viņus kā izmēģinājuma trusīšus. Tāpēc nav brīnums, ka Sems Vilsons labāk izvēlas turpināt dzīvi kā Piekūns. Par jauno Kapteini Ameriku tiek izvēlēts «tipiskāks» kandidāts, bet Sems tikmēr cīnās ar reālās dzīves problēmām. Viņa un māsas ģimenes īpašuma uzturēšanai ir nepieciešams kredīts, bet, kā izrādās, bankas tādus nepiešķir cilvēkiem bez regulāriem ienākumiem, atbildot uz jautājumu – kurš maksā «Atriebējiem»? Izrādās, ka neviens. Tas gan neattur bankas darbinieku palūgt uztaisīt selfiju ar slaveno supervaroni. Tikmēr Bakijs Bārnss mēģina tikt galā ar savu posttraumatisko sindromu un iemācīties dzīvot pasaulē, kas viņam ir pilnīgi sveša. Piekūns un Ziemas kareivis ir kā svešķermeņi pasaulē, kuru ir izglābuši un kas pēc izgaisušo cilvēku atgriešanās pārvērtusies haosā.

Ceļojums apkārt zemeslodei

Par mūsu varoņu pretiniekiem kļūst organizācija, kura sevi sauc par «Karogu grāvējiem» un kuri teorētiski iestājas par brīnišķīgām un apsveicamām lietām. Ņemot vērā, ka pasaulē pēc Tanosa radītā «Blipa» cilvēki, kuri ir atgriezušies no «nebūtības», bieži vien palikuši bez mājokļiem vai darba vietas, visur ir izveidotas bēgļu nometnes. Valdības un dažādas starptautiskās organizācijas mēģina risināt šo cilvēki atgriešanu «mājās», bieži vien uzstājot uz piespiedu pārvietošanu. Tieši pret to iestājas jaunizveidotā vispasaules organizācija ar ideālistisko Kārliju priekšgalā. Jaunā, rudā sieviete no sirds tic, ka «Karogu grāvēji» veido jaunu, labāku pasauli – bez robežām, pilsonībām, nacionālisma un jebkādiem valdības uzspiestas kontroles. Turklāt soctīklu laikmetā šī kustība kļūst arvien populārāka, radot īpatnu alegoriju par dažādām mūsdienu aktīvistu kustībām, kuras piepeši spēj gūt milzu atsaucību, pateicoties internetam.

Taču, lai arī cik cēli būtu Kārlijas mērķi, organizācija arvien vairāk sāk līdzināties teroristu grupējumam. Un Piekūns kopā ar Ziemas kareivi nolemj viņus apturēt, turklāt iesaistot savā, neoficiālajā misijā savu bijušo pretinieku Baronu Zīmo. Tā kā organizācija savu darbību ir izvērsusi visā pasaulē, mēs sekojam līdzi galvenajiem varoņiem dažādās pasaules pilsētās un pat nonākam «nelielā pilsētiņā pie Baltijas jūras», kuru sauc… Rīga! Jā, pašmāju skatītājiem īpašs prieciņš būs vērot to, kā ASV kino veidotāji ir iztēlojušies mūsu galvaspilsētu, kura – kā izrādās – tika filmēta Prāgā. Taču jāuzteic mākslas departamenta darbs un, lai arī ģeogrāfiski ir skaidri redzams, ka tā noteikti nav Rīga, fonā lasāmi gan ielu nosaukumi latviešu valodā, gan arī redzamas tādas aizkustinošas izkārtnes kā «Kafejnīca: Pārtraukums».

Tieši šī sekošana «Karogu grāvējiem» pa visu pasauli ir tas, kas seriālu padara vizuāli krāšņu – dažādās vides dod seriālam lielāku vērienu – un aizrauj skatītāju. Savu ceļojumu laikā Piekūns un Ziemas kareivis arī satiek vēl citus «Marvel» universa varoņus, kā arī uzzina arvien jaunu informāciju par superkareivju radīšanas apstākļiem un tumšo pagātni. Turklāt visu sarežģī jaunā Kapteiņa Amerikas iesaistīšanās un vēlme nostiprināt savu statusu.

Klasisks «Marvel» produkts

Tā kā no salīdzinājumiem ar «VandaVīziju» nevar izvairīties, tad jāsaka, ka «Piekūns un Ziemas kareivis» ir daudz klasiskāks «Marvel» produkts. Gan vizuāli, gan saturiski. Lai arī sākotnējais uzstādījums seriālam bija, ka tas būs «čomu komēdijas» žanrā, līdzinoties tādām filmām kā «Nāvējošais ierocis», šķiet, ka tā veidotāji tomēr ir izvēlējušies citu ceļu. Protams, tas nenozīmē, ka nav joku, kas balstīti abu galveno varoņu atšķirīgajos raksturos un pieredzēs. Taču jāsaka, ka, lai arī Entonija Mekija un Sebastjana Stena saspēle ir organiska, seriāla humors ne vienmēr ir tāds.

Lielākais «Piekūna un Ziemas kareivja» bonuss ir tas, ka šis seriāls salīdzinoši smalki runā par rasu nevienlīdzības jautājumiem, valdības un dažādu starptautisko organizāciju slēptajiem motīviem, kā arī par to, ko nozīmē posttraumatiskais sindroms. Atšķirībā no citiem – zemākas kvalitātes – seriāliem, kur šīs tēmas tiek atveidotas, tā teikt, «ar bomi pa pieri» stilā, ieslīdot didaktiskā sprediķošanā, «Piekūns un Ziemas kareivis» nostaigā pa smalko gaumes robežu, to nepārkāpjot.

Tajā pašā laikā jāatzīst, ka «Karogu grāvēju» sižeta līnija un viņu motivācijas brīžiem ir ļoti mulsinošas, kā arī šķiet, ka vienu brīdi scenāristi ir atvēzējušies par daudz. Seriāla stāsts ik pa laikam kļūst tik samudžināts, ir tik daudz dažādu līniju, ka ir viegli pazaudēt pavedienu. Tajos brīžos parasti skatītājam kā tādam gražīgam mazulim tiek iebāzts mutē knupis aizraujošas kaujas ainas veidolā. Sak’, paskaties, papriecājies, un tu aizmirsīsi savus jautājumus par sižeta loģiku. Tāpēc man kopējais spriedums ir šāds – seriāls ir aizraujošs un kvalitatīvs izklaides produkts ar pāris dziļuma brīžiem, bet diemžēl nekas īpaši vairāk.

Atsauksmes

«VOX», vox.com, Alekss Abads-Santoss, kultūras reportieris

«Lai arī «Marvel» seriāls ir par abiem nosaukumā minētajiem varoņiem – varoņiem, kas lielāko daļu pēdējās desmitgades ir pavadījuši kā Kapteiņa Amerikas palīgi – tas ir arī par to, kāda patiesībā ir Atriebēja dzīve. Tā pievēršas tādiem jautājumiem kā – kurš maksā Atriebējiem, kā arī kāda ir supervaroņa ikdienas eksistence reālajā pasaulē. Bet jo īpaši seriāls analizē, kādā pasaulē šie varoņi atgriežas pēc «Atriebēji: Endgame» notikumiem.»

«Variety», variety.com, Daniels D'Adario, TV kritiķis

«Lai arī šis seriāls nesola pievērsties sēru un apjukuma problēmām kā «Atstātie» – seriāls, kuru uzskata par pionieri, kas TV uzsāka sarunu par traumu –, tajā ir zināmas atsauces. Fakts, ka šeit ekspektācijas ir zemas, šķiet godīga atbilde desmitgadei filmu, kuras attiekušās pret situācijām tā, it kā tās būtu bez sekām; bet ir jāatzīst, ka šis stāsts arī pārspēj ekspektācijas.»

"The Falcon and the Winter Soldier"

Producē: MARVEL Studio.

Pirmā sērija: 2021. gada 19. marts.

Sēriju skaits: 6.

Scenārija autori: Malkolms Spelmans, Eds Brubakers, Džīns Kolans, Stīvs Eptings, Džeks Kērbijs u.c.

Režisore: Kari Skoglenda.

Lomās: Entonijs Mekijs, Sebastjans Stens, Vaijats Rasels, Erina Kelīmena, Daniels Brūls, Emīlija Vankampa, Adepero Oduje u. c.