Mīla un naids deviņdesmitajos. Seriāla "Little Fires Everywhere" recenzija

Seriāla darbība norit ASV pilsētā Klīvlendā deviņdesmito gadu beigās, kur stāsta centrā ir divas mātes – abas galvenās varones Mia (Kerija Vašingtone) un Elena (Rīza Viterspūna). Mia ir māksliniece, kura ar meitu Pērlu (Leksija Andervuda) ceļo no pilsētas uz pilsētu.

Pērla ik reizi maina skolas un par to nav priecīga. Kā varētu iedomāties, pārmaiņas ik pēc dažiem mēnešiem Pērlai neļauj iegūt pastāvīgus draugus vai skolasbiedrus. Tam, ka māte un meita pārceļas, ir iemesls – Mia bēg no savas pagātnes kļūdas un ir parādā lielu naudu pārim, kurš algojis Miu kā surogātmāti savam bērnam. Vēlāk top skaidrs, ka Pērla īsti nav Mias meita. Kaut sižets tādēļ varētu izklausīties pēc ziepju operas, tā gluži nav, jo sērijas kopā satur laba deva ASV politiskās ainas, rasu atšķirības, kas nav tik tuvas latviešu mentalitātei, bet ir jau saprotamākas, ja runa ir par diskrimināciju, naudas varu un vispār – sociālo slāņu atšķirību.

Seriāla pārliecinošākā sižeta līnija tomēr ir galveno varoņu attiecības ar bērniem un identitātes meklējumi. Mazie, dzēšamie ugunsgrēki jeb nepārejoša spriedze starp divām ģimenēm šeit būs klājienu klājienos. Iepretim Miai ir blondā amerikāņu paraugmāte Elena, kura audzina četrus bērnus kopā ar vīru – advokātu Bilu (Džošua Džeksons). Viņas mājās viss tiek kontrolēts, pat mauriņa garums, un pie sienas ir krāsains kalendārs ar ģimenes locekļu obligātajām ikdienas gaitām. Var just, ka Elena cenšas būt laba visiem – Grāmatu kluba elitārajām biedrenēm, skolas direktoram un pašai Miai, kurai Elena izīrē blakus esošo dzīvokli. Deviņdesmitie ASV acīmredzot nav labvēlīgi bez regulāriem ienākumiem esošai afroamerikāņu sievietei ar bērnu. Elena jūtas personīgi atbildīga par šo sabiedrības netaisnību un, vēlēdamās to labot, dzīvokli izīrē Miai par mazāku cenu. Drīz Elena piedāvā viņai strādāt savās mājās kā «mājas menedžerei». Bils, būdams pragmatisks, iesaka sievai pārbaudīt Mias atsauksmes. Spriedze pieaug. Elena ir žurnāliste vai vismaz tā cenšas attaisnot savu statusu darba tirgū, tādēļ dodas «pa pēdām» Miai, apmeklējot viņas mākslas augstskolu un pat ierodoties pie vecākiem. Šāda rīcība no malas šķiet vienkārši kā izsekošana, Elena pati vairs nejūt, cik ļoti ir koncentrējusies uzzināt Mias netīros noslēpumus…

Katram savas problēmas

Tikmēr abu varoņu bērni paguvuši sadraudzēties un pusaudžu naivumā nebūt nedala teritorijas, bet gan dodas uz skolas balli un pavada kopā laiku. Elenas jaunākā meita Izija ir skabargaina izlēcēja, kura protestē pret visu, ko viņa uzskata par skaistu un pareizu. Izijas vecākā māsa Leksija tiekas ar melnādainu puisi, arī viņiem netrūkst ugunsgrēku. Leksija (Džeida Petīdžona) paliek stāvoklī un veic abortu, bet Pērla tikmēr savu nevainību uzdāvina Elenas dēlam Tripam (Džordans Elzass), kurš reprezentē populāra futbolista tēlu. Vārdu sakot, kamēr pieaugušie spēlē, «kura māte labāka», bērniem šādas statusu lietas šķiet svešas. Un tomēr Iziju skolā apsmej, Leksija nespēj īstenot mātes sapni par perfekto meiteni, bet Pērlai ir jāmācās algebra pirmajos līmeņos, par spīti tam, ka viņa ir viena no gudrākajām klasē. Blakus sižeta līnijās pavīd Elenas bērnības draudzene Linda (Rozmarija Devita), kura vairākas dekādes nespēj tikt pie bērna, bet Mias kolēģe Bibī, kuru nevarētu saukt par sirdsdraudzeni, ir ķīniešu izcelsmes jaunā māmiņa (Lū Huanga), nelegālā imigrante. Viņa, nespēdama rūpēties par divus mēnešus veco mazuli, atstāj to pie ugunsdzēsēju posteņa, un dramatiskā – vai veiksmīgā – kārtā meitenīti adoptē Linda. Sākas sirdi plosoša tiesas prāva, kur Lindu aizstāv Elenas vīrs Bils, bet Mia nostājas Bibī pusē. Mazulis paliek pie Lindas, un laikam jau bagātie uzvar.

Politiskie tabu un skaistuma ideāli

Satīklotajām attiecībām kļūstot arvien sarežģītākām, gribētu izcelt stāsta «sauso atlikumu», tomēr arī tas neizdodas viegli. Dotās tēmas ir ietilpināmas vismaz desmit šādos miniseriālos – deviņdesmito politiskie tabu, teju pārspīlētā tolerance pret afroamerikāņiem, lai tikai kāds nepadomātu, ka esi slikts, nekur nezūdošie skaistuma ideāli kā no «Beverlihilzas 90210»… Tomēr ir 1997. gads – mātes un kolēģes lomu apvienošana un izmisīgā vēlme pēc perfekcijas. Spriežot pēc atsaucēm medijos, 2017. gadā izdotais romāns ar tādu pašu nosaukumu ir diezgan detalizēts un sarežģīts amerikāņu sabiedrības spogulis, bet vai kaut ko tik plašu iespējams satilpināt astoņās sērijās?

Piemēram, romāna «Little Fires Everywhere» autore Seleste Naidžī ir ķīniešu izcelsmes rakstniece ar grādu Hārvarda Universitātē, tikmēr seriālā Leksija pieteikumā Jeila Universitātei samelo par savu pieredzi, jo tolaik augstskolās priekšroka tikusi dota cilvēkiem ar ierobežotiem resursiem. Bet scenārija autore Liza Tigelāra, kura iepriekš strādājusi ar Keriju Ričardsoni, pati ir adoptēts bērns. Tiktāl varētu saprast, ka katram iesaistītajam līdzi nāk kaut daļa personiskās pieredzes, un šķiet saprotami gribēt izstāstīt visus pasaules stāstus, jo īpaši tādus, kas ir zīmīgi veidojuši konkrēto cilvēku. Kāds medijos bija pat mazliet ironizējis par jauno trendu – sieviešu kolektīvs vadošajās pozīcijās  – režisores, scenāristes, galveno lomu izpildītājas, acīmredzot labdabīgi norādot uz to, ka stāstam derētu vairāk atsvešināta un izkalkulēta «skatiena», mazāk emociju. Bet tad atkal – vai vīrieši šajās pozīcijās izmantotu savu ietekmi, lai dziļāk ielūkotos tik komplicētā ainā kā māte-bērns, savs vai adoptēts, gribēts vai negribēts un parādītu, cik daudz un dažādu izjūtu piedzīvo sieviete neatkarīgi no finansiālā statusa?

Tīņu drāmas saldumiņi

Tigelāra jau iepriekš strādājusi ar Viterspūnu «Rīgas Viļņos» atspoguļotajā ziņu trillerī «Rīta šovs» kopā ar Dženiferu Enistoni, un arī tur scenārijā nekas nav melni balts – pat tik skandalozs vārdu salikums kā #metoo kustība ir ar kaudzēm «bet» pa vidu. «Little Fires Everywhere» visnotaļ daudzslāņainajās sērijās lielākais pluss dodams Viterspūnai un Vašingtonei, kas abas ir Holivudas līmeņa zvaigznes. Viterspūna atveidojusi gan kantrimūziķa Džonija Keša mūzu Džūnu Kārteri, gan reportieri minētajā «Rīta šovā», gan mājsaimnieci godalgotajā drāmā «Lielie mazie meli», turklāt TV projektos viņa ir arī producente, tātad pati domā un pati atveido. Sākumā mani mulsināja seriāla uzstādījums – kādēļ tagad atainot 1997. gadu?

Taču, nenopietni raugoties, Viterspūna un viņas seriāla «vīrs» Džošua Džeksons abi ir populāri deviņdesmito tīņu drāmu saldumiņi – bija lomas gan «Bīstamajos sakaros», gan trillerī «Pilsētas leģendas». Kā intervijā teica Viterspūna, deviņdesmitie ir viņas bērnība, un, pat atverot ledusskapi seriāla virtuvē, tur parādās iemīļotās limonādes bundžas ar zināmiem nosaukumiem. Ja atceraties ambiciozo sabiedrisko attiecību lēdiju Olīviju Poupu politiskajā drāmā «Skandāls», kur viņai turklāt ir romāns ar pašu ASV prezidentu, tad zināt, ka tā ir Mia jeb Kerija Vašingtone. Diviem «Zelta globusiem» nominētā aktrise savās izvēlēs ir gana drosmīga, atveidojot pat verdzeni Kventina Tarantīno drāmā «Atsvabinātais Džango» – lomā, kas ar neprātīgas vardarbības klātbūtni liek domāt, cik daudz psiholoģiska terora nācies piedzīvot aktrisei pašai. Vai «Little Fires Everywhere» spēj līdzināties citiem aktrises darbiem izpildījuma ziņā? Pilnīgi noteikti pat tad, ja abas aktrises šad tad izvelk stāstu «uz saviem pleciem», šoreiz uz nepilnībām varētu pievērt acis, jo arī šādi stāsti pelnījuši ekrāna laiku. Pat tad, ja nav līdz pilnībai nopulēti un izrisināti.

Little Fires Everywhere

Hulu / no 2020. gada 18. marta

Producē: Linna Šeltone.

Sēriju skaits: 8.

Scenārija autori: Liza Tigelāra.

Režisori: Linna Šeltone, Zinga Stjuarte, Maikls Vīvers.

Lomās: Rīza Viterspūna, Kerija Vašingtone, Džošua Džeksons, Rozmarija Devita un citi.