Asinis, ieroči, supervaroņi un politika. Seriāla "The Boys" recenzija

Seriāls «Zēni» balstīts komiksā, kura autori ir Gārts Eniss un Deriks Robertsons. Komiksa mūžs ilga sešus gadus (no 2006. līdz 2012. gadam), un tas stāsta par pasauli, kurā eksistē supervaroņi. Turklāt nevis tādi, kuri slēpj savu identitāti un darbojas tikai nakts aizsegā. «Zēnu» universā supervaroņi ir pasaules lielākās slavenības. Un līdz ar slavenības statusu nāk līdzi viss sliktais, ko varam iedomāties, – narkotikas, korupcija, uzdzīve un daudz seksa. Naivais Supermens pietvīktu tikpat sarkans kā viņa apmetnis, ja pavadītu laiku ar kādu no Enisa un Robertsona radītajiem supervaroņiem.

Gārts Eniss jau ir pazīstams komiksu un seriālu mīļotājiem, pateicoties «Priesterim» («Preacher»), ko arī raksturo melnais humors un nebaidīšanās runāt par nopietnām tēmām caur satīras prizmu. «Zēnu» autori paziņoja, ka šis komikss noteikti pārspēs «Priesteri» – var gaidīt vairāk asiņu, vardarbības un skarbu jociņu. Taču jāmin, ka tos, kurus šis «Zēnu» aspekts neuzrunās, varētu ieintriģēt veids, kādā seriāla veidotāji asredzīgi un precīzi kritizē amerikāņu kultūrai raksturīgās vērtības, kuras globalizācijas laikmetā nav paslīdējušas garām arī mums. Hiperkapitālisma apstākļu radītie nosacījumi, kuros cilvēka dzīvība jau sen ir mazāk svarīga par peļņu, aizraušanās ar kulta figūrām, akla «fanošana», bailes no citādākā, milzīgā sabiedrības polarizācija un gan slēpta, gan neslēpti agresīva ksenofobija. «Zēni» paspēj ievīt savā supervaroņu stāstā visas šīs tēmas – tās vēl vairāk izvēršot seriāla otrajā sezonā.

«Zēnu» universa supervaroņus (jeb «supus») pārrauga milzu korporācija «Vaught», kas ir radījusi iespaidīgu biznesa mašinēriju. Supervaroņi filmējas filmās, viņiem ir savi tematiskie atrakciju parki, un viņi reklamē vienu produktu pēc otra. (Zināmā mērā šī, protams, ir  asprātīga parodija par «Marvel» komiksu varoņu biznesa modeli.) Un no visiem supervaroņiem pasaulē slavenākie ir tieši Septītnieks, kura priekšgalā ir harismātiskais, blondais amerikāņu sapnis – Homelander (Antonijs Stārs). Viņam ir žilbinošs smaids, viņš glābj cilvēkus no degošām mājām, cīnās pret teroristiem, viņš it kā iemieso visas labākās amerikāņu vērtības. Katra jaunā supervaroņa sapnis ir iekļūt Septītniekā. Un tieši šādu sava sapņa piepildījumu piedzīvo Annija jeb Starlight (Erina Moriartija). Šķiet, ka beidzot viss viņas smagais darbs ir nesis augļus. Annija iepazīstas arī ar pārējiem Septītnieka dalībniekiem – Karalieni Meivu, A-Train, The Deep, Black Noir un Translucent (atvainojos, bet necentīšos neveikli latviskot visu varoņu vārdus). Kameru priekšā visi Annijas jaunie kolēģi ir jauki un brīnišķīgi, bet brīdī, kad neviens nefilmē vai nefotografē, ātri vien parādās supervaroņu patiesās sejas. No komandas gara nav atlicis vairs nekā, katrs rūpējas par sevi, pasaules glābšanas misijas ir tikai nepatīkams darbiņš, kas jāveic, lai saglābtu savu zvaigžņu statusu, turklāt daži labi varoņi izceļas arī ar Hārvija Vainstīna cienīgu uzvedību. Un viņus sargā «Vaught» korporācijas sabiedrisko attiecību speciālisti. Tā nu Annija ir iesprostota savā jaunajā dzīvē ar, teiksim godīgi, sociopātiem.

Netipiskie varoņi

Supervaroņu pretinieki parasti ir ļaundari un varaskāri psihopāti, bet ko darīt, ja paši supervaroņi arī ir šie ļaundari? Te parādās mūsu patiesie galvenie varoņi – slepena izbijušu CIP darbinieku un supervaroņu upuru komanda ar iesauku «Zēni». Tās priekšgalā ir Billijs Bučers (Kīts Urbans), kuru virza personīga vendeta. Un pavisam nejauši «Zēniem» pievienojas arī kautrīgais nūģis Hjūijs (Džeks Kveids), kura draudzene kļūst par nejaušu upuru kādas supervaroņu misijas laikā. Kopā ar pārējiem komandas biedriem – Francūzi, Mother’s Milk un vēlāk arī Kimiko – Hjūijs ar Billiju cenšas atklāt veidu, kā iznīcināt «Vaught» korporāciju un atklāt pasaulei supervaroņu patieso, korumpēto seju.

Lai arī Billija Bučera naids pret supervaroņiem neizmērojams, pateicoties Hjūijam, viņi gūst negaidītu pieeju Septītniekam, jo Hjūijs iepazīstas ar Anniju Starlight. Lai nebūtu jāatklāj pārāk daudz sižeta pavērsienu, teikšu tikai to, ka tālāk seko intrigas, asiņainas kaujas, un nāk gaismā arvien baisāki supervaroņu noslēpumi. Jo īpaši tādi, kas skar it kā perfekto Homelander. Jāsaka, tieši šis tēls ir viens no baisākajiem, kāds redzēts televīzijas ekrānos. Ja jūs kādreiz esat sapņojuši par pasauli, kurā būtu supervaroņi, pēc «Zēnu» noskatīšanās jūsu domas noteikti mainīsies.

Nepatīkamās patiesības

Kā jau visi supervaroņu stāsti, arī «Zēni» mazāk vēstī par būtnēm, kas ir apveltītas ar īpašām spējām, un vairāk parāda nepatīkamas patiesības par cilvēku dabu. Jo ar skumjām jāatzīst, ka, ja piepeši tiešām parādītos šādas superbūtnes, ir naivi cerēt, ka valdība tās neizmantotu militārām vajadzībām vai ka tās nekļūtu par lielisku peļņas gūšanas avotu. Turklāt arī jebkurš cilvēks, kuram būtu superspējas, visticamāk, tās izmantotu egoistiskos nolūkos, nevis altruistiski dotos glābt visu pasauli.

Izmantojot analoģiju ar supervaroņiem, «Zēni» arī runā par to, kā tiek mākslīgi veidoti konflikti, lai uzsāktu karadarbību, un to, kā izmantojot «karš pret terorismu» aizsegu, valdības kārto savus rēķinus un audzē militāros budžetus. Turklāt otrā sezona pievēršas vēl vienai aktuālai tēmai – naida kurināšanai un viltus ziņu nekontrolētajai izplatībai. Kāds no tēliem (neko vairāk neminēšu, lai nenolaupītu intrigu) atklāj to, cik viegli ir manipulēt ar pūli, pateicoties internetam un apelējot pie cilvēku bailēm.

Popularitātes atslēga

Lai arī «Zēnus» var saukt par antisupervaroņu stāstu, seriāla popularitāti viennozīmīgi var saistīt ar pēdējo gadu trendu ražot vienu supervaroņu filmu pēc otras. Arī seriālu jomā piedāvājums ir bagātīgs: «Netflix» piedāvā «The Umbrella Academy», Hulu – «Runaways», HBO – «Watchmen», DC Comics – «Doom Patrol», un «Marvel» papildus jau esošajiem seriāliem drīzumā piedāvās neskaitāmus «Atriebēju» franšīzē balstītus seriālus. Lai arī daudzos no uzskaitītajiem seriāliem supervaroņi jau ir daļēji antivaroņi, «Zēni» viennozīmīgi  uzvar ar savu satīrisko un skarbo skatījumu uz šiem it kā pārcilvēkiem.

Protams, jāmin, ka seriāls nav ideāls – reizēm acīmredzama ir tā veidotāju tīksmināšanās par asiņainām un vardarbīgām ainām (tiesa, tas, ka otrajā sezonā joprojām uzrodas kas tāds, kas spēj pārsteigt, ir apbrīnojami!), kā arī brīžiem satīra kļūst pārāk tieša. Jā, saprotam, ka korporācijas ir liekulīgas un mantkārīgas un, jā, mēs saprotam, ka šī sekta ir domāta kā scientologu parodija. Turklāt jāsaka: «Zēnu» veidotāji tā arī nav spējuši izvairīties no mūžīgā supervaroņu stāstu lāsta – arī šeit vīriešu tēlu motivācijās lielu lomu spēlē mirušās draudzenes un sievas. Izrādās, ka šim paņēmienam ir pat savs nosaukums – burtiski tulkojot no angļu valodas «ledusskapjošana» (fridging – angļu val.) – kas apzīmē mazāk svarīga varoņa (lielākoties sievietes) nogalināšanu vai spīdzināšanu, lai motivētu galveno varoni. Šis termins ir radies no komiksa «Zaļā laterna» 54. numura, kurā supervaroņa draudzenes līķis tika ielikts ledusskapī. Lai arī «Zēnu» veidotāji pat ir minējuši, ka gribētu no šī tropa izvairīties, šī «ledusskapjošana» ir gan Hjūija, gan Billija Bučera motivācijas pamatā.

Vēl arī brīžiem mulsinoša ir «reddit.com» vīriešu dzimtes lietotāju sajūsma par šo seriālu, kas jau robežojas ar dievināšanu. Jo īpaši izteikti tas ir antipolitkorekto un antifeministisko lietotāju vidū, kuriem patīk uzsvērt to, cik politnekorekts ir šis seriāls un ka šī iemesla dēļ to noteikti atcels. Bet diemžēl šajā ziņā būs jāviļas – nekā tik nepolitkorekta tur nav un arī sieviešu dzimuma varonēm (nu, tām, kuras netiek novāktas jau sākumā, lai vīriešiem būtu motivācija) ir pat ļoti interesanti tēli – jo īpaši otrās sezonas jaunpienācējai Stormfront (Aja Keša). Un arī atcelšana seriālam nedraud – «Amazon Studios» jau ir izziņojuši trešo sezonu, kuru plānots sākt filmēt 2021. gadā. Tā kā arī «reddit.com» aktīvisti var gulēt mierīgi.