Brūkošā sapņu pils. Seriāla "The Undoing" recenzija

Ikkatrs, kurš ieguldījis laiku seriāla vērošanā, var izvēlēties savu vainīgo, un tāds var būt jebkurš. Bērnu onkologs Džonatans, kurš krāpis sievu, psihoterapeiti Greisu. Viņu dēls, divpadsmitgadīgais Henrijs, Greisas tēvs Frenks, Greisas sirdsdraudzene Silvija vai varbūt Džonatana mīļākās vīrs Fernando. Kurš būs īstais slepkava?

Sapņu pils sardzē

Greisa Freizere (Nikola Kidmena) ir veiksmīga psihoterapeite ar doktora grādu, kuras klienti ir turīgie ņujorkieši. Viņa ik dienu redz cilvēka psihes tumšākos nostūrus un ir pieredzējusi simtiem stāstu par cilvēka dabisko tieksmi uzdot vēlamo par esošo. Greisas vīrs ir cienīts un respektēts bērnu ārsts-onkologs Džonatans Freizers (Hjū Grānts). Viņam piemīt humora izjūta, šarms un spēja manevrēt ar vārdiem tā, lai katrs ticētu Džonatana labajiem nodomiem – būt labam tēvam, ārstam un vīram. Greisa un Džonatans šķietami mīl viens otru un savu dēlu Henriju (Noa Jupe), kura kvēlākā aizraušanās ir vijoļspēle. Pienāk labdarības pasākums, kas tiek rīkots vienā no smalkākajiem Ņujorkas apartamentiem. Viesībās ierodas Greisas paciente Elena, kura, mirkstot asarās, atklāj, ka jūtas apjukusi par sevi un pasauli apkārt. Teju erotiskas spriedzes vadītas, šīs divu sieviešu attiecības iesien pirmo mezglu drīzajā slepkavības sāgā, metot ēnu uz Greisu. Nav tālu nākamais rīts, kad Henrija privātskolas vecāki saņem baisu ziņojumu. Skaistā, eksotiskā Elena ir brutāli nogalināta savā mākslinieces darbnīcā. Tikmēr Greisa cenšas sazvanīt Džonatanu, kurš notikuma rītā ir devies uz mediķu konferenci Klīvlendā. Pēc padsmit neatbildētiem zvaniem Greisas uztraukums plūst pāri robežām, un viņa mierina sevi, dodoties rutinētā pastaigā pa noslēpumainajām Ņujorkas ielām. Patiesības mirklis tuvojas. Džonatans ir pazudis bez vēsts, un Greisa abu dzīvokļa naktsskapītī atrod vīra mobilo telefonu. Šajā mirklī ir nepārprotami skaidrs, ka slepkava varētu būt Džonatans, taču līdz šai atklāsmei Greisai ejams tāls ceļš, lai cik absurdi, apdullinoši un neskaidri tas būtu. Pirmais pārsteigums – Džonatans jau trīs mēnešus bijis atlaists no ārsta darba un uzturējis romantiskas attiecības ar Elenu, kuras dēls Migels sirdzis ar retu audzēju un kuru ārstējis tieši Džonatans. Viena no seriāla galvenajām mīklām ir Greisas aklums pret Džonatanu. Cik tālu mēs esam gatavi piedot miera labad, un cik tālu esam gatavi ciest, lai nesagrūtu sapņu pils? Mēs kļūstam par lieciniekiem Greisas apskaidrībai, kas piedzimst galēji ekstrēmos apstākļos. Viņa ikdienu pavada it kā nomoda stāvoklī, kur pilsētas ainas ir uzņemtas caur sapņainu filtru, kameras fokuss ir vērsts uz atsevišķām detaļām, māju fasādēm, debesīm un kokiem. Ne velti seriāla ievada titros skan dziesma par mazas meitenes sapņiem, kuru, starp citu, izpilda Nikola Kidmena.

Vainīgie visi un neviens

Sešu minisēriju noslēdzošajā daļā iepazīstamies ar Džonatana advokāti Heiliju Fidzdžeraldi, kuru meistarīgi atveido Svazilendas izcelsmes aktrise Noma Dumezveni. Pasaules kinokritiķi prognozē, ka tieši viņa ir potenciālā kandidāte uz «Emmy» balvu par labāko sniegumu otrā plāna lomā. Viņa dod instrukcijas Greisai un Džonatanam tēlot mīlošu pāri, uz  žurnālistu apmeklētajām publiskajām tiesas sēdēm ierasties, sadodoties rokās, ne ar vienu nerunāt un neskatīties acīs. Zīmīgi, ka tuvplāni un varoņu acis seriālā parādās visbiežāk. Viņu skatieni nodod svarīgāko, emocijas, to nespēj panākt ar vārdiem. Tuvplāni ir uzbrūkoši, tieši, skatītājs tiek ievilkts varoņu privātajā telpā un nelaists vaļā. Mēs kļūstam par tiesas sēdes dalībniekiem, kuriem ir vara noteikt slepkavu, gluži kā paredzēja stāsta veidotāji.

Romāna adaptācija

Seriāla veidotāju kodols ir aktrise Nikola Kidmena, kura ir tā producente un jau iepriekš sevi pierādījusi pie darba «HBO» seriālā «Lielie mazie meli» («Big Little Lies»), kas joprojām ir pieejams vietnē «Shortcut».

Viņas jutīgais skatījums uz sarežģītām ģimeņu attiecībām ir attaisnojies arī šoreiz, par pamatu ņemot rakstnieces Džīnas Hanfas Korelicas romānu «You Should Have Known». Romāna izklāsts pamatā atbilst seriāla sižetam, tomēr seriāla izvērsumi būtiski atšķiras no literārā avota. Kā min pati Kidmena, romānā stāsts atklājas ar katru lappusi arvien vairāk, savienojot daudzos Greisas un Džonatana mīklas gabaliņus līdz stindzinošai skaidrībai. Seriāla nosacījums paredz, ka tiek būvēta spriedze, un tas nebūtu iespējams, iedziļinoties smalkā notikumu izklāstā. Romānu noteikti ir vērts izlasīt katram šī seriāla cienītājam, jo autores valodas mežģīnes savij komplicētu Džonatana un Greisas portretu un daudz vairāk ļauj izprast varoņu iekšējos motīvus. Romāna adaptācijas ideja pieder seriāla veidotājam Deividam E. Kellijam, kurš ir scenārija autors jau minētajiem «Lielajiem mazajiem meliem» un scenārija adaptēšanu atlicis uz vairākiem gadiem. Tā nu Kidmenas un Kellija kopdarbs tika realizēts, un noteikti vērts izcelt aktieru darbu, kas ir absolūti nevainojams.

Zvaigžņu komanda

Vai sociopātiskā Džonatana lomu dot britu romantisko komēdiju aktierim Hjū Grāntam bija laba izvēle? Šoreiz noteikti. Ne tikai tādēļ, ka lomas pieņemšana, pēc paša aktiera teiktā, ir bijusi iziešana ārpus komforta zonas. Viņš kino industrijā ir zināms kā visai arogants un izvēlīgs tipiņš, ar kuru sastrādāties ne katram izdodas. Kad seriāla režisore, godalgotā dāniete Sūzana Bīra, Kidmenai ieteica Grāntu, aktrise bijusi teju pārliecināta, ka Grānts lomu nepieņems. Un rezultāts ir satriecošs! Grānta atveidotais Džonatans ir reljefs, daudzšķautņains, teju grotesks tēls ar viņam raksturīgo melno humoru un sarkasmu. Tajā nav ne miņas no Grānta jaunības liderīgajiem un viegli neveiklajiem romantiskajiem varoņiem, kuru dēļ skatītāji viņu ir tā iemīļojuši. Jau būdams briedumā, Hjū Grānts atspoguļo paveca, melu nogurdināta vīra vaibstus, ko paspilgtina nesaudzīgā dienasgaisma bez īpaša grima. Grima mākslinieki pret Kidmenu ir bijuši delikātāki, un viņas rūpīgi veidotās matu lokas ir bijis sarunu objekts arī seriāla faniem tviterī. Kā liecina reitingu skaitļi, seriāls ir ārkārtīgi populārs gan ASV, gan Eiropā, kļūdams par kulta objektu.

Seriālā aicinātie aktieri ir gan no Itālijas, Austrālijas un Lielbritānijas, gan Puertoriko, Svazilendas, Venecuēlas. Populāri savās valstīs aktieri kļuvuši par zvaigžņu komandu ASV. Veidotājiem puslīdz veiksmīgi ir izdevies nepaklupt kinoindustrijas kultivētajos stereotipos. Kamēr Elenas tēls prezentē seksīgās latīņamerikāņu sievietes tēlu ar apjomīgu ķermeņa figūru par godu vizuālam baudījumam, amerikāņu «baltās vidusšķiras» pārstāvji Greisa, Džonatans un Frenks tiek nesaudzīgi nostādīti antivaroņu pozās. Piederība elitei un nauda nekādā veidā varoņus neizglābj no viņu pašu radītajām ciešanām, gluži otrādi. Izsmalcinātos, senlaicīgos mājokļu interjeros, aizgājušās aristokrātijas ieskauti, varoņi maldās ne vien pilsētas ielās, bet nostalģiski klimst paši savās sapņu pilīs un brīvdienu mājās kā tādi spoki, neatpazīdami paši sevi. Sūzana Bīra, dēvēta par otro slavenāko dāņu režisori pēc Larsa fon Trīra, šī stāsta vizualizēšanai nešķiet nejauša izvēle. Pirmkārt, Kidmena savu projektu vadošajos amatos mēdz izvēlēties sievietes. Tas patiešām ir svētīgi, tomēr negribētu to uzsvērt kā kaut ko obligātu, lai radītu dzimumu līdzsvaru industrijā. Gluži vienkārši šāds lēmums stāstam ir nācis tikai par labu. Bīra ir saņēmusi «Oskaru» par kinofilmu «Labākā pasaulē», kā arī citus kino apbalvojumus. Viņas interešu lokā vienmēr ir bijušas sarežģītas attiecības ģimenē un tas, kā mainās cilvēka būtība traģēdijas klātbūtnē. Režisore prot pasniegt šos stāstus gudri, daudzšķautņaini un bez moralizēšanas, un arī «Posts» nav izņēmums.