Žurnālists Aivis Ceriņš atvainojas par "milzīgo brēku", izplatot, visticamāk, nepatiesas ziņas
Šodien, 13. novembrī, mikroblogošanas vietnē "Twitter" žurnālists, "RīgaTV24" ētera personība Aivis Ceriņš bija publicējis ierakstu, apgalvojot, ka kāds 17 gadus vecs jaunietis vārdā Emīls saņēmis pozitīvu Covid-19 testu, lai arī uz pārbaudi nemaz nebija aizgājis. Tikmēr "Centrālā laboratorija" norāda, ka ziņojums nav patiess - konkrētā persona testu ir veikusi un tas esot negatīvs.
Publicētais ieraksts, kurā Ceriņš bija pievienojis arī it kā saņemtu analīžu lapu, tagad no sociālajiem tīkliem jau izdzēsts.
Šobrīd skaidrojam no kāda avota ir saņemts paziņojums. Ja tas būs viltus,tad vērsīsimies @Valsts_policija ar visu informāciju.
— Aivis Ceriņš (@CerinsAivis) November 13, 2020
Viņš norāda, ka tiekot skaidrots, no kāda avota paziņojums saņemts.
Vēlos darīt zināmu, ka uzticos @SPKCentrs & @C_Laboratorija darbam un profesionalitātei.
— Aivis Ceriņš (@CerinsAivis) November 13, 2020
Ar savu šīs dienas pausto ziņu es vēlos novērst iesaistīto iestāžu,iespējamu, vārda ļaunprātīgu izmantošanu.
Tāpat viņš ierunātā video atvainojas par šādu, visticamāk, nepatiesu ziņu izplatīšanu.
— Aivis Ceriņš (@CerinsAivis) November 13, 2020
Jau ziņots, ka Covid-19 laikā strauji izplatījušās dažādas viltus ziņas.
Daļa no šādu ziņu izplatītājiem ir identificējami, bet ir arī tā sauktie troļļi. “Šādu metodi izmanto gan individuālas personas, gan organizācijas dažādu mērķu sasniegšanai. Jāatzīmē, ka sociālās tīklošanas platformas (piemēram, Facebook, Twitter) ir pateicīga vide, lai marginālās, plašākai sabiedrībai nezināmās interneta vietnēs ievietotu dezinformāciju vai nepatiesas ziņas nogādātu auditorijai. To veicina attiecīgo platformu nepietiekama aktivitāte šāda satura izplatīšanas ierobežošanā,” iepriekš raidījumam "de facto" norādīja Valsts drošības dienestā.
Dienests arī secinājis, ka sabiedrības noturība pret dezinformāciju un viltus ziņām ir nepietiekama, jo absolūts vairums personu šāda veida saturu izplata tālāk, pašiem to neveidojot, kā arī neapzinās savas rīcības sekas un negatīvo ietekmi uz sabiedrisko kārtību un drošību. Nesen Valsts kancelejā izveidots Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments, kura viens no uzdevumiem ir gādāt, lai šāda veida informācija nepieņemtos spēkā. Tomēr tur uz šādu vēstījumu izplatīšanos tikai noskatās, bez reāla piedāvājuma, kā to apturēt.
