Kamēr kultūrā un medijos krīze, ministrs Nauris Puntulis pandēmijas laikā aicina uz savu koncertu
Kamēr valdība pastiprina ierobežojumus Covid-19 izplatībai un apkarošanai, viens no tās sastāva locekļiem - kultūras ministrs Nauris Puntulis - vienā mierā aicina pulcēties viņa paša koncertā jaunajā kultūras centrā "Ulbrokas pērle".
Smago darba nedēļu, kurā gan lemts par to, ka sabiedriskajā transportā atkal ir obligāta sejas masku lietošana, gan sasteigti skatīti likumprojekti par medijiem svarīgiem jautājumiem, Puntulis piektdienas vakarā noslēgs ar koncertu "Brigadieris" - kultūras centrā Ulbrokā priecēs ar Raimonda Paula jaunības dienu mūziku.
Kā vēstīts pasākuma programmā, Latvijas Nacionālās operas un baleta solists Nauris Puntulis uzstāsies koncertprogrammā "Brigadieris", kas ir "muzikāla satikšanās ar Raimondu Paulu viņa jaunības dienu mūzikā".
"Sešdesmito gadu dziesmas no latviešu estrādes vēstures “putekļainā plaukta” dienas gaismā izceļ Nauris Puntulis," teikts koncerta pieteikumā.
Bet kultūras ministrs pats akcentē: "Esmu šo programmu lolojis vairāku gadu garumā. Man šķiet, Maestro agrīnās daiļrades posms, kam raksturīga izteikta džeza mūzikas ietekme, ir pārāk maz iepazīts, vai nepelnīti aizmirsts. Programmā "Brigadieris" esam apvienojuši atšķirīgo un šķietami nesaderīgo, neesam vairījušies no dziesmām ar izteikti laikmetam raksturīgiem sociāliem dziesmu tekstiem, bet muzikālās vērtības pasvītro jaunās paaudzes džeza pianiste Marika Šaripo, pieredzējušais mūziķis Raimonds Macats un LNOB solists Nauris Puntulis.
Interesanti, ka kolhoza terminoloģija Puntuļa uzstāšanās reizēs neizskan pirmo reizi. Iepriekš viņš kopā ar grupas "Pērkons" biedriem dziesmā "Kukurūza" no skatuves skandināja: "Tu esi sārtvaidze brigadiere \ Es kolhoza traktorists stalts", bet tagad jau līdz "brigadierim", kā vēsta koncertprogrammas pieteikums, "uzkalpojies" ir pats.
Kā zināms, Kultūras ministrijai darba šonedēļ netrūkst. Šodien - dienā, kad Puntulis tautu aicina uz savu koncertu, - Ministru kabineta sēdes darba kārtībā norādīts, ka paredzēts izskatīt ar valsts budžeta likumprojektu saistītos jautājumus, tai skaitā likumprojektus “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”.
Visas izmaiņas augstāk minētajos normatīvajos tiesību aktos tiešā veidā būtiski negatīvi ietekmēs preses izdevēju darbības nozari, turklāt neviena no minētajām izmaiņām nav tikusi apspriesta ar nozares pārstāvjiem. Minētās izmaiņas ir izstrādātas steigā, neiedziļinoties preses izdevējdarbības specifikā un neņemot vērā dramatiskās sekas, kādas tā atstās uz nozari. Latvijas Preses izdevēju asociācija jau paudusi bažas, ka nav izvērtēti šo grozījumu dažādie aspekti: ietekme uz nodarbinātību, kā arī uz valsts budžetu ilgtermiņā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, preses izdevēji izsaka kategorisku protestu un aicina atlikt visu minēto likumprojektu izskatīšanu līdz brīdim, kamēr atbildīgās ministrijas apspriedīs potenciālās izmaiņas ar nozares pārstāvjiem.
Kā norāda vairāki mediju pārstāvji, tiesiskā valstī nav pieņemami izskatīt daudzām nozarēm tik būtiskus normatīvos aktus, neiesaistot šo jomu pārstāvjus. Šis normatīvais akts skar tās nozares, kas vissmagāk izjuta un turpina izjust Covid-19 izraisīto krīzi. Šāds nodokļu slogs ne vien neļaus tām atkopties, bet var iznīcināt pavisam.
Citi preses pārstāvji norāda, ka valdībai trūkst izpratnes par finanšu stāvokli nozarē: naudas ir tik, cik tās ir, ja to paņems valsts sociālām vajadzībām, tad nodarbinātie saņems daudz mazāk un nemaz nebūs priecīgi par šādu risinājumu. Par normatīvo aktu maiņu varētu runāt vien pēc Covid-19 krīzes, turklāt sadarbībā ar kultūras iestādēm. Tātad vispareizākais būtu lūgt šo visu apstādināt līdz Covid-19 krīzes beigām.
