Kirovs Lipmans beidzot apdrošinās dzīvību - pēc Rebenoka slepkavības viņš nobažījies par savu drošību

Ir aizritējis pusgads kopš pandēmijas sākuma. Kā jūs šo pārmaiņu laiku gan kā cilvēks, gan kā uzņēmējs esat izdzīvojis?

Diezgan bēdīgi. Tādā ziņā, ka esmu aktīvs cilvēks un man ir ļoti grūti iztikt bez kontaktēšanās. Bet par pārējo – nekādas vainas. Rūpniecība strādā, pats personīgi katru nedēļu esmu rūpnīcā, pat divreiz vai trīsreiz. Ar apgrozījumu iet normāli, paldies Dievam, vismaz pagaidām. Viss ir tā, kā vajag, esam virs budžeta grafika.

Kā bija ar piegādēm, kad viss bija nostopēts?

Mēs laikus reaģējām, un jau tad, kad viss tikai tikko sākās, pasūtījām daudzreiz vairāk, nekā bija paredzēts mēneša budžetā. Ar laiku tā problēma izvērtās ļoti nopietna, it īpaši ar izejmateriāliem, kas tiek pasūtīti no Ķīnas un Indijas. Bet pagaidām dzīvojam.

Un kā ar eksportēšanu?

Nē, ar to viss labi. Vienīgais, ka mums ir nedaudz sarežģīti ar debitoru parādu, jo ir valstis, kas nevarēja savlaicīgi samaksāt un velk garumā. Tas ir diezgan nepatīkami. Parādi jau ir bijuši arī iepriekš, bet ne tādā līmenī kā šogad. Bet viss pārējais – normāli.

Personīgi man emocionāli smagākais laiks bija tieši pavasarī, kad bija stingrie ierobežojumi tikties ar cilvēkiem. Man grūtāk ir arī tāpēc, ka rūpniecība ir ne tikai Latvijā, bet arī Slovākijā un Igaunijā, un viņi jau bija pieraduši, ka es regulāri tur iebraucu, lai tiktos, pārrunātu daudzus jautājumus. Šogad visa komunikācija noritējusi tikai ar interneta starpniecību, pa telefonu. Bija dažas jaunas iemaņas, ko nācās apgūt, bet galīgi jau pirmoreiz ar pīpi uz jumta neesmu – savulaik tomēr strādāju vadošā amatā Skaitļošanas centrā.

Ko domājat par Pāvela Rebenoka slepkavību? Presē minēts, ka viņš bija jūsu ģimenes advokāts.

Gribētu nedaudz paskaidrot – es personīgi jau sen ar viņu vairs nestrādāju.

Mēs ar viņu nekontaktējāmies kopš brīža, kad viņš man līdz galam neatrisināja problēmas ar "Liepājas metalurgu". Profesionāli sadarbību pārtraucām, un mums bija citi juristi, ar ko strādājām. Bet ar Rebenoku mūsu attiecības pēdējā laikā bija tādā līmenī kā “labdien”, “sveiki”, “kā iet?”, nekā vairāk.

Kā cilvēku es viņu cienīju, nebiju iedziļinājies viņa lietās, manā skatījumā viņš bija normāls cilvēks. Bet no laika, kad kontaktējos ar viņu ļoti bieži, gandrīz katru dienu, bija atstājis kompetenta cilvēka iespaidu.

Par Pāvela Rebenoka nāvi – es nedomāju, ka viņa noslepkavošana bija aplaupīšanas dēļ. Man ir cits viedoklis. Uzskatu, ka šī slepkavība ir pasūtījums, obligāti!

Ir sanācis aizdomāties, no kuras puses, jūsuprāt, vējš pūš?

Negribētu skaļi par to runāt, jo ar lietas izmeklēšanu tagad nodarbojas policisti, un nebūtu pareizi, ja es nu izteiktu minējumus. Tas, par ko esmu pārliecināts, – tas ir ļoti cieši saistīts ar "Olainfarm"!

Pāvelam Rebenokam savulaik arī piederēja "Grindeks" akcijas. Vai tas tā bija līdz brīdim, kad pērn jūs no mazākumakcionāriem izpirkāt visas akcijas, kļūstot par simtprocentīgu uzņēmuma īpašnieku?

Viss beidzās ar to gājienu, ko izdarīju pēc Liepājas metalurga, kas bija neveiksme no viņa puses. Manā uztverē šī lieta varēja beigties citādi...

Ja precizējam – vai Pāvels Rebenoks izgāzās šajā procesā?

Jā, viņam neizdevās attaisnot uz sevi liktās cerības. Un viņš saprata, ka ar mani turpmāk nevarēs sadarboties, tāpēc laikam arī pārdeva savas akcijas.

Vai šajā brīdī, kad ik pa laikam notiek aizdomīgas cilvēku bojāejas un slepkavības, arī pats personīgi esat nobažījies par drošību mūsu valstī?

Tas ir drausmīgi. Uzskatu, ka mums ir ļoti švaks līmenis aizsardzības ziņā. Manā uztverē, bija neētiski uzreiz konstatēt, kāpēc tas notika. Mūsu ministrs pateica, ka vienīgais iemesls ir zādzība. Tā nedrīkstēja teikt, kamēr lieta nav līdz galam atrisināta. Tas man ļoti nepatīk.

Protams, arī pašam par savu drošību kaut mazliet jādomā. Arī es par savu drošību rūpējos, lai gan līdz Rebenoka slepkavībai nebija pat domas, ka es justos nedroši šajā valstī. Un kāpēc gan lai tā būtu – esmu tomēr atpazīstams cilvēks, man daudzi ir pazīstami... Dzīvoju valstī, kurā, kā man vecāki ir teikuši, man aiz sevis ir jāatstāj kaut kas labs. Zinu, ka to viņi man teica tikai tādēļ, lai nebraucu prom no Latvijas, neraugoties uz to, ka daudzi citi no dzimtas ir aizbraukuši uz Ameriku, uz Angliju. Bet tas, kas tagad notiek mūsu zemē, mani tiešām satrauc!

Kādus drošības pasākumus savā dzīvē, savā ikdienā, esat bez ilgas domāšanas ieviesis?

Man ir gan signalizācija, gan videonovērošana, gan apdrošināšana, gan sargs – reāls cilvēks, policists, kurš manu īpašumu Bulduros sargā jau kopš pirmās dienas, kad jaunajā mājā atvēru durvis. Nu jau kopš tās dienas ir aizritējuši 20 gadi.

Kādreiz ir nācies izmantot miesassargu pakalpojumus?

Tikai vienu reizi, kad Liepājas metalurgā bija viena ļoti nepatīkama situācija – bija jābrauc uz tiesas sēdi, un tad gan paņēmu sev apsardzi. Jo konfliktā iesaistītie partneri uzvedās ļoti negatīvi, pat izteica reālus draudus.

Bet šis gadījums ar Pāvelu Rebenoku tiešām ir radījis uztraukumu. Tas pat ir nevis uztraukums, bet ļoti nepatīkama sajūta.

Vai esat savu dzīvību apdrošinājis?

Jau vismaz piecus gadus man ir veselības apdrošināšana un apdrošināšana nelaimes gadījumiem, un tagad pēdējo notikumu iespaidā domāju arī par dzīvības apdrošināšanu. To vajadzētu darīt – saistībā ar šo gadījumu ir reāls pamats šādiem apsvērumiem. Iesaku arī citiem par to sākt domāt.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" jaunākajā numurā!