Tomam Grēviņam veikta operācija - viņš nokritis no velosipēda un salauzis roku

Grēviņam ir salauzts labās rokas elkonis – viņam konstatēts laterālā kondiļa lūzums, tāpēc nepieciešama operācija. Šajā traumā Toms iedzīvojās pagājušās ceturtdienas rītā, kad ar velosipēdu devās uz darbu radio. „Atskrūvējās dubļu bleķis, nobloķēja priekšējo riteni. Kritu pāri velosipēdam un piezemējos uz elkoņa. Labi, ka tas notika uzreiz aiz krustojuma, nebiju vēl uzņēmis ātrumu. Iespējams, ka kritiena sekas tad būtu vēl smagākas,” notikušo atstāstīja Toms.

Pēc kritiena viņš apjukumā nezināja, kur nolikt bojāto velosipēdu, ar kuru vairs nebija iespējams pārvietoties, turklāt līdzi nebija paņemta arī velosaslēga atslēdziņa, lai braucamo droši pieslēgtu. „Aizstūmu to un paslēpu aiz miskastēm, izsaucu taksi un braucu uz radio studiju,” pastāstīja Grēviņš. Tur viņš nostrādāja savu rīta raidījuma cēlienu, kura laikā spēja pat pajokot: „Ar labo roku riktīgi nav lāgā, bet aizdomājos, ka man to īsti nevajag. Jo pie radio pults varu pastrādāt ar vienu roku. Lēnāk viss notiek, bet sanāk.”

Bet pēc darba kolēģi Tomu aizveda uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, kur pēc veiktā rentgena ārsti paziņoja, ka viņam lauzta roka un nepieciešama operācija. „Man radio bija visi grafiki jāsakārto un vēl daži iepriekš ieplānotie darbi jāizdara, tāpēc nevarēju ļaut operēt uzreiz. Uzlika pagaidu ģipsi, un šodien dodos uz slimnīcu,” svētdienas rītā žurnālam "Kas Jauns" teica Toms Grēviņš, piebilstot, ka pēc operācijas viņam ģipsis nebūšot vajadzīgs: „Būs interesanti, kā varēšu pastrādāt. Bet es tikšu galā! Vienīgi man ir ļoti pretīga „iziešana” no narkozes. Ir bijusi nelāga pieredze.”

Diemžēl nu Toms Grēviņš ir ne tikai ar lauztu roku, bet arī bez velosipēda, jo, kad paziņas devušies pēc Toma braucamā, tas noliktajā vietā vairs nebija atrodams. „Nav jau nekāds brīnums, ka velosipēdam „pieauga kājas” – ja kaut kas nolikts pie miskastēm, turklāt sabojāts, loģiski, ka kādam ienāca prātā, ka šis velo izmests atkritumos. Tagad domāju, ka drošāk būtu bijis aizstumt uz turpat netālu esošo Banku augstskolu un atstāt riteni stāvvietā, bet pēc kritiena tajā brīdī sāpes un apjukums neļāva pieņemt pareizāko lēmumu,” atzīst Grēviņš un piebilst: „Patiesībā es jau kādu minūti pirms kritiena pamanīju, ka ar to dubļu bleķi kaut kas nav kārtībā, taču nebija, ar ko to pieskrūvēt. Tagad man ir mācība, ka vienmēr jāvadā līdzi velo remontkomplekts.”

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!