Žoržs Siksna krīzes laikā gatavs uzstāties kaut bez samaksas

„Emocionāli šo laiku izturēt nav viegli. Šī nostopēšana ir briesmīga, īpaši tādiem cilvēkiem kā man, kas pieraduši strādāt regulāri. Piektdienas, sestdienas un svētdienas man lielākoties pagāja uzstājoties, bet tagad ir ļoti nomācoša tukšuma izjūta. It īpaši nedēļas beigas ir smagas. Un biedējošākais ir tas, ka šiem apstākļiem vēl neredz ne galu, ne malu,” nopūšas skatuves mākslinieks, atklādams, ka emocionālo spriedzi cenšas mazināt, dodoties regulārās, vismaz pāris stundu garās pastaigās pa Daugavmalu kopā ar nepilnu gadu veco dēlu Jēkabu.

Dzīvo no iekrājumiem un cer uz parādu atgūšanu

„Dzīvoju pie savas jaunās sievas Ķengaragā, un sava privilēģija mums ir – tā ir blakus esošā Daugava un promenāde, brīnišķīga vieta pastaigām,” smaidot teic dziedātājs, kurš ar mīļoto sievieti un dēla mammu Annu Zaicevu apprecējās aizvadītā gada 16. jūlijā. Anna, kura pēc kāzām pārgāja vīra uzvārdā, ir 22 gadus jaunāka par Žoržu, un skatuves mākslinieks atzīst, ka sievas jaunība un enerģiskums arī viņam liek justies jaunākam par saviem gadiem. Turklāt Anna arī pamazām pārņemot menedžmenta pusi Žorža koncertu organizēšanā. „Man ir jauna, aktīva sieva, viņa palīdz ar menedžmenta lietām. Viņa arī tehnoloģijas labāk par mani pārzina. Ar pasākumu rīkošanas kompānijām esmu kļuvis piesardzīgs,” atzīst Žoržs, kas patlaban ģimeni uztur no iekrājumiem. „Labi, ka tie drusku bija, neraugoties uz to, ka esmu Hruščova laika puika – mana paaudze, kas ir pēckara paaudze, lielākoties tomēr nedaudz ir tādi pofigisti, kas dzīvo no rokas mutē. Diemžēl ir koncertu rīkotāji, kas vēl nebija norēķinājušies par maniem koncertiem, un apzinos, ka pandēmijas dēļ šos parādus būs grūtāk piedzīt. Pašlaik šie līdzekļi noderētu, tomēr ceru, ka krīze neieilgs un iztiksim,” spriež Žoržs Siksna.

„Uzskatu, ka cilvēkiem vajadzētu būt akurātākiem, ja nevēlamies, lai šis tiek pārlikts no aprīļa uz maiju, no maija uz jūniju vai pat no jūlija uz augustu,” saka mūziķis.

Prognozē, ka šovbiznesā uzpūsto cenu burbulis plīsīs

Žoržs prāto, ka Covid-19 izraisītā krīze ieviesīs lielas korekcijas uzņēmējdarbības vidē, tostarp pasākumu rīkošanas jomā. „Esmu pārliecināts, ka daudzi atkritīs un šis laiks daudz ko izsijās. Mums jau arī cenas bija nejēgā „uzpūstas”. Manā jomā, piemēram, bieži vien summas bija pārspīlēti augstas nevis tāpēc, ka es ceļu savu cenu, bet pavadošo muzikantu dēļ, kuriem beidzamajos gados bija tendence sevi finansiāli pārvērtēt. Aizbrauca uz Krieviju, pamēģinājuši, ka var, tur pelnīja milzu naudu un arī Latvijā spēlēja, maksu nenolaižot. Žēl, ka viņi nesaprot – ne jau viņu pavadījums ir vajadzīgs, ne jau viņu bungu spēle, ne aparatūra, bet gan solists svarīgs, kas tās dziesmas izpilda. Tas ir pilnīgs absurds, ka pavadošie mūziķi reāli sāk sevi augstāk vērtēt par izpildītājiem, ar ko brauc uz koncertiem!

Tāpat cenas „uzpūtuši”, protams, ir arī pasākumu rīkotāji. Kad sanāk uzzināt tās summas, ko viņi prasa klientiem par mākslinieku uzstāšanos, mati ceļas stāvus. Šīs summas ir daudzreiz augstākas par tām, ko par savu uzstāšanos prasa pats mākslinieks,” neslēpj Žoržs Siksna.

Būtu gatavs dziedāt kaut par velti

Žoržs Siksna ir daudzreiz uzstājies veco ļaužu pansionātos un citos labdarības pasākumos, kur dziedājis bez atlīdzības. Viņaprāt, katra mākslinieka pienākums ir kādreiz sniegt koncertus, neprasot samaksu.

„Tagad, kad jānīkst bezdarbībā, nu jau būtu gatavs kaut par velti uzdziedāt, lai būtu vismaz kaut kāda darbība. Diemžēl nav jau kur un kam. Visi esam pašizolējušies, visi esam vienā laivā. Tāpat kā Raimonds Pauls savā cienījamajā vecumā aizvien ir aktīvs un darbīgs, arī es vienmēr esmu bijis regulārā rosībā. Nedēļas nogalēs vienmēr zināju, ka mājās nebūšu. Vai tie bija privāti vakari, vai lielie koncerti. Galvenais, lai ir darbība. Kaut par velti,” saka Žoržs.

Vaicāts, ja šī dīkstāve vilksies un vilksies, vai viņš ietu dziedāt, piemēram, uz ielas Vecrīgā, kaut par brīvu, kaut tiem dažiem garāmgājējiem par prieku? Vienkārši, lai varētu padziedāt. Uz šo jautājumu Latvijas estrādes zvaigzne nopietni atbild kategoriski noliedzoši, argumentējot: „Nē, tur ir spēcīgāki konkurenti par mani, piemēram, Uldis Leiškalns. Ielu muzicēšanā ir citas prasības, vajadzīga specifiska meistarība un iemaņas. Jāzina pareizā vieta, kur stāvēt, virziens, kā stāvēt un ko dziedāt. Bet man ielu dziedāšanas iemaņu nav. Es labāk uzdziedu cilvēkiem ģimenes svētkos, sniedzu kādam privātu koncertu kādā jubilejā. Biežāk gan mani aicina uz 80, 90 gadu jubilejām, bet pagājušogad uzaicināja arī uz vienas smukas meitenes 18. dzimšanas dienu. Ceru, ka vismaz ģimeņu svinībās būs iespēja tuvākajā laikā uzstāties,” cerīgi noskaņots ir dziedātājs, kurš tagad laiku vada, sekojot līdzi ziņām, klausoties mūziku, un cītīgi nododas dēla audzināšanai.

„Daudz staigāju, katru dienu vismaz pāris stundu, lai varētu emocionālo izturēt spriedzi. Dodos pastaigās ar dēlu, viņam arī svaigs gaiss ir vajadzīgs. Priecājos, ka viņš man ir, ka nav bezjēgā kaut kur jāiet,” stāsta dziedātājs Žoržs Siksna. „Protams, ir brīnišķīgi, ka man ir laiks, ko pavadīt kopā ar mazo. Jēkabam tagad 11 mēneši, aprīļa vidū būs gadiņš. Nu jau pieceļas kājās un pieturoties sāk mēģināt staigāt. Jā, dēliņš man ir brīnišķīga dāvana, un novērtēju, ka varu būt līdzās viņam šajā laikā, kad bērns aug, katru dienu ko jaunu iemācās. Kad bija aktīva koncertdarbība, bieži bija tā – atbraucu mājās naktī, viņš jau guļ,” smaidot teic dziedātājs.