20. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1988. gadā Anastasija Kuļikova - sporta vingrotāja.

1981. gadā Aleksejs Širokovs - hokejists.

1960. gadā Gintars Rinkevičs - diriģents.

1959. gadā Jānis Kols - Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas valdes priekšsēdētājs.

1949. gadā Juris Jelāgins - lektors LU Tiesību teorijas un vēstures katedrā.

1943. gadā Vitālijs Zirdziņš - Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes dekāns.

1881. gadā Jānis Balodis - Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks, ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, bijis Latvijas kara ministrs, bijis Latvijas tieslietu ministrs. Viens no galvenajiem 15. maija valsts apvērsuma organizētājiem, Valsts un Ministru prezidenta biedrs, oficiāli otrā persona valstī aiz Kārļa Ulmaņa līdz aiziešanai no amatiem 1940. gada 5. aprīlī (miris 1965. gadā).

Jubilāri pasaulē

1990. gadā Čiro Immobile - itāliešu futbolists.

1988. gadā Rianna - barbadosiešu dziedātāja.

1985. gadā Jūlija Volkova - krievu dziedātāja ("t.A.T.u.").

1977. gadā Stefons Mārberijs - amerikāņu basketbolists.

1975. gadā Braiens Litrels - amerikāņu mūziķis ("Backstreet Boys").

1971. gadā Jari Litmanens - somu futbolists.

1967. gadā Kurts Kobeins - amerikāņu mūziķis ("Nirvana", miris 1994.gadā).

1966. gadā Sindija Krauforde - amerikāņu supermodele.

1963. gadā Čārlzs Bārklijs - amerikāņu basketbolists, divkārtējs olimpiskais čempions, 11 reizes piedalījies NBA "Visu zvaigžņu" spēlē.

1963. gadā Ians Brauns - britu dziedātājs ("Stone Roses").

1957. gadā Glens Henlons - kanādiešu hokejists un treneris.

1951. gadā Gordons Brauns - bijušais Lielbritānijas premjerministrs.

1949. gadā Ivana Trampa - čehu modele, tagadējā ASV prezidenta Donalda Trampa pirmā sieva, viņa trīs bērnu māte.

1948. gadā Kristofers Pisaridess - kipriešu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1947. gadā Pīters Osgūds - angļu futbolists (miris 2006.gadā).

1945. gadā Džordžs Smūts - amerikāņu astrofiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā.

1942. gadā Fils Espozito - kanādiešu hokejists un treneris.

1937. gadā Roberts Hubers - vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1937. gadā Nensija Vilsone - amerikāņu dziedātāja.

1927. gadā Sidnijs Puatjē - amerikāņu aktieris, režisors un diplomāts, "Oskara" balvas ieguvējs.

1927. gadā Ibrahims Ferrers - kubiešu mūziķis ("Buena Vista Social Club", miris 2005.gadā).

1927. gadā Ibērs de Živenšī - franču modes dizaineris (miris 2018. gadā).

1925. gadā Roberts Oltmens - amerikāņu kinorežisors (miris 2006.gadā).

1912. gadā Pjērs Buls - franču rakstnieks (miris 1994.gadā).

1904. gadā Aleksejs Kosigins - Padomju Savienības premjerministrs (miris 1980.gadā).

1901. gadā Muhammads Nagibs - Ēģiptes prezidents (miris 1984.gadā).

1844. gadā Ludvigs Bolcmans - austriešu fiziķis (miris 1906.gadā).

1844. gadā Džošua Slokums - kanādiešu jūrnieks un piedzīvojumu meklētājs (miris 1909.gadā).

1759. gadā Johans Khristians Reils - vācu mediķis, psihiatrijas termina autors (miris 1813.gadā).

1753. gadā Luijs Aleksandrs Bertjē - Francijas maršals (miris 1815.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā mūžībā dodas katoļu priesteris, profesors un latīņu valodas pasniedzējs Rīgas Garīgajā seminārā Jānis Vaivods. Pēdējos mūža gadus priesteris pavadīja Viļānos, kur darbojās priesteru mariāņu kongregācijas kalpošanā.

2006. gadā ar oficiālo sagaidīšanu Jeruzalemē oficiāli sākas Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Izraēlā. Tam seko abu valstu prezidentu - Vīķes-Freibergas un Mošes Kacava - un delegāciju tikšanās. Dienas gaitā prezidente tiekas ar Izraēlas ārlietu ministri Cipi Livni. Īstenojot vizītes ekonomikas programmu, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) ar Izraēlas ārlietu ministri Livni paraksta abu valstu valdību konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

2004. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga aicina Zaļo un zemnieku savienības deputātu Induli Emsi uzņemties jaunās valdības veidošanu. 9.martā Saeima ārkārtas sēdē apstiprina Emša vadīto Ministru kabinetu, kuru veido Zaļo un zemnieku savienība, Tautas partija un Latvijas Pirmā partija.

2003. gadā notiek pirmā Vides konsultatīvās padomes sēde, kurā par padomes priekšsēdētāju tiek ievēlēts Latvijas Vides aizsardzības fonda Konsultatīvas padomes pārstāvis Rīgas domnieks un Rīgas zoodārza darbinieks Ingmārs Līdaka.

2003. gadā Latvijas Ārlietu ministrija Krievijas vēstniecībai iesniedz notu, kurā vērš uzmanību uz to, ka netiek pildīta Latvijas un Krievijas vienošanās par naftas vada ekspluatāciju. Lai attīstītu izdevīgu sadarbību, Latvijas un Krievijas valdību vienošanās par kopīgu darbību Latvijas teritorijā esošā naftas vada un naftas produktu vada ekspluatācijā tika parakstīta 1993.gada 2.jūnijā.

2002. gadā starp AS "Latvijas gāze" (LG) un AS "Ventspils nafta" (VN) tiek parakstīts līgums, pēc kura VN no LG iegādājas viesnīcu - dziednīcu "Rīgas līcis".

2001. gadā notiek preses konference, kurā "TV3 Zviedrija" programmu direktors Stefans Erforss atvainojas Latvijai un latviešiem par izjusto apvainojumu saistībā ar ziņu kanālā nesen rādīto Zviedrijas neatkarīgā režisora Pola Hollandera filmu "Buy Bye Beauty". Filma bija radījusi ažiotāžu Latvijā, jo, starp citu, tajā apgalvots, ka puse Latvijas sieviešu ir pērkamas.

1999. gadā studentu korporācija "Lettgallia" par godu korporācijas 100 gadu dibināšanas jubilejai Rīgā rīko gājienu no Jāņa baznīcas līdz Brīvības piemineklim, kur tiek nolikti ziedi.

1998. gadā svinīgi tiek atklāta Banku augstskola - pirmā valsts augstskola, kura nesaņem valsts finansējumu. Mācību iestāde izmanto augstskolas ienākumus - studiju maksas, ienākumus par telpu īri, peļņu par tālākizglītības kursiem, ko pasūta bankas, firmas un Valsts ieņēmumu dienests.

1998. gadā Rīgā Latvijas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis un Itālijas aizsardzības ministrs Benjamīno Andreata paraksta vienošanos par abu valstu militārās sadarbības un sakaru attīstību.

1996. gadā Ministru kabineta apstiprinātajā privatizējamo valsts uzņēmumu sarakstā tiek iekļauti 250 uzņēmumi, arī "Ventspils nafta", "Latvenergo", VEF, "Latvijas balzams".

1995. gadā Ogrē ledus sastrēguma dēļ sākas plūdi un applūst 16 dzīvojamās ēkas.

1804. gadā Aleksandrs I apstiprina Vidzemes likumus par zemnieku tiesībām un klaušām. Pēc jaunā likuma zemnieki vairs nav piesaistīti dzimtkunga personai, bet tikai viņa novadam.

1803. gadā tiek pieņemts ukaz par brīviem arājiem, kas dod muižniekiem tiesības ar cara rezolūciju katrā atsevišķā gadījumā atbrīvot savus dzimtļaudis un pārdot viņiem zemi, ne mazāku par 8 desetīnām. Aleksandra I laikā tā kļuva brīvi tikai nepilni 50 000 zemnieku.

1214. gadā pāvests Inocents III atbrīvo Rīgas bīskapiju no Brēmenes arhibīskapa pārraudzības.

Notikumi pasaulē

2014. gadā protestu pārņemtajā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā izceļas asiņainas sadursmes un 48 stundu laikā upuru skaits pieaug līdz vismaz 77 cilvēkiem, ievainoto skaits sasniedz vairākus simtus. Daudzi demonstranti nogalināti ar vienu šāvienu galvā, kaklā vai sirdī, un notikumu vietā uzņemtajos videoierakstos redzami formās ģērbti snaiperi, kas šauj uz protestētājiem.

2005. gadā 67 gadu vecumā Kolorado nošaujas amerikāņu žurnālists un rakstnieks Hanters Tompsons, kurš kļuva slavens ar tādiem darbiem kā "Fear and Loathing in Las Vegas" ("Bailes un naids Lasvegasā").

2003. gadā Rodailendā ASV ugunsgrēkā naktsklubā "The Station" iet bojā apmēram simts cilvēki un vēl 200 tiek ievainoti.

2002. gadā 370 cilvēki Ēģiptē zaudē dzīvības pasažieru vilciena Kaira-Luksora ugunsgrēkā. Šis ir Ēģiptes traģiskākais dzelzceļa negadījums.

1998. gadā 15 gadus vecā amerikāņu daiļslidotāja Tara Lipinski Japānas pilsētā Nagano kļūst par jaunāko sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļas Ziemas olimpiskajās spēlēs.

1996. gadā divi Irākas pārbēdzēji - ģenerālleitnants Huseins Kamels un viņa brālis Sadams Kamels Huseins - sešus mēnešus pēc aizbēgšanas uz Jordāniju kopā ar savām ģimenēm atgriežas Irākā. Prezidents Sadams Huseins savus radiniekus amnestē, taču abi 23.februārī iet bojā apšaudē.

1991. gadā Albānijas galvaspilsētā Tirānā pūlis nogāž gigantisko ilggadējā diktatora Envera Hodžas statuju.

1990. gadā PSRS parlamenta līderi iesniedz likumprojektu, kas dod republikām tiesības atdalīties no Padomju Savienības.

1986. gadā Padomju Savienība sāk jaunu kosmosa izpētes ēru, palaižot misijā pasaules lielāko kosmosa staciju "Mir".

1985. gadā katoliskā Īrija legalizē kontracepcijas līdzekļu tirdzniecību.

1962. gadā Džons Glens kļūst par pirmo amerikāņu astronautu, kas aplidojis zemeslodi. Viņa lidojums "Mercury" kapsulā "Friendship VII" ilgst gandrīz piecas stundas.

1943. gadā Otrā pasaules kara laikā Amerikas kinostudiju amatpersonas atļauj militāristiem cenzēt filmas.

1942. gadā Otrajā pasaules karā Japāna iebrūk portugāļu Timorā, izraisot Portugāles protestus.

1872. gadā Ņujorkā tiek atklāts Metropoles mākslas muzejs.

1835. gadā zemestrīce izposta Konsepsjonas pilsētu Čīlē.

1816. gadā Romas "Teatro Argentina" ar izgāšanos beidzas Džoakīno Rosīni operas "Seviljas bārddzinis" pirmizrāde.

1810. gadā tiek izpildīts nāvessods tiroliešu patriotam Andreasam Hoferam, kurš vadīja sacelšanos pret Napoleona spēkiem.

1798. gadā Francijas maršals Luijs Aleksandrs Bertjē atceļ pāvesta Pija VI varas pilnvaras.

1547. gadā Vestminsteras abatijā par Anglijas karali tiek kronēts Edvards VI.

1472. gadā Norvēģija kā pūra maksu nodod Orkneju un Šetlendas salas Skotijai.