TV
2020. gada 4. janvāris, 08:10

Distopija feminisma kažokā. Seriāla "Kalpones stāsts" recenzija

Alvis Gļeba

Žurnāls "Rīgas Viļņi"

Straumēšanas vietņu seriāli skatītāju vidū ir iecienīti jau ilgi, bet prestižu tie sākuši izcīnīt salīdzinoši nesen. «Hulu» veidotais «Kalpones stāsts» tikai divus gadus iepriekš kļuvis par pirmo jebkuras straumēšanas vietnes ražojumu, kas saņēmis «Emmy» balvu kā labākais seriāls.

Tomēr daudz skaļākas atbalsis sacēla seriālā redzamais sievieštiesību attēlojums – tiešs, spēcīgs, pretrunīgs un šokējošs. Patlaban «Kalpones stāsts» kļuvis par daudz nozīmīgāku darbu, nekā tā veidotāji varēja cerēt.

Baiss stāsts vēl baisākā pasaulē

«Kalpones stāsta» pamatā ir rakstnieces Margaretas Atvudas 1985. gada grāmata ar tādu pašu nosaukumu. Šī grāmata ir svarīgs mūsdienu feministiskās literatūras darbs, kas palīdzēja nostiprināt Atvudas rakstnieces reputāciju. Grāmatā parādīta distopiskā ASV, kuru ir skārusi globāla demogrāfijas krīze. Lai risinātu šo krīzi, ļaudīm, jo īpaši sievietēm, atņem tiesības uz brīvību. Bet sievietes, kuras valdība klasificē kā auglīgas, nodēvē par Kalponēm, un viņas ir spiestas radīt pēcnācējus ietekmīgām ģimenēm.

Stāsts seko līdzi galvenās varones Ofredas dzīvei verdzībā kā vienai no šādām Kalponēm. Ar mērķi aktualizēt grāmatā paustās idejas seriālā stāsts tiek modernizēts, lai pielāgotos mūsdienu skatītājiem. Sākotnēji «Kalpones stāsts» bija paredzēts kā miniseriāls vienas sezonas garumā, kura stāsts beidzas turpat, kur grāmata. Tomēr negaidītā popularitāte seriāla veidotājus teju vai piespieda stāstu turpināt. Sākot ar otro sezonu, seriāls turpina un paplašina grāmatā aprakstīto pasauli.

Seriālā attēlotā Amerika izcietusi otru pilsoņu karu, kurā uzvarējušais totalitārais režīms ir pārņēmis varu ar reliģijas palīdzību. Tās pamatā ir vistiešākā patriarhija, kur sievietes uzskata par grēcīgām, tādēļ vara tiek strukturēta tā, lai katrā sabiedrības slānī viņām būtu zemāka loma nekā vīriešiem. Šī vide seriālā tiek uzburta ārkārtīgi spilgti – pat no ārpuses neiedziļinoties, ir redzams, cik detalizēti tā ir veidota.

Mākslinieciskais noformējums ir minimāls un tādēļ spēcīgs – ar kostīmiem un vispārējo izskatu, kas iespiežas atmiņā ar savu drūmo pliekanumu un vienkāršību. Moderno tehnoloģiju esamība stipri kontrastē ar valdošo iekārtu, kas sabiedrību nospiedusi vairākus gadsimtus sirmā senatnē. Tādas lietas kā medicīna, transports un ieroči jeb viss cilvēku kontrolei un demogrāfijas uzlabošanai vēl eksistē, kamēr saziņas līdzekļi un izklaide praktiski nav pieejami. Tikai retajam no seriāliem ir izdevies radīt tikpat atmiņā paliekošu pasauli, pat ja tajā ne reizi nerodas vēlme atrasties.

foto: Publicitātes

Sievieštiesības un pārdzīvojumi

Ir ļoti viegli pamanīt, ko seriāla veidotāji cenšas pateikt par sievieštiesību un cilvēku vienlīdzības nozīmi mūsu sabiedrībā. Tomēr tam apakšā un gandrīz vai acu priekšā slēpjas dziļš skats uz varu, kontroli un to, kā šīs lietas ietekmē cilvēku psihi. Visvairāk šī tēma atspoguļota Ofredas tēlā.

Ofredas lomu spēlē Elizabete Mosa – viena no mūsdienu paaudzes lieliskākajām aktrisēm. Visus savus sāpīgos un priecīgos mirkļus Ofreda piedzīvo cieši kopā ar skatītājiem, tādējādi veidojot tiešu savstarpēju saikni un kļūstot par būtisku seriāla daļu. Īpaši var izcelt Ofredas ciniskos un brīžiem poētiskos komentārus, ar kuriem savās domās viņa apraksta apkārt notiekošo. Lai Ofredas pasauli padarītu vēl drūmāku, šad tad redzamas pagātnes ainas, kurās pasaule vēl nebija aizgājusi briesmīgo ceļu. Šīs ainas liek aizdomāties par to, kā vara ir spējīga pamazām atņemt cilvēka brīvību – mūsu pašu acu priekšā, līdz ir jau par vēlu. Šad tad redzama ASV kaimiņvalsts Kanāda, kurā vēl ir saglabājies miers un tiek uzņemti bēgļi, kam izdevies glābties no stingrā režīma.

Sākot ar otro sezonu, stāsts lien dziļāk tā izveidotajā pasaulē un apskata arī reliģiskās sistēmas veidotājus un uzturētājus, kuri, lai arī ļaundari, izjūt ne mazākus pārdzīvojumus kā šīs varas upuri. Tēlu ciešanas skatītājiem ir redzamas caur grafiskiem un nepatīkamiem skatiem, kurus vērot dažkārt ir īpaši smagi. Lai arī pārpildīts ar nomācošām izjūtām, seriāls necenšas apvārdot skatītājus ar nepatiesām emocijām. Tieši otrādi – varoņu pārdzīvojumi ļoti uzrunā. Turklāt stāsta gaitā netrūkst patīkamu un cilvēcīgu brīžu, kas palīdz atgūt ticību cilvēka spējai tikt galā ar bezcerību un grūtībām.

Revolūcija seriālā un dzīvē

Lai arī cik plaši seriālā būtu attēlota distopiskā pasaule, viss tajā notiekošais ne vienmēr ir skaidri redzams. Kaut kur sistēmas šķirbās piesardzīgi veidojas revolūcijas kustība, kas cenšas sagandēt varu un šad tad palīdzēt Kalponēm izkļūt no valsts. Ofreda nav daļa šīs noslēpumainās kustības, toties pati savos veidos cenšas pretoties varai, cik vien iespējams.

Ofredas dumpinieciskais un bezbailīgais raksturs ļauj atrast ievainojamas vietas sistēmā un izmantot tās savā labā, pat ja šāda rīcība Ofredu bieži vien noved pavisam neapskaužamās situācijās. Pamazām arī citas Kalpones ņem piemēru no Ofredas un kopīgiem spēkiem pretojas varai. Turpretī vara cenšas neizrādīt vājumu un soda nepaklausīgās Kalpones īpaši nežēlīgos veidos. Šādi seriālā lēnām izspēlējas cīņa starp abām pusēm, kuras laikā atspoguļojas revolūcijas daba no tās daudzajiem leņķiem.

Lai arī cik tieši un brutāli «Kalpones stāsts» attēlotu sievieštiesību problēmas, seriālam ir izdevies radīt plašas diskusijas par tēmu ārpus TV ekrāniem. Seriāla pirmā sezona līdz skatītājiem nonāca ļoti interesantā laikā – īsi pirms Hārvija Vainstīna skandāla un «#metoo» kustības sākuma. Starp šiem notikumiem ir grūti neveidot paralēles, ņemot vērā, ka liela daļa seriālu ir vairāk vai mazāk saistīta ar Holivudu, kuru varam uzskatīt par šo sabiedrības pārmaiņu epicentru. Tajā pašā laikā Kalpoņu sārtie tērpi kļuvuši par modernā feminisma simboliem, kurus aktīvisti joprojām turpina izmantot protestos, jo īpaši ASV robežās. Viens no zīmīgākajiem protestiem noritēja pirms gada ASV augstākā tiesneša amata kandidāta Breta Kavano pratināšanas laikā. Ārpus tiesas zāles bija redzamas vairākas protestētājas, tērpušās kā Kalpones, kopumā radot visai drūmu skatu uz lielvalsts iekšējo politiku.

Lai arī sākumā paredzēta kā īsa grāmatas adaptācija desmit sēriju garumā, «Kalpones stāsts», nevienam negaidot, ir kļuvis par vienu no laikmetīgākajiem mūsdienu seriāliem ar nu jau vairākām «Emmy» balvām kontā. «Kalpones stāsts» ir palīdzējis nostiprināt straumēšanas vietnes kā spēcīgu konkurentu TV kanāliem satura veidošanā. Turklāt ar sava temata aktualitāti seriāls kļuvis par lielisku piemēru tam, cik nozīmīga spēj būt māksla sabiedrībai svarīgos brīžos. «Kalpones stāsts» ir tiešām lielisks un ietekmīgs darbs, kas tiks pieminēts un slavēts vēl ilgi.