Vai tad šovā bija pārvērtības? Skat, kā žūrijas pārstāvis Subatnieks pārvēršas. FOTO

Tie, kas Lauri Subatnieku redzējuši kā miermīlīgo un vientiesīgo TV šova „Izklausies redzēts” žūrijas dalībnieku būs pārsteigti, ieraugot, par kādu zvēru vārda tiešā nozīmē viņš spējīgs kļūt… Tas notika laikā, kad tapa režisores Ināras Kolmanes jaunā spēlfilma „Mona”. Lai iegūtu šādu izskatu, Lauris gan pabija Maskavā, gan uzbarojās un apmeklēja trenažieru zāli.

Filmā „Mona” Subatnieks spēlēja lopkautuves darbinieku Henku. Gatavojoties Henka lomai, kura ekrānā bija vien nepilnas divas minūtes, Subatnieks vairākus mēnešus lietoja proteīna pulverīšus, kā arī apmeklējis treniņzāli, lai audzētu muskuļu masu. „Sākumā trenējos pats. Taču, kad pieslēdzās treneris, rezultāti jau bija acīm redzami,” atcerējās Subatnieks.

Lai pārvēstos par zvēru, Subatnieks devies uz Maskavu. Plastisko grimu veidojis maskavietis Pjotrs Goršeņins kopā ar savu leģendāro plastiskā grima apvienību „FX Design Group”.

Maska (māksliniekam gan šis apzīmējums īsti nepatīk kā neatbilstošs gala rezultātam) veidota speciāli Laurim, noņemot viņa atlējumu. „Lai izveidotu šādu zvēru, ar vilcienu braucu uz Maskavu un atpakaļ. Tur atlēja manas galvas veidolu, lai pēc tam uzmeistarotu identisku masku,” stāstīja aktieris. Lai arī toreiz Maskavā pavadījis tikai dienu, paguvis gan „atdot” mērus, gan apskatīt Sarkano laukumu.

Mākslinieks Goršeņins savukārt atklāja, ka Henka dzīvnieka tēlu veidojis pusgadu. Viņa ietērpam izmantots silikona gēls, kas vietām bijis plānāks par milimetru, tāpēc aktiera ķermenim piekļāvies tik organiski, it kā tā būtu viņa paša āda. Katrs matiņš vai bārdas rugājs atsevišķi iestrādāts plastiskajā materiālā.

Subatnieks atceras, ka viņa monstrs filmēšanas dienā veidots četras stundas — vispirms uzklāta plastika, bet pēc tam likts grims. Pārtopot šausminošajā tēlā, aktieris piedzīvojis klaustrofobiskas izjūtas. „Ir jocīgi, kad tevi noziež ar līmi un kārtu pa kārtai liek virsū silikona plāksnes. Tu jūties tā, it kā tevi pamazām iemūrētu un izolētu no ārpasaules… Kad vajadzēja grimēties, vairs nespēju uz sevi paskatīties spogulī — šķita, ka smoku no tā vien, ka sevi redzu…” atcerējās Henka lomas atveidotājs. Viņam palīdzējis vien tas, ka lūdzis aizvākt apkārt esošos spoguļus, un tas arī izdarīts.