Mīlas trijstūris Gaujas gaumē. Filmas "Nekas mūs neapturēs" recenzija

«Kas notiek?» filmas vidū neizpratnē vaicā galvenais varonis, ko atveido Andris Keišs. Un pārņem zināms atvieglojums, ka tu neesi vienīgais, kam šāds jautājums radies. Jo tajā brīdī gribas sev (vai blakus sēdošajam) tieši to pašu pavaicāt: «Bet tu saproti, kas te īstenībā notiek?»

Ar sievu un ar mīļāko

Pašu sižetu, kas filmā īsti notiek, izskaidrot ir itin vienkārši. Romantiskā un muzikālā drāma «Nekas mūs neapturēs», jeb «kaisles drāma», kā to nodēvējuši paši tās radītāji, ir stāsts par harismātisku personību – mūzikas producentu Ralfu Dambergu, kas sava nepiekāpīgā rakstura dēļ pārliecina sievu un mīļāko sadzīvot vienā īpašumā, kur turklāt vēl mīt viņa nepilngadīgā meita. Šis eksperiments palēnām pāraug bezkompromisu cīņā katram par savām interesēm.

Filmas galvenā loma ir uzticēta Andrim Keišam, kura sievu spēlē Kristīne Nevarauska, meitas lomai izraudzīta Dārta Stepanova, bet mīļāko atveido režisora Andra Gaujas sieva Elza. Un režisors Gauja ir arī scenārija autors, kas laikam gan arī rada izjūtu – filmas veidotāji tajā tik dziļi iedziļinājušies, ka ikvienai uz ekrāna atrādītajai ainai redz jēgu, jo to ir skatījušies desmitiem reižu. Taču laikam aizmirsts, ka skatītājs to redz tikai vienu reizi, un režisoram nebūt nav viegli iedomāties, ka ikvienam skatam, ikvienai rīcībai, ikvienam izteiktajam vārdam vajadzētu būt arī pamatojumam. Bet pārāk bieži šķiet, ka ainas, kas izskaidrotu kāda varoņa rīcību, ir palikušas montāžas telpā un tās redzējuši tikai iesaistītie. Skatītājam savukārt atliek vien brīnīties.

Tāpat ik pa laikam brīnīties var arī par dialogiem – pareizāk sakot, par to, ka beidzamajos gados, kad latviešu kino gan daudzumā, gan kvalitātē savā attīstībā ir spēris milzumu patīkamu soļu, meistarīgu dialogu rakstītāju acīmredzami trūkst.

Vizuāli izcila

Gaujas otrā spēlfilma «Nekas mūs neapturēs» ir vizuāli neparasta filma, uzņemta pie leģendārajām Āraišu vējdzirnavām, tur uzbūvējot divus daudzstāvu kino paviljonus. Filmēts tika nakts maiņās, iemūžinot neskaitāmus saules rietus un lēktus. Un rezultāts ir izcils – tik vizuāli baudāma un elegantu kadru pārpilna latviešu filma ir retums. Teju vai gribas teikt, ka, ārskatus baudot, katrs kadrs ir kā bilde, pie kuras gribas kavēties. Un sajūsmā iesaukties – re, arī latvieši var!

Varenas uzslavas par paveikto ir pelnījis filmas mākslinieks Jurģis Krāsons, tāpat stāvovācijas skatītājiem būtu jāvelta operatoram Aleksandram Grebņevam, kas ar režisoru Gauju jau savulaik sadarbojies pie viņa pirmās spēlfilmas «Izlaiduma gads», gan dokumentālā darba «Ģimenes lietas». Tāpat Gauja, kā jau muzikāli apdāvināts puisis, pamatīgi piestrādājis pie filmā skanošā materiāla. Kompozīciju un mūziķu izvēli var tikai apsveikt, turklāt tieši īstajā vietā «Nekas mūs neapturēs» atskan vēl nesen tautā tik pretrunīgi vērtētās Evijas Vēberes īpašā balss.

Ko pārmest nav arī filmas aktieriem, turklāt prieks, ka viņi, no kuriem ne viens vien ikdienā maizi pelna teātrī, sapratuši - uz skatuves ierastā balss izteiksme un perfektā izruna no lielā ekrāna skan visai nedabiski. Galu galā dzīve taču ir kā kino, un dzīvē cilvēki gan pārsakās, gan teikumus līdz galam nepabeidz, gan viens otru pārtrauc. Mīnuss vien jāievelk Gaujas vēlmē epizodiskās lomiņās iesaistīt zināmus mūziķus – piemēram, Kaspara Tobja aktiermākslas talants vēl būtu jāslīpē un jāslīpē, līdz viņš spētu pietuvoties vien dažu sekunžu ilgajam, bet varen spilgtajam mūzikas žurnālista un nebūt ne izcila aktiera Ulža Rudaka iznācienam filmā «Blakus».

Pikantu ainu netrūkst

Visticamāk, pēc filmas noskatīšanās puritāniskā latviešu sabiedrība trīs mēles par itin atklātu ainu parādīšanos uz ekrāna – gan kaila krūts redzama, gan Keiša plikais dibens vairākas reizes pavīd. Ko redzam gandrīz katrā otrajā ārzemju filmā, tas pašmāju kino liekas kaut kas īpašs. Taču «Nekas mūs neapturēs», kā jau «kaisles drāmai» pienākas, kailums šķiet īstajā vietā un īstajās dozās. Nedaudz vairāk uz nerviem krita uzkrītoši biežā smēķēšana, lai gan brīžiem tieši šīs ainas ļāva baudīt filmas mākslinieka un operatora lielisko veikumu.

«NEKAS MŪS NEAPTURĒS»

Romantiska drāma, Latvija, 2019

Režisors: Andris Gauja

Lomās: Andris Keišs, Kristīne Nevarauska, Elza Gauja, Dārta Stepanova.

VIEDOKĻI PAR FILMU

Elza Gauja, Emmas lomas atveidotāja:

«Viņa ir jauna mūziķe, spītīga un dumpinieciska. Ārēji ļoti auksta un vēsa, bet patiesībā ilgojas pēc mīlestības un uzmanības, taču neizmanto pareizos līdzekļus, lai izdotos tas, ko viņa vēlas.»

Andris Keišs, Ralfa lomas atveidotājs:

«Ralfs izrāda bravūrīgumu, neņem citus vērā, bet tam pamatā ir dziļas bailes. Viņš ir despotisks cilvēks, kas apvieno sevī drosmi un bailes, radošumu un tā mokas, vēl arī mīloša tēva lomu.»

Andris Gauja, režisors:

«Mākslā ļoti svarīgs ir princips darboties caur pretējo. Ja mēs taisām mūsdienu filmu, kas pēc sava žanriskā apzīmējuma varētu būt klaustrofobiski lokalizēta kamerdrāma, tad šķita, ka vizuālajā valodā jāiet šķērē – jo tas ir lokāli klaustrofobiskāk, jo vizuālajai valodai jābūt bagātākai.»