foto: Publicitātes
Romantika un grāmatas. Filmas «Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība» recenzija
Kino
2019. gada 2. septembris, 13:27

Romantika un grāmatas. Filmas «Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība» recenzija

Marta Elīna Martinsone

Žurnāls "Rīgas Viļņi"

Uz lielajiem ekrāniem nonāk romantiska vēsturiska filma «Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība» ar šarmanto Liliju Džeimsu galvenajā lomā.

Reizēm ir tādas filmas, kuras sķietami neatšķiras no citām sev līdzīgām. Bet tomēr tām piemīt kaut kas sirsnīgāks un patiesāks, un tās uzrunā skatītājus. Viens no šādiem piemēriem ir arī negaidīti līdz Latvijas kino ekrāniem nonākusī «Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība». Filmas režisors Maiks Ņūels vislabāk ir pazīstams ar britu romantiskā kino klasiku «Četras kāzas un vienas bēres». Un līdzīgu ekscentriska ansambļa ieskautu mīlasstāstu redzam arī šoreiz.

Scenārija pamatā ir populārā Mērijas Ennas Šaferes un Enijas Berouzas grāmata. Filmas lielākā pievilcība slēpjas galvenās varones Džuljetas lomas atveidotājā Lilijā Džeimsā. Viņa tēlo jaunu rakstnieci, kura 1946. gadā Londonā piedalās dažādos savu stāstiņu priekšlasījumos. Tai pat laikā jaunā sieviete nejūtas gana gandarīta ar saviem literārajiem sasniegumiem un alkst pēc kā nopietnāka, kā arī pēc piedzīvojumiem. Viņai tiek piedāvāts darbs žurnālā «The Times» - uzrakstīt par lasīšanu. Un tieši tajā brīdī Džuljeta saņem vēstuli no kāda cūku fermera, kas dzīvo Gērnsijā - vienā no salām, kuru kara laikā okupēja vācu spēki. Fermeris Toms ir nejauši atradis Džuljetas adresi kādā no grāmatām un vēlas viņas padomu par to, kādas grāmatas būtu vērts lasīt viņu literatūras biedrībai. Tā nu Džuljeta nolemj apciemot šo mazo ciematiņu, lai atrastu iedvesmu savam rakstam, kā arī lai izvēdinātu galvu. Lai arī jaunā sieviete ir laimīgi saderinājusies, viņa joprojām izjūt neapmierinātību ar savu profesionālo dzīvi. Lai arī Džuljetas stāstiņi ir populāri, viņas sapnis ir kļūt par nopietnu rakstnieci.

Filma sākas ar ainiņu pirms pieciem gadiem - 1941. gads, Gērnsija. Vietējie iedzīvotāji uzdzīvo, jo ir iemanījušies paslēpt vienu cūku no vācu karavīriem. Taču pēc cepeša (un ne tikai) baudīšanas dažus no viesiem notver karavīri. Lai izvairītos no nepatikšanām, viņi samelo vāciešiem, ka nāk no grāmatu lasīšanas klubiņa sanāksmes. Un klubiņam tiek dots nosaukums par godu īpašam vietējam ēdienam - tupeņmizu pīrāgam, kurš - kā filmā tiek uzsvērts vairākkārt - ir neēdams. Filma stāsta par to, cik liela nozīme cilvēku dzīvēs ir literatūrai, kā tā palīdz aizmirsties smagos dzīves posmos un kā reizēm var arī glābt dzīvības.

Vietējā kompānija

Pēc ilgstošas korespondences ar Tomu Džuljeta ierodas Gērnsijā un sastop grāmatu lasītāju klubiņu, par kuru ir tik daudz jau dzirdējusi. Tur ir gan hipijdāmai līdzīgā Izola, kura dievina  «Džeinu Eiru» un pašbrūvētu džinu, gan vecākā Amēlija, kura Džuljetai īsti neuzticas, gan vēl daudzi, daudzi citi.

Katrs no grāmatu klubiņa varoņiem ir kā krāsains puzles gabaliņš, kas saliek kopā stāstu par to, ko Gērnsija ir pārdzīvojusi vācu okupācijas laikā. Un daži no grāmatu klubiņa biedriem joprojām glabā neizprotamus noslēpumus, kurus atklāt alkst Džuljeta.

Romantika un ainavas

Jāpiemin, ka šī ir viena no retajām filmām, kas runā par vācu okupācijas laiku Lamanša kanāla tuvumā. Protams, vēsturiskie fakti lielākoties kalpo tikai kā fons romantiskajam Džuljetas un Toma mīlasstāstam, taču uzteicama ir vēlme aplūkot vēl neizpētītu vēsturisko teritoriju.

Filma var lepoties ar skaistiem dabasskatiem, kas kontrastē ar vēsturiskās Londonas ainām, kuras veidotas ar datorgrafikas palīdzību. Salas ainavas, saulrieti un saullēkti ir kā pastiprinātas zīmes idillei, kurā nokļūst Džuljeta.

Sirsnīgi

Savā ziņā «Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība» ir pārpilna ar dažādām romantiskā kino klišejām - piemēram, cūku fermeris, kurš izskatās tā, it kā būtu izkāpis no modes kataloga. Tai pat laikā tai piemīt atbruņojoša sirsnība.

Filma arī apzināti ir savākusi aktieru ansambli, kurā redzami vairāki iemīļoti aktieri no populārā seriāla «Dauntonas abatija». Šāda nostaļģiska filma par «labākiem laikiem», iespējams, nav nekas inovatīvs, bet reizēm tas ir tieši tas, ko vajag. 

«GĒRNSIJAS LITERATŪRAS UN TUPEŅMIZU PĪRĀGA BIEDRĪBA» ("The Guernsey Literary and Potato Peel Pie Society")
Drāma, vēsturiska, romantika, Lielbritānija, ASV, 2018
Režisors: Maiks Ņūels
Lomās: Lilija Džeimsa, Mihiels Huizmens, Džesika Brauna Findleja, Penelope Viltone, Toms Kortenejs, Metjū Gūds un citi.

KRITIĶU VIEDOKĻI

STEFĀNIJA ZAKAREKA, «TIME»: IDILLISKA BAUDA

****

Neuzķerieties uz filmas pārlieku mīlīgā nosaukuma, tā piedāvā noturīgu spilvena šarmu, kurā ir viegli iegrimt. Režisora siltais, vieglais pieskāriens kopā ar operatora izsmalcināto darbu padara šo idilli par baudu. Šī vienkārši ir filma, kura liek justies kā mājās.


KENETS TŪRANS, «LA TIMES»: KLASISKI, VECMODĪGI, ROMANTISKI

****

«Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība» ir klasiska, vecmodīga izklaide, romantiska drāma, kura ir pārpilna ar skaistām ainavām un patiesu šarmu, un tai piemīt tieši tik daudz mistērijas, lai noturētu uzmanību.


FIONUALA HANIGANA, «SCREEN DAILY»: DROŠĪBAS PLEDIŅA KINO

***

Filma smacē ekrānu ar labiem nodomiem, tas ir britu «drošības plediņa» kino tā labākajās tradīcijās. Mēs atkal esam karā, kur ir skaidri zināmi ļaundari, žiperīgas varones ar sarkanām lūpām un gana daudz «Dauntonas abatijas» nostaļģijas, kas, šķiet, nebeigsies nekad.