Gardi un vienkārši. Rubeņu ģimenes iecienītākās receptes

Šovasar māksliniece Ieva Rubene gatavojas izstādēm, kas paredzētas augustā Siguldā, Zaļās Villas kvartālā, un Valmieras kultūras centrā septembrī, un audzina pusotru gadu veco meitu. Ieva vairs nespēj iedomāties savu dzīvi bez krāsām un gleznošanas, tā viņai sniedz iespēju pasaulē notiekošos procesus vērot uzmanīgāk, sajust daudz spilgtāk un sarunāties bez vārdiem. Gleznošana ir viņas iespēja pamodināt un aizkustināt cilvēku sirdis.

Ievai patīk iepriecināt cilvēkus, un arī ēst gatavošana ir viens no veidiem, kā to izdarīt. Ja vien ir laiks, viņa izbauda ēdiena gatavošanas procesu no sākuma līdz beigām – gan produktu iegādi, gan komplimentus par gardo maltīti pie skaisti dekorēta galda.

Interese par gatavošanu Ievai radās ap 17 gadu vecumu, sākot patstāvīgu dzīvi ārpus vecāku mājām. Tieši pirmā tolaik izceptā kūka, kas izdevās lieliski, iedvesmoja jauniem eksperimentiem virtuvē. “Esmu uzkrājusi pieredzi un priecājos, ka ģimene manus gatavotos ēdienus vienmēr gaida un novērtē. Šobrīd gan virtuvē uzkavējos mazāk, jo meita paņem lielu daļu mana laika,” viņa stāsta un neslēpj, ka kādreiz, strādājot modeles darbu un piedaloties skaistumkonkursos, maltītes bija stipri ierobežotas, lai gan kalorijas nekad nav skaitītas. Ieva stingri ievēroja veselīgas ēšanas principus un ēda mazām porcijām. Tagad, kad aktīvās modeles gaitas ir beigušās, viņa var atļauties ne tikai gatavot garšīgus ēdienus, ko slavē mājinieki un ciemiņi, bet arī pati tos baudīt.

Rubeņu mājās viss, kas saistīts ar maltīti, ir Ievas ziņā. Viņa smaidot stāsta, ka vīrs Mārtiņš (bijušais kamaniņu braucējs, šobrīd kamaniņu braukšanas treneris un inženieris mehāniķis – Red.) pāris reizes mēģinājis viņu palutināt un pārsteigt ar kādu paša gatavotu ēdienu un šādās reizēs neiztiek bez kurioziem, taču viņa novērtē Mārtiņa centību.

“Kad sākām draudzēties viņam likās, ka ēst gatavošana ir zemē nomests laiks, ka tas ir kaut kas mazsvarīgs, bet, kad Mārtiņš bija izbaudījis garšīgos ēdienus pie skaisti dekorēta galda, viņš atzina, ka ieguldītais laiks ir tā vērts. Vīrs ik pa laikam palūdz, lai pagatavoju kādu no viņa iecienītajām kūkām, jo viņš ir liels saldummīlis, un es labprāt cepu, jo man ļoti patīk, kad kūkas brīnišķīgā smarža piepilda māju.”

Pašai Ievai labāk garšo marinējumi, nedaudz asi un pikanti ēdieni, un iemīļotākais našķis kopš bērnības ir marinēti gurķi. Arī ar tomātiem viņai ir īpašas attiecības: “Ja mājās nav tomātu, man šķiet, ka nav nekā ēdama. Man tomāti garšo dažnedažādos veidos, un tomātu biezzupa ir mūsu ģimenes iecienītākais ēdiens. To bieži gatavoju lielā katlā un, sadalītu pa porcijām, ielieku saldētavā – kad nav laika ēdiena gatavošanai, to ir ļoti ērti uzsildīt.”

Lai tiktu pie garšīgiem, aromātiskiem tomātiem, šogad pie vecvecāku mājas pirmo gadu ir uzslieta siltumnīca, kurā no draudzenes siltumnīcā augoša tomāta ievāktām sēklām Ieva un Mārtiņš izaudzējuši stādus un jau sagaidījuši pirmo pašu audzēto tomātu ražu.

Produktiem Ieva pievērš īpašu uzmanību un laiku to iegādei nežēlo. “Lai nopirktu labākos produktus, es varu braukt uz trīs dažādām vietām. Ja zinu, ka vienā vietā ir labi dārzeņi, otrā gaļa un trešā siers, es aizbraukšu uz tām visām, lai iegādātos pašu labāko. Protams, tam ir vajadzīgs laiks,” viņa atzīst. Labprātāk Ieva iepērkas tirgū, kur ir gadu gaitā iepazīti tirgotāji un preci var gan apčamdīt, gan pasmaržot. Tirgus noteikti ir Ievas vieta, turpretī no lielveikaliem viņa cenšas izvairīties, un turp dodas tikai, lai iegādātos preces, ko citur ir grūti nopirkt.

Vasarā Ieva ļoti novērtē dabas veltes un, ja ir laiks, labprāt dodas ogot un sēņot. Ja gadās labs sēņu gads un ir salasīts daudz beku, viņa tās gatavo ziemai – sacep gī sviestā, saliek nelielos trauciņos un sasaldē. Ja ziemā sakārojas sēņu mērci, atliek tikai atvērt saldētavu, uzlikt sēnītes uz pannas, pievienot krējumu, un brīnumgarda mērce ir gatava.

Māksliniece stāsta, ka gadu gaitā eksperimentējot dažu ēdienu receptes noslīpētas un padodas īpaši labi: “Man nepatīk gatavot pēc receptes, jo ir slinkums kaut ko svērt un mērīt. Paļaujos uz garšas sajūtu un eksperimentējot receptes radu pati. Protams, tām ir kāds pamats – mantotas no ģimenes vai noskatītas kādā ceļojumā, taču es tās pielāgoju savām garšas kārpiņām.”

Gatavojot ēdienu, Ieva praktiski nelieto eļļu. Olīveļļa tiek pievienota tikai svaigajiem salātiem, toties gī sviests, ko Ieva pati vāra jau 15 gadus, ēdieniem tiek pievienots regulāri.
Daudzas receptes Ievai parādījis itāļu patēvs. Reizi nedēļā tiek rīkotas ģimenes pusdienas pie Ievas mammas, kur visa ģimene kopā gatavo.

“No patēva esmu smēlusies daudz iedvesmas un ideju gatavošanai. Esmu priecīga, ka visi varam sanākt pie mammas un izbaudīt iespēju būt kopā, gatavot debešķīgus ēdienus un sajust ģimenes siltumu,” ar patiesu sajūsmu stāsta māksliniece. Viņa ir pārliecināta, ka tikai gatavojot var atrast sev tuvākās garšas nianses, un, ja vien ir brīvs laiks, viņa labprāt to pavada virtuvē, bet, lai ēdiens labi garšotu, tam jābūt vizuāli pievilcīgam. Un, ja vēl izdodas galdu izgreznot ar svecēm, salvetēm un ziediem, parastas vakariņas itin viegli pārvēršas svētkos.

Kaponata

Kaponata ir tipisks sicīliešu ēdiens, ko pirmo reizi nogaršoju pirms gada Sicīlijā. Atbraucot mājās, lūdzu, lai mamma un patēvs man iemāca šo ēdienu gatavot, un nu to gatavoju ļoti bieži.

VAJADZĪGS:
3 palieli baklažāni
4 seleriju kāti
2 ēdamkarotes ābolu etiķa
4 lieli tomāti
1 sarkanais sīpols
60 g zaļo olīvu bez kauliņiem
olīveļļa (var aizvietot ar gī sviestu)
50 ml baltvīna (var likt, var nelikt)
50 g ciedru riekstu
Sauja kaperu
Sāls

PAGATAVOŠANA:
1. Baklažānus sagriež ripās, uzliek uz salvetes un apber ar rupjo sāli. (Baklažāni reizēm mēdz būt rūgti, sāls šo rūgtumu izvelk ārā.) Atstāj uz 20 minūtēm. No baklažāniem izdalīsies mitrums, kas jānosusina ar salveti.
2. Sagriež seleriju kātus un vāra nelielā ūdens daudzumā 10 minūtes. Ūdens nepieciešams tikai tik daudz, lai nosegtu selerijas. Vārīšanās beigās ūdenim pielej 2 ēdamkarotes ābolu etiķa.
3. Noblanšē 4 lielus tomātus – iegriež pie kātiņa un aplej ar verdošu ūdeni, atstāj uz 10–15 minūtēm, lai nonāk nost miziņa.
4. Sagriež sarkano sīpolu un apcep zeltaini brūnu. Pievieno nokāstu izvārīto seleriju, 60 gramus zaļo olīvu bez kauliņiem, kas sagrieztas 4 daļās, sauju kaperu un 3 ēdamkarotes brūnā cukura. Nedaudz pielej olīveļļu vai pievieno gī sviestu. Atstāj sautēties uz vidējas uguns.
5. Baklažānus sagriež kubiciņos, liek citā pannā un cep olīveļļā vai gī sviestā tik ilgi, līdz baklažāns kļūst viegli dzeltens un nedaudz caurspīdīgs. Pievieno pārējiem produktiem un, ja ir vēlēšanās, var pieliet 50 ml baltvīna – tas padara garšu interesantāku. Pēc garšas pievieno sāli un sautē 15 minūtes uz vidējas uguns.
6. Beigās pievieno ciedru riekstus. Var ēst siltu vai aukstu. Var salikt trauciņos vai burkās un uzglabāt ledusskapī līdz pat pusotrai nedēļai.

Tomātu krēmzupa

Tomātu krēmzupu mana ģimene ir ļoti iecienījusi, un vasara ir īstais laiks, lai to gatavotu un baudītu.

VAJADZĪGS:
4 vidēji kartupeļi
2–3 vidēja lieluma burkāni
4 sarkanās paprikas
6–8 lieli tomāti
1/4 no vidēji liela ķirbja
Garšvielas pēc izvēles
100 ml saldā krējuma (var arī nelikt)
Sāls

PAGATAVOŠANA:
1. Nomizo kartupeļus un burkānus. Katlā ielej nedaudz ūdens, pievieno sāli un uzvāra kartupeļus un burkānus.

2. Iztīra un 4 daļās sagriež papriku, nomizo un palielos gabalos sagriež ceturtdaļu vidēja izmēra ķirbja, visu liek uz cepešpannas. Uz tās liek arī 6–8 lielus tomātus un cep 180–200 grādos tik ilgi, kamēr tomātam nāk nost miziņa un ķirbis ir mīksts.
3. Cepešpannas saturu pievieno gatavajiem kartupeļiem un burkāniem un sablendē. Pievieno sāli un garšvielas. Esmu iecienījusi sweet chili mērci un paprikas garšvielu. Var pievienot saldo krējumu, bet zupa ļoti labi garšo arī bez tā.
4. Pasniedz ar zaļumiem, klāt var likt siera bumbas vai maizes grauzdiņus. Kā arī nedaudz balzamiko mērces dekoram un garšai.

Rabarberu plātsmaize

Mārtiņš ir ļoti iecienījis plātsmaizes un apgalvo, ka varētu pārtikt tikai no tām, tāpēc mūsu mājās tās tiek ceptas samērā bieži.

VAJADZĪGS:
Mīklai (izmanto arī pekanriekstu kūkas pamatam)
Paciņa sviesta istabas temperatūrā
Pusotra līdz divas glāzes kviešu plēkšņu miltu vai jebkuru citu miltu
Pusglāze pūdercukura
Vaniļa
Virskārtai
Viens līdz pusotrs kilograms rabarberu (vai skābu ābolu)
250 g skābā krējuma
100 ml saldā krējuma
Pāris karotes pūdercukura vai parastā cukura
Kanēlis

PAGATAVOŠANA:
1. Gatavo mīklu. Bļodā liek sviestu istabas temperatūrā, pievieno pūdercukuru; ja pildījums plānots salds, pūdercukuru var bērt mazāk. Lēnām ber klāt miltus un mīca, līdz veidojas patīkamas konsistences masa, kas nelīp pie pirkstiem. Pievieno nedaudz vaniļas.
2. Standarta kūkas veidni (var izmantot arī cepešpannu) izklāj ar cepamo papīru un kārto uz tā mīklu, veidojot apmēram 2 centimetrus augstu maliņu ap veidnes malu, lai būtu, kur pildīt pildījumu.
3. Gatavo plātsmaizes virskārtu jeb pildījumu. Notīra un sagriež rabarberus. Ar tiem bagātīgi noklāj cepešpannā ieklāto mīklu.
4. Bļodā sajauc 250 g skābā krējuma un 100 ml saldā krējuma, pievieno pūdercukuru vai parasto cukuru (tik daudz, cik saldu vēlies) un vaniļu. Sajaukto masu pārlej pāri āboliem, lai tie būtu nosegti. Virsū var bērt kanēli vai citas garšvielas. Īpaši labi iederas garšviela, kas domāta ābolu strūdelei.
5. Cept cepeškrāsnī 40–45 minūtes 180–200 grādu temperatūrā. Plātsmaize ir gatava, kad mīklas maliņa kļūst brūna un pārlietais krējums sāk sabiezēt. Rabarberu plātsmaizi labāk cept iepriekšējā dienā, jo tai ir jāļauj kārtīgi atdzist, lai plātsmaize kļūtu stingra un viegli sagriežama. Atdzisušu plātsmaizi var viegli pārlikt uz šķīvja un skaisti pasniegt.

Pekanriekstu kūka

Šī kūka ir kalorijām bagātīga, taču neatstāj vienaldzīgu nevienu, vienmēr tiek slavēta un izraisa atkarību. Pat tie, kuri sākumā no kūkas atsakās, pagaršojot nespēj pārstāt ēst!

VAJADZĪGS:
Pildījumam:
1 kārbiņa vārīta kondensētā piena
400 g pekanriekstu
Karameļu mērce (2/3 no 350 ml pudelītes)
Vaniļa
Tējkarote sviesta
1 ola

PAGATAVOŠANA:
1. Kūkas pamatu veido no plātsmaizes mīklas. (Pagatavošanu skat. plātsmaizes receptē – Red.). Standarta tortes veidni izklāj ar cepamo papīru un kārto uz tā mīklu, veidojot apmēram 2 centimetrus augstu maliņu ap veidnes malu, lai būtu, kur pildīt pildījumu.
2. Kondensēto pienu ar karoti izklāj uz mīklas. Ļoti svarīgi izmantot tieši vārīto kondensēto pienu, jo, izmantojot nevārīto, pildījums iztecēs.
3. Vārītajam kondensētajam pienam pa virsu kārto pekanriekstus, līdz visa kūkas virsma ir noklāta.
4. Bļodā ielej 2/3 no 350 ml karameļu mērces pudelītes, pievieno karoti sviesta, vienu olu (ola virskārtu padara stingrāku, bet var iztikt arī bez olas), vaniļu. Visas sastāvdaļas sajauc un lej pāri pekanriekstiem.
5. Cep 180–200 grādu temperatūrā 40 minūtes.
6. Kūka ir gatava, kad mīklas maliņa ir brūna.