24. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1940. gadā Māra Skride - diriģente.

1943. gadā Anatolijs Danilāns - Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras profesors, Gastroenterologu asociācijas prezidents.

1959. gadā Kārlis Miķelsons - bijušais "Latvija Statoil" izpilddirektors un VAS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

1963. gadā Irēna Krūmane - bijusī Finanšu un kapitāla tirgus priekšsēdētāja.

1971. gadā Arnis Kaktiņš - sociologs, tirgus un sabiedrisko pētījumu centra SKDS direktors.

1975. gadā Ansis Pūpols – analītiskais žurnālists un politiķis.

1988. gadā Aiga Grabuste - vieglatlēte.

Jubilāri pasaulē

1490. gadā Georgs Agrikola - vācu zinātnieks (miris 1555.gadā).

1693. gadā Džons Harisons - angļu izgudrotājs, pulksteņu izstrādātājs (miris 1776.gadā).

1834. gadā Viljams Moriss - angļu mākslinieks un rakstnieks (miris 1896.gadā).

1874. gadā Harijs Hudini - Ungārijā dzimis mags (miris 1926.gadā).

1888. gadā Viktors Kingiseps - igauņu boļševiku politiķis (miris 1922.gadā).

1890. gadā Džons Roks - amerikāņu ārsts, pirmās pretapaugļošanās tabletes radītājs (miris 1984.gadā).

1909. gadā Klaids Berovs - amerikāņu noziedznieks (miris 1934.gadā).

1911. gadā Džozefs Bārbera - amerikāņu animators (miris 2006.gadā).

1921. gadā Vasīlijs Smislovs - krievu šahists (miris 2010.gadā).

1926. gadā Dario Fo - itāļu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts.

1930. gadā Stīvs Makvīns - amerikāņu aktieris (miris 1980.gadā).

1951. gadā Tomijs Hilfigers - amerikāņu modes dizainers.

1951. gadā Dagijs Tompsons - britu basģitārists ("Supertramp").

1953. gadā Otars Gabelija - gruzīnu futbolists, viens no 70. un 80. gadu labākajiem vārtsargiem pasaulē.

1960. gadā Nena - vācu mūziķe un aktrise.

1970. gadā Šerona Kora - īru mūziķe ("The Corrs").

1970. gadā Lara Flina Boila - amerikāņu aktrise.

1972. gadā Kristofs Digarī - franču futbolists, 1998. gada Pasaules kausa ieguvējs un 2000. gada Eiropas čempions.

1973. gadā Džims Pārsonss - amerikāņu aktieris ("Lielā sprādziena teorija"), "Zelta globusa" un četru "Emmy" balvu ieguvējs.

1977. gadā Džesika Česteina - amerikāņu aktrise, "Zelta globusa" ieguvēja.

1984. gadā Kriss Bošs - amerikāņu basketbolists, divkārtējs NBA čempions, 11 reizes piedalījies NBA "Visu zvaigžņu spēlē", 2008. gada olimpiskais čempions.

Notikumi Latvijā

1524. gadā Rīgas rāte nodibina nabagu lādes, kas ir trūkumcietēju pabalstu kase. Līdzās diviem rātes un diviem Lielās un Mazās ģildes locekļiem tās dibināšanā piedalās Celle no latviešu alusnesējiem.

1998. gadā Ministru kabinets nolemj palielināt sociālos pabalstus, kā arī pabalstus bērniem invalīdiem un invalīdiem kopš bērnības.

1998. gadā aldība izdara grozījumus 1997.gada 21.janvārī pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos par Latvijas Republikas nepilsoņu pasēm. Bijušās PSRS iekšzemes pases ar iedzīvotāju reģistra atzīmi, kas no 1998.gada 1.janvāra nav derīgas izbraukšanai uz ārzemēm, atzītas par ceļošanai derīgu dokumentu, ja tās īpašnieks pārcelsies uz pastāvīgu dzīvi kādā NVS dalībvalstī.

2000. gadā Ādažu Mobilo strēlnieku mācību centrā 139.Baltijas miera uzturēšanas bataljona (BALTBAT) Latvijas rotas karavīriem Nacionālo bruņoto spēku komandieris Zemessardzes pulkvedis Raimonds Graube pasniedz medaļas par dalību starptautiskā operācijā Bosnijā un Hercegovinā.

2002. gadā Rīgā tiek nodibināta Sociāldemokrātu savienība. Sociāldemokrātu savienības dibināšanas kongresā par partijas priekšsēdētāju tiek ievēlēts Egils Baldzēns.

2003. gadā darbību uzsāk Katoļu baznīcas Rīgas Metropolijas un Starpdiecēžu tiesa.

2007. gadā Baltkrievijā notiek naftas produktu vada avārija, kuras rezultātā dīzeļdegviela ieplūst Ullas upē, 14 kilometrus no tās ietekas Daugavā, kā rezultātā piesārņojums nokļūst Daugavā un tālāk virzās uz Latviju.

2007. gadā britu aviokompānija "British Airways" veic pēdējo reisu maršrutā Londona-Rīga.

Notikumi pasaulē

1401. gadā Mongoļu imperators Timurs izlaupa Damasku.

1603. gadā Skotijas karalis Džeimss VI kļūst arī par Anglijas karali, kad pēc 44 gadu valdīšanas mirst karaliene Elizabete I.

1837. gadā Kanāda piešķir balsstiesības melnādainajiem vīriešiem.

1878. gadā nogrimstot Lielbritānijas fregatei "Eurydice", iet bojā 300 cilvēki.

1882. gadā vācu zinātnieks Roberts Kohs paziņo par tuberkulozi izraisošās baktērijas (mycobacterium tuberculosis) atklāšanu.

1905. gadā mirst franču rakstnieks Žils Verns, kurš ieguva pasaules slavu ar tādu romānu kā "80 dienās apkārt pasaulei".

1923. gadā Grieķija kļūst par republiku.

1944. gadā Otrajā pasaules karā Vācijas armija Romā nogalina 335 itāļu civiliedzīvotājus.

1949. gadā pirmo reizi Amerikas Kinoakadēmijas "Oskaru" balvas iegūst tēvs un dēls, kad par filmu "The Treasure of the Sierra Madre" balvas saņem tās aktieris Volters Hjūstons un režisors Džons Hjūstons.

1953. gadā 85 gadu vecumā mirst Lielbritānijas karaliene Mērija.

1965. gadā ASV kosmosa kuģis "Ranger 9" sasniedz Mēnesi un dažus no tā uz Zemi nosūtītajiem attēliem pirmo reizi vēsturē demonstrē televīzijā, kur tos vēro miljoniem cilvēku.

1972. gadā Lielbritānija ievieš "tiešo pārvaldi" Ziemeļīrijā.

1973. gadā iznāk grupas "Pink Floyd" albums "The Dark Side of the Moon".

1976. gadā Valsts apvērsumā tiek gāzta Argentīnas prezidente Isabela Perona.

1989. gadā naftas tankeris "Exxon Valdez" pēc uzskriešanas uz sēkļa Aļaskā nopludina 240 000 barelus naftas.

1998. gadā tornado Indijas pilsētā Dantanā prasa 250 cilvēku dzīvības un vēl 3000 ievaino.

1999. gadā ugunsgrēkā Monblāna tunelī iet bojā 39 cilvēki, kad aizdegas Beļģijas kravas automašīna.

1999. gadā NATO sāk bombardēt objektus Dienvidslāvijā. Tā ir pirmā reize, kad NATO veic uzbrukumu suverēnai valstij.

2002. gadā pirmo reizi Amerikas Kinoakadēmijas "Oskara" balvu 74 gadu vēsturē divas melnādainas filmu zvaigznes iegūst labākā aktiera un labākās aktrises balvas. Denzels Vašingtons saņem balvu par darbu filmā "Training Day", bet Halle Berija - par "Monster's Ball".

2004. gadā Eiropas Savienības regulējošās instances nolemj, ka ASV programmatūras gigants "Microsoft" ir pārkāpis pretmonopola noteikumus, un piespriež 497 miljonu eiro soda naudu, liekot kompānijai pārtraukt tirgū nelegāli kaitēt saviem konkurentiem.

2015. gadā aviokompānijas "Germanwings" lidmašīnas katastrofā Francijas Alpos iet bojā 150 cilvēki. Tiek uzskatīts, ka lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics apzināti nogāzis lidmašīnu.

2016. gadā ANO Starptautiskais Kriminālnoziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) atzīst bijušo Bosnijas serbu līderi Radovanu Karadžiču par vainīgu genocīdā un piespriež viņam 40 gadus cietumā.