Dziedātāja un TV žurnāliste Agnese Šīrante pēc mugurkaula lūzuma ir optimisma pilna: „Es atgriežos dzīvē!”
„Darbos pagaidām vēl nedrīkstu mesties, atgriešanās TV ikdienā būs ļoti pakāpeniska un lēna, noteikti ņemot vērā ārstu norādījumus,” teic dziedātāja un LNT žurnāliste Agnese Šīrante. Viņa vasaras sākumā piedzīvoja nelaimes gadījumu – filmēšanas laikā, neveiksmīgi krītot, lauza mugurkaulu, kas nozīmēja, ka ilgus mēnešus nāksies pavadīt uz gultas.
„Man ir lauzti četri muguras skriemeļi plaušu apvidū, kas atsaucas arī uz elpošanu. Vienmērīga elpošana vēl aizvien nav pilnībā atgriezusies,” žurnālam "Kas Jauns" pastāstījusi dziedātāja. Agnese, nezaudējot optimismu, cīnās, taču veselības stāvoklis tomēr vēl nav stabils: „Aizvien turpinu veseļoties un no sirds priecājos, ka jaunā TV sezona sākas ar skaistiem, jauniem projektiem, un saviem kolēģiem novēlu to tikpat krāsainu kā rudeni,” saka Agnese.
Vasaru dziedātāja pavadījusi laukos. „Labi, ka man ir tāda vieta, kur ir daba, miers, klusums. Biju kopā ar ģimeni un cilvēkiem, kuri man palīdzēja. Jūnijā un jūlijā lielākoties gulēju, nedrīkstēju celties sēdus. Par laimi, siltā vasara man nepaskrēja garām, jo varēju gulšņāt saulītē. Kājās celties un staigāt drīkstēju apmēram stundu dienā, pārējais laiks bija jāpavada gultas režīmā,” uzsver Agnese.
„Kad nonāc šādā situācijā, ir grūti pieņemt, ka lietas, kuras parasti varēji paveikt, – nu, piemēram, izmazgāt sev matus, sakopt māju, nokāst vārītus kartupeļus vai pārmainīt gultasveļu, nocelt kādu kasti no skapja augšējiem plauktiem – tu vienkārši nevari vairs pats izdarīt. Tas ir grūtākais – pēkšņi nonākot uz gultas, uzticēties citiem, saprast, ka nav jāmetas darīt katru sīko darbiņu pašam, bet jāiemācās palūgt un pateikt,” stāsta Agnese.
Viņa uzreiz gan piebilst, ka vispār dzīvē pati vairāk ir darītāja: „Man patīk, ka viss izdarīts kārtīgi, patīk labi izskatīties, patīk, ka apkārt ir skaistas lietas un sakopta vide. Tāpēc šovasar savā ziņā mājiniekiem nācās pasvīst, bet man – iemācīties uzticēties.”
Negadījums liek izvērtēt dzīvi
Tāpat viņa atzīst, ka šī vasara bijusi pārdomu laiks, kas licis uz daudzām lietām palūkoties no cita skatupunkta. „Taču zinu, ka profesionālajā ziņā esmu īstajā vietā, un par darba vides maiņu nudien nedomāju. Man vienmēr paticis tas, ko daru, un domāju, ka arī pēc atveseļošanās turpināšu strādāt pie radošiem TV projektiem, turpināšu darboties mūzikā, dziedāt,” bilst Agnese.
Ārstējoties pavadītā vasara un notikušais mainījis viņas domas par apkārt notiekošo un attieksmi pret sevi: „Esmu pārliecināta – šādas situācijas ar mums nenotiek nejauši. Negadījums bija mana iespēja atpūsties un izvērtēt paveikto, novērtēt cilvēkus, kas man ir līdzās, un iemācīties vairāk domāt par sevi, ne tik daudz par citiem. Mīlēt un sargāt sevi mazliet vairāk, jo ikdienas steigā jau nereti par to aizmirstam. Esmu pateicīga savai ģimenei, savai labākajai draudzenītei un saviem kolēģiem – Ilzei, Kristiānam, Guntaram... Un visiem, visiem, kuri par mani domāja labas domas, atveda zemenes un labas grāmatas,” teic Agnese.
Gaida, kad varēs uzvilkt kleitu un augstpapēžu kurpes
Taujāta, vai ir aptuveni skaidrs, kad atgriezīsies strādāt televīzijā, viņa skaidro: „Tas notiks lēnām un pakāpeniski. Nevaru organismam dot tādu slodzi, daudz kas būs saistīts arī ar rehabilitācijas programmu. Ja jutīšos labi un varēšu strādāt, to darīšu ar lielāko prieku.” Ar kolēģiem Agnese tiekas un sazinās regulāri. „Viņi ir braukuši pie manis ciemos, arī es viņus apciemoju televīzijā. Paldies Dievam, nav jau tā, ka esmu nekustīga. Ar galvu, rokām un kājām viss ir kārtībā. Bet tas, ka tā trauma atstājusi kādas sekas, ir loģiski. Pat lauzta roka vai kāja cilvēkam dzīst divus mēnešus, bet mugura, pēc ārstu teiktā, vismaz četrus mēnešus, pat pusgadu,” pastāsta Agnese.
Cilvēki ar šāda veida traumām pat pēc gada var izjust diskomfortu. Tas, kā turpmāk notiks ārstēšanās, tikšot noskaidrots pavisam drīz. „Septembra sākumā jādodas pie ārsta, kurš man izstrādās rehabilitācijas programmu. Mugura nav tā īsti saaugusi. Jau tagad zinu, ka man būs dažādi fiziskie ierobežojumi – nedrīkstēšu sportot, neko smagu celt, skriet, ilgstoši sēdēt. Cik ilgi notiks atveseļošanās, pateikt nevaru, bet domāju, ka būs lietas, ko nāksies ievērot visu atlikušo dzīvi,” saka Agnese.
Bet jau tagad viņai ir skaidrs, kas būs pirmais, ko viņa paveiks pēc izveseļošanās: „Uzvilkšu smuku kleitu, ko pašlaik vēl nevaru izdarīt, jo man jānēsā īpaša metāla korsete, kas satur mugurkaulu. Uzvilkšu augstpapēžu kurpes, jo ceru, ka ārsti man to atļaus, un došos uz ballīti kopā ar draugiem. Kad pirms kāda laika mūsu ģimenē notika nelaimes gadījums ar manu dēliņu, es biju aizbraukusi uz Krusta kalnu Lietuvā. Kaut kā nomierināja mani tā sajūta, tur atrodoties... Es domāju, ka pēc izveseļošanās aizdošos arī uz kādu svētvietu, lai pabūtu ar savām domām un pateiktos par to, ka mani tur debesīs kāds sargā.”
